Žurnālam "Kas Jauns" sazinoties ar Dāvidu, viņš neizklausās apmulsis, kad tiek uzrunāts un vaicāts par gadu gadiem dzirdētajām runām, ka viņa bioloģiskais tēvs ir tautā zināmais mūziķis Guntars Račs. Dāvids atzīstas, ka tieši šīs tēmas dēļ soctīklos “piesekojis” skandalozajam advokātam Aldim Gobzemam, kas pirms dažām nedēļām nāca klajā ar plānu ziņot par Rača “neatzītajiem bērniem”, kā pirmos “kandidātus” minēdams Didzi Ati no Grobiņas un influenceri Lauru Grēviņu un solīdams, ka būšot vēl trešais... “Man to pateica sieva, kura bija ieraudzījusi. Tad, protams, manī radās interese, ko tad viņš tur pavēstīs, cik daudz zina. Bet viņš sāka ziņot par citiem, kā izrādās, šī paša cilvēka “bērniem”. Sevi tur vēl neesmu manījis. Nu interesanti,” saka Dāvids Lēvalds, uzsverot, ka viņam drīzāk ir sportiska interese, nevis vēlme izrakties cauri radurakstiem, jo neesot plāna un vēlēšanās veidot kontaktu ar cilvēku, kas par viņu visu dzīvi nav licies ne zinis.

Tu esi informēts par to, ka bioloģiskais tēvs ir Guntars Račs?

Es par to esmu daļēji informēts, lai gan ne līdz galam. Jo pēdējoreiz šo jautājumu aktualizēju, kad man bija apmēram 15 gadi. Man vienmēr ģimenē ir bijuši abi vecāki, tāpēc man šis bioloģiskais tēvs un viss ar šo tēmu saistītais šķiet vairāk interesanti, nekā būtiski.

Tevi ir adoptējis, paņēmis savā uzvārdā mammas vīrs un audzinājis un lolojis kā savu bērnu? Tāds īsumā ir tavs stāsts?

Apmēram tā, taču līdz galam nezinu, kā tur īsti ir. Varu izstāstīt to, ko zinu, proti, ka manā dzimšanas apliecībā vienā brīdī nebija nomainīts konkrētais vārds un uzvārds, tāpēc arī to ieraudzīju un uzzināju, ka tāds fakts ir, – tēva ailītē bija rakstīts: Guntars Račs.

Tu šo dzimšanas apliecību atradi vienkārši mājās?

Es pie ģimenes ārsta kaut kad to izlasīju. Tad uzdevu jautājumus mammai, bet nu jau vairs līdz galam tās atbildes neatminos. Diez ko par šo tēmu viņa runāt nevēlējās. Zinu tikai, ka par to – ka mans tēvs ir Guntars Račs – daudzi radinieki runā un izsakās. Un Raču ģimene man, starp citu, ir ļoti labi pazīstama. Bet nevis Guntara Rača, bet gan viņa brāļa – astrologa Andra Rača – ģimene. Jo Andris Račs bija vedējs kāzās manai mammai Vēsmai un tētim Aigaram, kurš mani audzināja. Izskatās, ka otrs brālis šajā stāstā kaut kur “nolēca”. Nezinu, kā tur ar to brāli, jo ar viņu nekad dzīvē neesmu runājis. Bet ar Andri man ir labas attiecības. Bērnībā ar Andra ģimeni daudz laika kopā pavadījām. Acīmredzot tad bijām tuvi. Īstenībā jau tad bija dīvaini, jo par Simonu, kas ir Andra meita, omes sacīja, ka viņa ir mana māsīca. Es teicu, ka tā jau gan nesanāk.

Fotogrāfijas no agras mazotnes, kur esi redzams kā zīdainis kopā ar vecākiem, neesi atradis?

Nē, tādu tiešām nav bijis manā redzeslokā.

Draugu aprindās kādreiz ir figurējusi fotogrāfija, kur tava mamma ir kopā ar Guntaru un tu esi tāds vēl pavisam maziņš.

To, ka viņi bija kopā vismaz līdz laikam, kad biju gadu vecs, to gan mana mamma izstāstīja. Pašā sākumā viņš, kā sanāk, ir figurējis. Kas tur tālāk bija, es nezinu. Toreiz paprasīju, un tā tas arī palika. Domāju, ka plāna man to teikt un stāstīt mammai vispār nebija. To nācās darīt, jo es nejauši pats ieraudzīju to dzimšanas apliecību. Droši vien mamma nevēlējās mani traumēt.

