Lukašenko paziņo, ka puse pasaules sapņo izveidot diktatūru pēc Baltkrievijas parauga

"Demokrātijas mums ir vairāk nekā tiem, kas sevi dēvē par tās etalonu. Baltkrievijas valsts attīstības modelis kļuva par izaicinājumu pseidoliberālo vērtību sistēmai. Un tas, ka mēs neatkāpjamies un neizliecamies, klaji kaitina mūsu pretiniekus," inaugurācijas gaitā Neatkarības pilī (citāts pēc Belta) sacīja Lukašenko.

Pēc viņa teiktā, valstī ikvienam ir konstitucionālas tiesības un iespēja izteikties, "bet nevajag aicināt iznīcināt visu, ko radījušas daudzas baltkrievu paaudzes". "Mēs neļausim izmantot vārda brīvību kā rungu savas valsts sagraušanai," uzsvēra Lukašenko. Pagājušā gada nogalē Baltkrievijas prezidents atzina, ka valstī "patiešām ir diktatūra". Tomēr skaidroja, ka ar to domāta "stabilitātes, drošības, kārtības, laipnības un viesmīlības diktatūra". Jau iepriekš Lukašenko diktatūru dēvēja par Baltkrievijas labklājības iemeslu. Pēc viņa teiktā, bez viņa stingrās valsts pārvaldības pilsoņi "staigātu pliki".

25. martā Lukašenko, kurš Baltkrieviju nepārtraukti valda kopš 1994. gada, septīto reizi stājās Valsts prezidenta amatā. Prezidenta vēlēšanās, kas notika 26. janvārī, pēc Centrālās Vēlēšanu Komisijas datiem, viņš saņēmis 86,82% balsu. Baltkrievijas Iekšlietu ministrs Ivans Kubrakovs norādīja, ka tik mierīgs balsojums valstī vēl nav bijis. Pēc aizvadītajām vēlēšanām, kas notika 2020. gadā, Baltkrievijā sākās vērienīgi protesti, kuru dalībnieki atteicās atzīt balsojuma rezultātus.

Tam sekoja masu represijas. Tikai līdz 2023. gada oktobrim valstī bija ierosinātas vairāk nekā 16 tūkstoši ēkstrēmistu ievirzes" krimināllietu. Kopš 2020. gada represijas skārušas 136 tūkstošus Republikas iedzīvotāju, bet vairāki simti tūkstoši baltkrievu bijuši spiesti pamest valsti. Saskaņā ar "Jauno ideju centra" aprēķiniem līdz 2024. gada sākumam kopējais emigrantu skaits no Baltkrievijas bija 500 līdz 600 tūkstoši jeb 6 līdz 7% valsts iedzīvotāju, raksta "The Moscow Times".