
Igaunija pieņem vēsturiskus grozījumus Konstitūcijā, aizliedzot pašvaldību vēlēšanās piedalīties Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem

Igaunijas prezidents Alars Kariss trešdien, 9. aprīlī, parakstīja grozījumus valsts Konstitūcijā, atņemot tiesības Igaunijas pašvaldību vēlēšanās piedalīties trešo valstu pilsoņiem, kas dzīvo Igaunijā, tai skaitā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Grozījumi tika pieņemti gandrīz vienbalsīgi Igaunijas parlamenta balsojumā 27. martā, kur tie tika izvirzīti izskatīšanai saistībā ar igauņu pieaugošajām drošības bažām saistībā ar valstī oktobrī gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, un iespējamiem Krievijas un Baltkrievijas centieniem tās ietekmēt.
Par grozījumiem Konstitūcijā balsoja 93 deputāti, 7 grozījumus neatbalstīja, bet viens deputāts no balsošanas atturējās. Šis ir pirmie grozījumi Igaunijas Konstitūcijā kopš tās izstrādes 1992. gadā. Tie paredz, ka turpmāk Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās Igaunijā drīkstēs piedalīties tikai Igaunijas pilsoņi un ES pilsoņi. Jāpiebilst, ka Igaunijas Saeimas vēlēšanās var balsot tikai Igaunijas pilsoņi.
"Es uzskatu, ka visiem Igaunijā dzimušajiem cilvēkiem ir jāiegūst Igaunijas pilsonība, nekārtojot valodas pārbaudi," medijam "ETV+" norāda Kohtla-Jervē dzīvojošā Igaunijas nepilsone Elena. "Dažiem valodas apguve šķiet viegla, bet daļa nav spējīgi apgūt jaunas valodas, jo sevišķi pensionāri. Es domāju, ka tas ir nepareizs veids, kā rīkoties ar "pelēko pasu" īpašniekiem." Līdzīgu viedokli pauda arī Svetlana, kura arī dzīvo Kohtla-Jervē. "Man ir "pelēka pase", lai gan esmu šeit dzimusi. Šeit ir dzimusi arī mana māte, un es domāju, ka man būtu pamatoti jāiegūst Igaunijas pilsonība," vēstīja Svetlana.
Bet Krievijas pilsone Olga, kura dzīvo Oru, Ida-Viru apriņķī norāda, ka viņai šādi Konstitūcijas grozījumi "šķiet aizvainojoši". "Daudziem ir Krievijas Federācijas pilsonība, bet ne pēc pašu izvēles. Es visu saprotu par likumdošanu un saprotu, ka parlamenta vēlēšanās var balsot tikai valsts pilsoņi, bet šeit, vietējā līmenī, līdz šim šīs tiesības tika dotas arī citiem. Izrādās, mums ir jāstrādā un jāmaksā kādā valstī nodokļi, bet mēs nevaram izlemt, kas mums būvēs bērnudārzus," viņa piebilda.
Igaunijas prezidents uzsvēra, ka "šobrīd ir svarīgi, lai tie, kuriem šobrīd atņemtas vēlēšanu tiesības nejustos izslēgti no sabiedriskās dzīves". Tāpat viņš norādīja, ka Igaunijas parlamentam jānodrošina tas, ka "ceļš uz Igaunijas pilsonību paliktu atvērts visiem iedzīvotājiem, kas ir lojāli Igaunijai".