Mamma, iespējams, šo informāciju tev bērnībā neizpauda, vēlēdama to labāko – pilnvērtīgu ģimeni. Bet vai šāda ļoti būtiska cilvēka izcelsmes fakta noklusēšana vai pat slēpšana un neatzīšana ir pareizi, nepareizi vai kā kurā situācijā? Kā tu domā?

Man ir paveicies ar maniem vecākiem, kuri mani ir ļoti sakarīgi audzinājuši. Tēvs man vienmēr ir bijis! Ja man vispār nebūtu bijis tēva, to droši vien uztvertu pavisam citādāk. Iespējams, tad man būtu aizvainojums. Bet šobrīd manas emocijas attiecībā uz šo faktu ir nulle. Apzinātā vecumā man vienmēr ir bijis tēvs. Turklāt ļoti, ļoti labs tēvs. Līdz ar to saprotu, ka jaukt iekšā vēl kādu, kas ir tikai blakus uz brīdi stāvējis, vispār nav nekādas jēgas.

Viņš tevi mīlēja un loloja kā paša dēlu, sadzīvē neradot pilnīgi nekādas šaubas par to?

Absolūti nekādas šaubas nav bijušas. Viņš man ir iemācījis darīt un taisīt pilnīgi visu. Piemēram, automašīnas uzbūvi. Apdrošināšanas jomā arī savu karjeru veidoju, pateicoties viņam. Jo arī viņš strādā šajā sfērā, un sanāk, ka eju tēva pēdās. Vienubrīd bija doma, ka varētu mācīties par aktieri, bet kaut kā mani tomēr paņēma tā praktiskākā daļa.

Un kā raugies uz sabiedrībā atpazīstamas personas kategorisku noliegumu par bērniem?

Manuprāt, šāda atteikšanās neliecina par vīrišķību. Īpaši, ja tam ir kāds pamats. Redzēju to bildi, un tas džeks tiešām ir ļoti līdzīgs Račam. Viņš gan ir jaunāks par mani. Arī Laurai līdzība ir saskatāma. It īpaši, salīdzinot ar paša Rača jaunības dienu fotogrāfijām.

Ja viņš būtu ieinteresēts paust patiesību, viņam būtu iespēja to pierādīt. Nevis tik pārliecināti paziņot, ka tā ir nepatiesība, ka tie ir meli. Ja nav par to pārliecināts, tad gan jau laikam vieglāk ir tādu informāciju noliegt.

Guntaram Račam ir tāda kārtīga ģimenes cilvēka reputācija.

Viņš laikam ir... tāds cilvēks.

Vai grupas "bet bet" mūzika tevi kādreiz ir saistījusi?

Jā, forša mūzika, grupa man patīk. Esmu arī bijis uz kādiem koncertiem. Viņa grāmatu gan droši vien nepirkšu, jo, manuprāt, tur tāpat nebūs viss patiesi uzrakstīts.

Vai kaut kas no radošā, no mākslinieciskā tevī ir, ko, tavuprāt, varētu būt mantojis no talantīgā mūziķa un dzejnieka?

Dziedamās balss man nav. Bērnībā no kora mani izmeta. Taču mani saista filmēšana. Man jau visa ģimene ir mākslinieciska. Mamma kādreiz bija aktrise Liepājas teātrī. Pieļauju, ka tā viņi arī iepazinās.

Tajos pusaudža gados bija spilgtas emocijas, ieraugot dokumentu, kurā tev ir cits uzvārds, cits tēvs? Bija izbrīns, satraukums, skumjas?

Šoks bija, bet tas vairāk bija aiz pārsteiguma. Man tas likās baigi interesanti, jo Guntars Račs jau tad bija sabiedrībā zināma persona. Līdz ar to es nodomāju: wooow! Tīņu gados draugu lokā šis atklājums, ka mans tēvs ir populārs mūziķis, man deva kaut kādā mērā popularitāti, tas tiešām likās pat forši.

Atceros, ka uzreiz mājās neko pat nevienam netaujāju, nebija dūšas saņemties. Draugiem pastāstīju, un nospriedām, ka gan jau reāli tā arī ir. Kad vienu vakaru pajautāju mammai, kas tas tāds ir, viņa to uztvēra daudzreiz trakāk nekā es! Viņai mana pēkšņā interese tiešām bija šoks. Teica, ka jau sen, bērnībā, dokumenti bija mainīti, un tā tur nevajadzēja būt...

