Bijušais Krievijas Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Šamarins saņem ilgu ieslodzījumu, taču raujas slepkavot ukraiņus kā "parasts karavīrs"
Krievijas kara tiesa ceturtdien piespriedusi septiņu gadu cietumsodu bijušajam Krievijas Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova vietniekam Vadimam Šamarinam, atzīstot viņu par vainīgu korupcijā. Maskavas garnizona kara tiesa arī atņēma Šamarinam ģenerāļa dienesta pakāpi. Tiesa, pilnīgi iespējams, ka zaglīgais ģenerālis kolonijā nesēdēs — mūsdienās Krievijā ir modes lieta "izpirkt grēkus" ar Ukrainas iedzīvotāju slepkavošanu "speciālajā militārajā operācijā".
Viņš tika atzīts par vainīgu kukuļu pieņemšanā saistībā ar valsts pasūtījumu piešķiršanu, Krievijas Izmeklēšanas komitejas Galvenā kara izmeklēšanas pārvalde 28. februārī pabeidza izmeklēšanu, Šamarinu apsūdzot kukuļņemšanā sevišķi lielos apmēros. Šamarins savu vainu atzina, prokuratūra viņam bija prasījusi 12 gadu ieslodzījjumu un 107 miljonu rubļu (1,15 miljoni eiro) naudas sodu.
Viņš tika apsūdzēts par 36 miljonu rubļu (390 000 eiro) pieņemšanas no uzņēmumiem laika posmā no 2019.gada līdz 2023.gadam apmaiņā pret uzņēmumiem izdevīgiem valsts līgumiem, piegāžu apjomu un cenu palielinot par vairāk nekā 1,4 miljardiem rubļu.
Šamarins tika atvaļināts no armijas 2024.gada maijā pēc aizsardzības ministra Sergeja Šoigu atkāpšanās. Šoigu tika iecelts par Krievijas diktatora Vladimira Putina drošības padomnieku, bet daudzi viņa līdzgaitnieki apsūdzēti korupcijā.
Ilgi nebija jāgaida uz runām par Šamarina iespējamo došanos karot uz Ukrainu, lai "izpirktu grēkus". "Mēs turpināsim centienus, lai tiktu apmierināts mūsu lūgums par došanos uz "speciālo militāro operāciju". Ja to apstiprinās, Vadims Šamarins ies kā parasts kareivis," aģentūrai TASS paziņoja viņa advokāts Vladimirs Šelupahins. Par "speciālo militāro operāciju" tur joprojām dēvē jau 1149 dienas ilgstošo Krievijas invāziju Ukrainā, kas ir asiņainākais karš Eiropā kopš Ādolfa Hitlera sarīkotā Otrā pasaules kara.
Kad 2022. gada pavasarī izgāzās Kremļa iecerētais "zibenskarš" Ukrainā, tur likvidēto karavīru aizstāšanai sāka masveidā vervēt ieslodzītos par smagiem noziegumiem, viņiem solot sodāmības dzēšanu. Vispirms ar to nodarbojās 2023. gadā likvidētā Jevgeņija Prigožina "Vagner" algotņu grupējums, pēc Prigožina nāves tā funkcijas pārņēma Krievijas Aizsardzības ministrija. Daudzi salašņas šo unikālo iespēju izmantoja ne tikai tam, lai izvairītos no soda izciešanas par zvērīgiem noziegumiem, bet pat pamanījās izbēgt no soda jau pēc jaunu noziegumu pastrādāšanas pēc atgriešanās dzimtenē, līgumu ar ministriju noslēdzot vēlreiz.
