Vatikāns atklāj, kādas bija pāvesta Franciska noslēdzošās dzīves stundas

Pateicību 88 gadu vecais pāvests veltīja savam ilglaicīgajam aprūpētājam Masimiljano Strapeti, kurš, kā savulaik izteicās pāvests "reiz izglābai viņa dzīvību, ierosinot veikt resnās zarnas operāciju". Strapeti Franciskam sniedza palīdzību tad, kad Francisks nolēma Lieldienu svētdienā negaidīti apceļojot desmitiem tūkstošu dievlūdzēju ārpus Svētā Pētera bazilikas, kurā viņš sniedza ticīgajiem savu svētību.

Pirms tikšanās ar ticīgajiem, Francisks vaicāja Strapeti: "Vai jūs domājat, ka es varēšu ar to tikt galā?" Bet pēc tikšanās ar sanākušajiem, pāvests savam aprūpētājam pauda pateicību, par viņas palīdzību. Vatikāns norāda, ka pēc iedzīvotāju satikšanas, Francisks bija noguris, toties apmierināts.

Pāvesta pēdējās dzīves stundas

Svētdienas pēcpusdienā pāvests Francisks veica tradicionālo Vissvētākās Jaunavas Marijas godināšanas aktu, bet pēc tam atrada laiku, lai tiktos ar ASV viceprezidentu Dž.D. Vensu, neskatoties uz viņu stingri atšķirīgajām pārliecībām. "Svētdienas vakarpusē Francisks atpūtās un mierīgi pavakariņoja", paziņoja Vatikāns.

Saskaņā ar baznīcas teikto, Viņa Svētības veselības stāvoklis pirmdienas rītā strauji pasliktinājās, un "pēkšņas veselības likstu saasināšanās pazīmes" parādījās aptuveni plks. 5.30 pēc vietējā laika. "Apmēram stundu vēlāk pāvests iekrita komā," paziņoja Vatikāns.

"Saskaņā ar tiem, kas bija kopā ar Francisku viņa pēdējos brīžos, pāvests savos noslēdzošajos dzīves mirkļos necieta. Tas viss notika ātri," norādīts baznīcas paziņojumā, kas raksturoja Franciska nāvi kā "diskrētu... gandrīz pēkšņu, bez ilgām ciešanām vai trauksmes".

Pāvests Francisks devās mūžībā pirmdienas rītā plkst. 7.35, 88 gadu vecumā pēc smadzeņu insulta. Francisks, kas vadīja katoļu baznīcu pēdējos 12 gadus, paudis vēlmi tikt apglabāts ārpus Vatikāna sienām Romas Svētās Marijas Madžori bazilikā.

Lai gan nelaiķis paudis vēmi, lai viņa bēru ceremonija būtu pieticīga, sagaidāms, ka tajā piedalīsies daudzi valstu un valdību vadītāji no visas pasaules.  Pāvesta bērēs gaidāmi arī karaļnamu galvas. Francijas prezidents Emanuels Makrons un ASV prezidents Donalds Tramps un pirmie paziņoja, ka piedalīsies bēru ceremonijā, vēl pirms tika apstiprināts tās datums. Trampam tā būs otrās prezidentūras pirmā ārvalstu vizīte. Uz bērēm ieradīsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, pavēstījis avots prezidenta kancelejā. Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs arī plāno apmeklēt pāvesta bēres, apliecināja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Pāvesta dzimtene Argentīna gatavojas nedēļu ilgām valsts sērām, arī Indijā otrdien sākas trīs dienu valsts sēras, kas ir rets pagodinājums ārvalstu reliģiskam līderim. Sākuma datums konklāvam, kurā 135 kardināli elektori izraudzīsies Franciska pēcteci, vēl nav zināms. Taču tam vajadzētu sākties ne agrāk kā 15 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc pāvesta nāves, tātad starp 5. un 10.maiju. Kardināli tiksies Siksta kapelā un rīkos četrus balsojumus dienā - divus no rīta un divus pēcpusdienā -, līdz viens kandidāts būs ieguvis divas trešdaļas balsu.