Manuprāt, manā bērnībā tieši Andra Rača ģimenē bērni par to vairāk runāja. Un omītes uzskata, ka tā ir.

Tev arī pašam ir bērni?

Jā, mums ar sievu ir divas meitas. Vecākajai drīz būs 12, bet jaunākajai vēl nav divi gadiņi.

Tevī ir pārmetuma sajūta?

Tas jau grūti kādam izprotams, kā var savu bērnu atstāt. Jā, protams, ir tamlīdzīga sajūta un attieksme, kas ir apakšā tādai... vienaldzībai. Bet viņam ir superīgs brālis, kurš ir pavisam citāds cilvēks. Andris Račs ir cilvēcisks, ģimenisks, sirsnīgs.

Ja būtu situācija, kurā tev būtu iespēja veikt DNS analīzes, lai pārliecinātos par to, vai tiešām Guntars Račs, pazīstamais mūziķis, ir tavs tēvs, vai tu to darītu?

Nu... varbūt. Es droši vien to apsvērtu. Es gan nezinu, ko tas tā globāli mainītu. Attieksmi pret saviem vecākiem nu noteikti nemainītu, neraugoties, kāds būtu analīžu rezultāts.

Kontaktu ar šo cilvēku tev vispār nav bijis, un aizvien nav domas mēģināt veidot?

Ņemot vērā, ka viņam par to nav nekādas intereses, pieļauju, ka tas kontakts nevarētu būt pozitīvs. Nejūtu vajadzību pēc tāda. Manā dzīvē viss ir kārtībā tāpat. Man ir forša pašam sava ģimenes dzīve.

Rača “noslēpumi” sagriež dzīvi kājām gaisā

Kad publiskajā telpā parādījās skandaloza informācija par leģendārā mūziķa Guntara Rača neatzītajiem un neaudzinātajiem bērniem, šie jaunumi krietni samaisīja dienaskārtību un pat ietekmēja attiecības vairākās ģimenēs. Tikmēr pats Račs šo informāciju kategoriski noliedz.

Guntars Račs strikti paziņoja: “Beidzamajās dienās man draugi un pat daži žurnālisti prasa: kas tā par informāciju medijos par manu privāto dzīvi un “noslēpumiem”? Lai es kaut ko komentēju. Vienīgais, ko varu komentēt: tā nav patiesība. Diemžēl tas nepatīkamā veidā skar manu ģimeni, līdz ar to nekādi citi komentāri nesekos.”

Vīrs vienai sievai un tēvs vienai meitai – tāda līdz šim bijusi Guntara Rača ģimeniskās idilles bilde. Pašā gada izskaņā tajā jaunus personāžus iezīmēja ekspolitiķis Aldis Gobzems, kas soctīklos vēstīja – savā nule izdotajā autobiogrāfiskajā grāmatā "Trakais" Guntars Račs šādas tādas privātas lietas esot noklusējis. Proti, viņa pagātnes pūrā esot vēl divi... nē, pat trīs bērni!

Jāskaidrojas un jātaisnojas dēlam

Viens no šiem bērniem, pēc publiskotās informācijas, esot biedrības "Liepājas rajona partnerība" izpilddirektores Initas Ates dēls, viesu mājas "Vectēva dārzs" saimnieks Didzis Ate. To zināja arī pats Guntars Račs: kad "Kas Jauns" skaidroja mūziķa viedokli par viņa it kā ārlaulības bērniem, ieteica vērsties pie pašas Initas. “Zinu tikai to, ka man zvanīja sena kolēģe no Liepājas par to, ka kaut kur figurē viņas dēla bilde, ar ko man nav nekāda sakara. Jautājiet viņai,” rosināja mūziķis, atsūtīdams arī sievietes tālruņa numuru.

