NATO ģenerālsekretārs: pēc kara varētu atgriezties pie "bizness kā parasti" ar Krieviju
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute uzskata, ka pēc Ukrainas kara beigām Eiropai un ASV attiecības ar Krieviju būtu jānormalizē, jo Krievija "nekur nepazudīs".
Relations with Russia should be normalized after the war in Ukraine — NATO Secretary General Rutte pic.twitter.com/cmbH4IDim6
— KyivPost (@KyivPost) March 14, 2025
"Vispirms mums jāturpina izdarīt spiedienu uz krieviem, lai pārliecinātos, ka viņi dara visu nepieciešamo [kara izbeigšanai], tieši tādēļ mums ir sankcijas, un nebūsim naivi par krieviem," intervijā telekanālam "Bloomberg TV" paziņoja Rute. "Taču ilgtermiņā Krievija ir tur, Krievija nekur neaizies."
"Es uzskatu, ka tas būtu normāli, ka, ja karš tiktu pārtraukts, Eiropa un ASV soli pa solim atjaunotu normālas attiecības ar Krieviju, taču pagaidām mēs vēl absolūti šādā situācijā neesam, mums jāsaglabā spiediens pret viņiem, lai pārliecinātos, ka [krievi] ir gatavi nopietni iesaistīties sarunās ar ASV administrāciju un, protams, ar ukraiņiem," paziņoja Rute.
Rute norādīja, ka viņam, savulaik esot Nīderlandes premjerministram, viņam līdz 2014. gadam bija daudz lietišķu kontaktu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Jāatgādina, ka 2014. gadā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimu un pēc asiņaina kara sagrāba daļu Donbasa, tur izveidojot separātistu "tautas republikas".
Šonedēļ NATO ģenerālsekretārs atrodas ASV, kur ceturtdien Baltajā namā tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, tostarp apspriežot pamiera iespējas Ukrainā.
Savukārt Putins ceturtdien paziņoja, ka principā piekrīt priekšlikumiem izbeigt karadarbību Ukrainā, taču ir jāizpilda Krievijas prasības, tostarp, novēršot "sākotnējos šīs krīzes cēloņus”. Tiesa, viņa izpratnē Ukrainas kara galvenās saknes meklējamas Padomju Savienības sabrukumā, NATO paplašināšanā uz austrumiem un Ukrainas atteikšanās kļūt par Krievijas vasaļvalsti. Ja gadu pirms pilna mēroga invāzijas Ukrainā Putins sāka regulāri publiski apgalvot, ka tādai Ukrainai vispār nav ne vēstures, ne savas identitātes, bet ukraiņi būtībā tie paši krievi vien ir. Pakāpeniski Kremļa retorika pārvērtās kategoriskā atteikumā atzīt tādas Ukrainas tiesības pastāvēt kā valstij.
Līdz šim Krievijas nostāja jebkādai karadarbības pārtraukšanai bijusi nemainīga kopš Putina 2024. gada jūnija ultimāta — nekādu ieroču piegāžu Ukrainai, nekādas mobilizācijas Ukrainā, nekādas Ukrainas iestāšanās NATO, Ukrainas četru (Hersonas, Zaporižjas, Luhanskas, Doneckas) apgabalu pilnīga atdošana Krievijai, visu ukraiņu spēku padošanās Kurskas apgabalā, utt., no savas puses nepiedāvājot nekādu piekāpšanos.
