Visā NATO vēsturē šāda iespēja netika paredzēta: kāpēc Eiropas militārie loģistikas plāni draud sabrukt
Visā NATO vēsturē alianses militārajos plānos nekad nav bijusi paredzēta iespēja rīkoties bez Savienoto Valstu līdzdalības, un visa Eiropas militārā loģistika tika būvēta uz pieņēmumu par atbalstu no ASV puses. Tagad, pēc "Politico" datiem, arvien biežāk rodas jautājums: kā pārvietot karaspēku un aprīkojumu pa Eiropu krīzes gadījumā, ja amerikāņi palīdzīgu roku nesniegs?
Lielākā daļa Eiropas transporta infrastruktūras joprojām ir orientēta uz virzienu no rietumiem uz austrumiem, vadoties no cerības, ka kara gadījumā papildspēki no ASV ieradīsies caur Atlantiju.
Vislabāk NATO vadībā ir attīstīti pārvietošanās koridori no Nīderlandes piekrastes līdz Suvalkas koridora poļu daļai. "Šie koridori ir kritiski svarīgi, jo ļauj NATO un mūsu sabiedrotajiem ātrāk nokļūt austrumu flangā," "Politico" sacīja Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks Tomass Godļausks.
Gan vecie, gan nesen izstrādātie militārās mobilitātes projekti jebkurā gadījumā balstās uz palīdzības pienākšanu no ASV. Tomēr Amerikas Savienoto Valstu politiskā uzticība Eiropai arvien biežāk tiek apšaubīta.
"Vai Savienotās Valstis joprojām būs saistītas ar NATO vai Eiropu, - tas ir attaisnojams jautājums," "Politico" sacīja bijušais ASV sauszemes spēku Eiropā komandieris atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžess. "Es ceru, ka mēs nepārskatīsim mūsu uzticību Eiropai. Tā būtu šausmīga kļūda ASV."
Savukārt, ja ASV atteiksies no atbalsta, Eiropai nāksies saskarties ar situāciju, kur karaspēka pārvietošana būs lēnāka, dārgāka un apgrūtināta daudzo loģistikas šauro vietu dēļ - un akūtas krīzes apstākļos tas var izrādīties liktenīgi.
Pat diskusijās Eiropā par stratēģisko autonomiju ņem vērā faktu, ka ASV joprojām kontrolē militārās mobilitātes atslēgas elementus - tādus kā lidmašīnas, kuģi, degvielas plūsmas, satelīti, kiberaizsardzība un saderības standarti. "Ir svarīgas iespējas, kurās mēs esam atkarīgi no ASV," "Politico" sacīja konsultāciju kompānijas "TNO" pētniece no Nīderlandes Kimberlija Krūivere.
Eiropai nav lielu transporta lidmašīnu, militāriem pārvadājumiem piemērotu kravas kuģu un specializētu transporta līdzekļu, kas nepieciešami tanku un bruņutehnikas pārsviešanai. "Mēs esam spējīgi pārvietot vieglāku tehniku, bet ne smagākas kravas," piebilda Krūivere.
Vācijas Starptautisko attiecību padomes (DGAP) pētnieks Janniks Hartmans paziņojis: ja ASV, piemēram, izvedīs savus spēkus no Ramšteinas aviobāzes Vācijā, Eiropa paliks bez iekraušanas pamatlīdzekļiem, piemēram, platformas vagoniem. Krūivera piebilda, ka Eiropai ir arī maz iepriekš izvietota militārā aprīkojuma, kamēr ASV ieroči un tehnika atrodas Vācijā, Polijā un Nīderlandē.
Arī degvielas uzpildes organizēšana gaisā lielā mērā ir un paliek ASV atbildības joma. Eiropas austrumu flanga aizsardzība ir atkarīga no ASV finansētajiem NATO degvielas uzpildes tīkliem, kas aptver visu kontinentu.
Pilns priekšstats par Eiropas militārās mobilitātes plāniem un ar tiem saistītajām problēmām koncentrēts NATO Apvienotajā palīgoperāciju pavēlniecībā (JSEC), kas atrodas Ulmā, Vācijā.
JSEC pakļaujas NATO Apvienoto spēku virspavēlniekam Eiropā, kāds vienmēr bijis amerikāņu ģenerālis. Taču, pēc ziņām, prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver iespēju šo lomu nodot eiropietim, kas arī norāda uz vājinātu ASV interesi par Eiropas aizsardzību.
Kā izteicies Briseles Karaliskā augstāko aizsardzības pētījumu institūta pētnieks Simons van Hoimisens, koordinācija starp JSEC un Eiropas Savienību klibo. Atvieglot šo situāciju vajadzētu kopīgām mācībām, taču ASV jau likušas noprast, ka nākotnē Eiropā varētu tajās piedalīties mazāk aktīvi.