Lai viestu skaidrību, Inita sarunai piekrita, atklādama, ka dēlu patiešām audzinājusi viena, bet nu ļoti pārdzīvo par sacelto ažiotāžu, kas ietekmējusi abu dzīvi un attiecības. Pirms kāda laika Initas dēls sarunā ar mammu atklājis, ka ir samierinājies, ka savu tēvu nekad nesastaps, atzinis, ka liks punktu tēva meklējumiem un neko vairs nevēlas par to zināt. Viņam rētas par tēva neesamību dzīvē teju bija sadzijušas, kad kā zibens spēriens no skaidrām debesīm sociālajos tīklos strauji sāka izplatīties informācija, ka Didzis ir viens no Guntara Rača ārlaulības bērniem. Protams, ka šī sensacionālā vēsts sasniedza arī Didzi. Lai arī pagājuši tik daudzi gadi, tagad Initai vajadzēšot savam pieaugušajam dēlam pierādīt un taisnoties, kas ir viņa bioloģiskais tēvs, pārdzīvo Inita, kura gan izslēdz iespēju, ka vajadzētu veikt paternitātes testu, lai patiešām pārliecinātos, ka Guntars Račs nav viņas dēla bioloģiskais dēls.

Mums katram ir savi jaunības gadi

Grobiņā dzīvojošā Inita Ate apliecina, ka tik tiešām ar Guntaru Raču ir seni draugi. Sociālajos tīklos publiskotā informācija par viņas dēlu esot meli. Veidojot šo materiālu, saņēmām arī ziņu no Grobiņas iedzīvotājiem, kas apgalvo, ka Inita pati savulaik ir lepojusies, ka viņai bijis romāns ar Guntaru Raču un bērns pasaulē nācis no tāda slavena cilvēka. Vaicāta, kāpēc, viņasprāt, šādi meli radušies, Inita aizdomājas: “Tās baumas jau kaut kur klīst. Domāju, ka baumas radušās tāpēc, ka ar Guntaru esam jaunības draugi. Iespējams, kāds savulaik ir bijis greizsirdīgs uz mūsu draudzību, un tagad šis cilvēks, kam patīk klačoties, izplata par mums šādas runas. Mēs savulaik bijām draugu grupa, vienaudži – es, Guntars, Tomass Kleins un Ainars Virga. Taču ne jau manam dēlam ir kādas saistības, ar ko es jaunībā esmu draudzējusies, tusējusies. Mums taču katram ir savi jaunības gadi. Ar patīkamām atmiņām atceros mūsu jautro jaunības posmu bez jebkādām mīlas lietām. Ar Guntaru esam tikai draugi un nevis mīļākie. Mums pat nekas tāds nekad prātā nav bijis. Varu apzvērēt, ka man nekad nav bijušas attiecības ar Guntaru!” apgalvo Inita Ate.

Dēls esot šokā un neticot mātei

“Guntars kā jau populārs cilvēks varbūt ir pa šiem gadiem pieradis, ka par viņu visu ko raksta, bet ne jau es un mans dēls. Labi, saistiet mani šajā lietā, bet, lūdzu, lieciet mierā manu bērnu, jo viņš ne pie kā nav vainīgs!” pārdzīvo Inita, kuras dēlam Didzim ir 35 gadi, arī pats jau ir izveidojis savu ģimeni un kļuvis par tēti.

Viņa atzīst – tā kā vīrietis Initu ar mazo bērnu bija pametis un aizbraucis, viņa izlēmusi neatklāt dēlam, kas ir viņa tēvs.

Izskanējusī informācija par Initas dēlu, ka viņa tēvs it kā esot Guntars Račs, pamatīgi satricinājusi visu ģimeni: “Dēls ir šokā. Viņš vairs netic man, arī vedekla ar mani vairs nerunā. Viņa no satraukuma pat nākamajā dienā neaizgāja uz darbu. Taču varu apgalvot, ka manam dēlam ar šo visu nav nekāda sakara. Mēs ar Guntaru esam bijuši tikai draugi, un mums nav nekādu saistību. Ja arī savulaik daudz kur kopā devāmies, cilvēki, iespējams, noturēja mūs par pāri un domāja, ka mūs vieno kaut kas vairāk par draudzību. Cilvēkiem patīk melst visādas muļkības. Tie, kas saka, ka mans dēls ir vizuāli līdzīgs Guntaram Račam, nu, protams, ka tā nav! Psiholoģiski jau var sameklēt līdzības. Taču es uzskatu, ka dēls vizuāli ir līdzīgs man.”

Sazinoties ar Didzi Ati, viņš žurnālam "Kas Jauns" sacīja: “Man nebūs, ko teikt, jo es šajā visā reāli nevēlos piedalīties. Man jādzīvo sava dzīve ar paša ģimeni!”

Jaunākās ziņas par tēmu Dienvidkarolīna

Dienvidkarolīna

Dienvidkarolīna