Laikraksts: Eiropas valstis atbalsta centienus konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus
Vadošās Eiropas valstis atbalsta centienus konfiscēt vairāk nekā 200 miljardus eiro vērtos Krievijas iesaldētos aktīvus, vienlaikus izstrādājot plānus pamiera nodrošināšanai Ukrainā, ziņo britu laikraksts "Financial Times".
Francija un Vācija, kas ilgstoši iebildušas pret Eiropas Savienībā (ES) esošo aktīvu pilnīgu konfiskāciju, kopā ar Lielbritāniju un citām valstīm spriež par iespējām tos izmantot. Francijas amatpersonas apspriedušas Eiropas valstu priekšlikumu konfiscēt šos aktīvus, ja Maskava nākotnē pārkāps vienošanos par pamieru Ukrainā, teikuši trīs avoti.
Idejas atbalstītāji uzskata, ka iesaldēto aktīvu sasaistīšana ar to, vai Krievija ievēros potenciālo vienošanos, ir veids, kā vērst spiedienu uz Maskavu un sniegt garantijas Ukrainai. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā G7 valstis iesaldēja Krievijas Centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu eiro apmērā, no kuriem lielākā daļa - aptuveni 190 miljardi eiro - tiek glabāti Beļģijas centrālajā vērtspapīru depozitārijā "Euroclear", bet mazākas summas - Francijā, Lielbritānijā, Japānā, Šveicē un ASV.
Tagad ienākumi no šiem aktīviem - galvenokārt skaidra nauda un valdības obligācijas - tiek izmantoti, lai atmaksātu G7 valstu 50 miljardu dolāru aizdevumus Ukrainai, bet bāzes aktīvus tas neietekmē. Divas personas, kas ir pazīstamas ar Francijas priekšlikumu, sacīja, ka citi Eiropas sabiedrotie to ir labi uzņēmuši, bet vēl ir tālu līdz tam, lai panāktu vienošanos."Arvien vairāk valstu ir gatavas izmantot aktīvu konfiskāciju kā instrumentu, lai vērstu spiedienu uz Krieviju," sacīja laikraksta sarunbiedrs.
Aktīvu konfiskācijas atbalstītāji ieguva papildu argumentus jau tad, kad Trampa administrācija draudēja samazināt militāro atbalstu Ukrainai. Pirmdien, 3. martā, ASV prezidents Donalds Tramps pavēlēja apturēt visu militāro palīdzību Ukrainai, lai spiestu Kijivu piekrist miera sarunām ar Krieviju. Šis lēmums aptur visus militārās tehnikas piegādes, tostarp bruņojumu, kas vēl nav nonācis Ukrainā, tostarp tas, kas atrodas tranzīta zonās Polijā.
Pirms Trampa stāšanās amatā 20. janvārī ASV budžetā bija atlikušas aptuveni 3,8 miljardi dolāru neizlietotu līdzekļu militārai palīdzībai Ukrainai, kas piešķirti iepriekšējā prezidenta Džo Baidena laikā. Šie līdzekļi tagad ir apturēti, līdz Kijiva "demonstrē apzinīgu uzticību mieram". Šis lēmums ir būtisks pagrieziena punkts ASV un Ukrainas attiecībās, radot jautājumus par turpmāko atbalstu un iespējamiem risinājumiem.
