Eiropas valstis gatavo plānu ASV nomaiņai NATO
Eiropas vadošās militārās lielvalstis - ar Lielbritāniju, Franciju, Vāciju un Ziemeļeiropas valstīm priekšgalā - izstrādā plānu, kā uzņemties lielāku atbildību par kontinenta aizsardzību, lai prezentētu ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai shēmu vadošās lomas nodošanai tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā, ziņo "Financial Times".
Plāna mērķis ir arī novērst haosu, kas var rasties ASV vienpusēja lēmuma par izstāšanos no NATO gadījumā.
Pēc četru ar "Financial Times" sarunājušos ierēdņu teiktā, apspriešanas par gatavošanos iespējamai ASV aiziešanai no Eiropas notiek pagaidām neoficiāli, taču strukturēti - lai jau līdz NATO jūnija samitam Hāgā Eiropa būtu gatava iesniegt Vašingtonai plānu, kā Eiropas galvaspilsētas uzņemsies gan militāro, gan finansiālo atbildību par reģiona aizsardzību.
Priekšlikums ietvers skaidras saistības palielināt aizsardzības izdevumus un stiprināt militāro potenciālu Eiropā, lai pārliecinātu Trampu piekrist pakāpeniskai atbildības nodošanai, kas ļautu ASV pievērsties lielākā mērā Āzijai.
Pašlaik ASV aizsardzībai tērē vairāk nekā visi pārējie NATO sabiedrotie kopā un paliek galvenais elements Eiropas drošības garantēšanā. Papildus kodolieroču izvietošanai Eiropas aizsardzībai ASV reģionā ir arī gaisa, jūras un sauszemes bāzes. Turklāt Eiropā izvietoti 80 000 amerikāņu karavīru.
Lai gan Eiropas valstis, ieskaitot Vāciju, Franciju un Lielbritāniju, pēc Trampa atgriešanās pie varas ir palielinājušas savus aizsardzības izdevumus vai paātrinājušas iepriekš plānoto šo izdevumu paaugstināšanu, pēc ierēdņu vērtējuma, būs nepieciešami pieci līdz desmit gadi, lai Eiropas militārās iespējas novestu līdz līmenim, kas varētu aizstāt lielāko daļu ASV funkciju - izņemot kodolsavaldīšanu.
"Izmaksu palielināšana ir vienīgais ceļš, kas mums ir: sloga sadalījums un atbrīvošanās no atkarības no ASV," intervijā "Financial Times" sacīja viens no Eiropas ierēdņiem. "Mēs sākam šīs sarunas, taču uzdevums ir tik vērienīgs, ka tā apjoms daudziem šķiet neizmērojams."
Lai gan amerikāņu diplomāti saviem Eiropas kolēģiem ir apliecinājuši, ka Tramps joprojām ir uzticīgs dalībai NATO un 5. panta nolikumam par savstarpējo aizsardzību, daudzās Eiropas galvaspilsētās valda satraukums - pastāv bažas, ka Baltais nams varētu pēkšņi izlemt samazināt Eiropā izvietotā karaspēka skaitu vai militārā aprīkojuma apjomu, kā arī pilnībā atteikties no dalības kopīgās darbībās NATO ietvaros.
Tiek apgalvots, ka dažas valstis nevēlas iesaistīties sarunās par slodzes pārdali, baidoties, ka tas tikai pamudinās ASV uz paātrinātu aiziešanu no Eiropas. Citi ir skeptiski par pašu iespēju Trampa administrācijai piedalīties plānotajā procesā, ņemot vērā tās neprognozējamību.
Pēc NATO ierēdņu domām, pat pie mazākas ASV lomas vai pilnīgas to izstāšanās alianses saglabāšana tik un tā būtu saprātīgāka nekā jaunas struktūras izveide, ņemot vērā sarežģījumus, kas saistīti ar jau esošo militāro plānu pārstrādi vai jaunām sarunām par mērķiem, noteikumiem, pārvaldes struktūrām un kolektīvās aizsardzības jautājumiem.
"Pat bez Savienotajām valstīm NATO ir un paliek struktūra sadarbībai drošības jomā Eiropā," "Financial Times" sacīja analītiskā centra "Chatham House" vecākā zinātniskā līdzstrādniece starptautiskās drošības jautājumos Meriona Mesmera. "Daži aspekti būs jānomaina, ja ASV izstāsies. Tomēr tā ir struktūra un infrastruktūras pamats, kas eiropiešiem ir labi pazīstams."
