Trampa administrācija publicēs dokumentus par Kenedija slepkavību, kas joprojām raisa sazvērestības teorijas

Tramps paziņoja par šo dokumentu publiskošanu pirmdien, apmeklējot Kenedija centru – Vašingtonā esošu skatuves mākslas centru, kas nosaukts par godu nogalinātajam prezidentam. "Tā kā mēs esam šeit, es domāju, ka būtu piemēroti – mēs rīt paziņosim un publiskosim visus Kenedija slepkavības lietas dokumentus," Tramps sacīja žurnālistiem.

Trampa parakstītais rīkojums liek "pilnībā publiskot" Džona Kenedija slepkavības lietas dokumentus bez rediģējumiem, kurus viņš bija pieņēmis 2017.gadā, atslepenojot lielāko daļu šo dokumentu. "Valsts interesēs ir beidzot bez vilcināšanās publiskot visus dokumentus, kas attiecas uz šiem atentātiem," teikts rīkojumā.

Džona F. Kenedija slepkavības lieta turpina izraisīt spekulācijas un sazvērestības teorijas pat pēc vairāk nekā sešām desmitgadēm. "Cilvēki uz to ir gaidījuši gadu desmitiem, un esmu devis rīkojumu maniem atbildīgajiem cilvēkiem... Tulsi Gabardas vadībā, lai tas tiktu īstenots," sacīja Tramps, atsaucoties uz savu Nacionālās izlūkošanas direktori.

Janvāra rīkojums attiecas arī uz dokumentiem, kas saistīti ar 1960. gadu slepkavībām – Kenedija jaunākā brāļa Roberta F. Kenedija (Trampa veselības ministra Roberta F. Kenedija jaunākā tēva) un pilsonisko tiesību līdera Martina Lutera Kinga juniora slepkavībām.

Lai gan Tramps neatklāja nekādas detaļas par to, kāda jauna informācija tiks publiskota otrdien, viņš norādīja uz lielo dokumentu apjomu: "Mums ir milzīgs dokumentu daudzums, jums būs, ko lasīt. Es nedomāju, ka mēs kaut ko aizklāsim," Tramps piebilda.

Pēdējo gadu laikā ASV Nacionālais arhīvs ir publiskojis desmitiem tūkstošu ierakstu, kas saistīti ar prezidenta Kenedija slepkavību 1963. gada 22. novembrī. Tomēr tūkstošiem dokumentu joprojām ir slepeni, atsaucoties uz nacionālās drošības apsvērumiem.

Kad 2022. gada decembrī tika veikta pēdējā plašā dokumentu publiskošana, arhīvs paziņoja, ka līdz šim ir atklāti 97 procenti no visiem Kenedija lietas dokumentiem, kas kopumā veido piecus miljonus lappušu.

ASV prezidents Džons F. Kenedijs tika nogalināts 1963. gada 22. novembrī Dalasā, Teksasā, braucot ar automašīnu cauri pilsētas centram. Vorena komisija, kas izmeklēja 46 gadus vecā prezidenta slepkavību, secināja, ka to veicis bijušais jūras kājnieku snaiperis Lī Hārvijs Osvalds, rīkojoties vienatnē. Tomēr šis oficiālais secinājums nav kliedējis spekulācijas, ka aiz Kenedija slepkavības Dalasā, Teksasā, varētu slēpties sarežģītāks sazvērestības plāns. Lēnā valdības dokumentu publiskošana tikai ir pastiprinājusi dažādās sazvērestības teorijas.