Makrons aicina NATO dalībvalstis palielināt militāros izdevumus

"Pēdējos trīs gadus Krievija aizsardzībai tērējusi 10% no sava IKP. Tāpēc mums būtu jāsagatavo nākamie soļi," svētdien intervijā laikrakstam "Le Figaro" norādīja Makrons. Ņemot vērā neskaidrību par ASV saistībām Ukrainā un NATO, Eiropas līderi vēlas palielināt militāros izdevumus. ASV, kas pērn aizsardzībai atvēlēja aptuveni 3,38% no IKP, bieži pārmetusi Eiropai, ka tā pārāk maz iegulda savā aizsardzībā.

Saskaņā ar NATO mājaslapā pieejamo informāciju, 21 no 29 valstīm sasniegusi NATO mērķi atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no IKP. NATO mērķis kopš 2006.gada ir 2%. No NATO Eiropas valstīm Polija, Latvija, Igaunija un Grieķija tērē aizsardzībai vislielāko daļu no sava IKP.

NATO aplēses liecina, ka Igaunija pērn aizsardzībai atvēlējusi 3,43% no IKP, kas ir otrs lielākais aizsardzības budžets aliansē aiz Polijas, kas jau ir pārsniegusi 4%. ASV ir trešajā vietā, kam seko Latvija, kas aizsardzībai pērn tērējusi 3,15% no IKP. Tālāk seko Grieķija un Lietuva ar attiecīgi 3,08% un 2,85% no IKP. Somija savai aizsardzībai tērē 2,41% no IKP.

Vairums pārējo Eiropas valstu, tai skaitā Francija un Lielbritānija, savai aizsardzībai tērē aptuveni 2% no IKP vai nedaudz vairāk. Makrons paziņojis, ka Francijai vajadzētu palielināt aizsardzības izdevumus, un arī Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers solījis līdz 2027.gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2,5% no IKP.

Vācijā konservatīvie un sociāldemokrāti, kas pēc 23.februārī notikušajām Bundestāga vēlēšanām ved sarunas par jaunās valdības veidošanu, plāno ieguldīt miljardiem eiro aizsardzības nozarē un infrastruktūrā, svētdien ziņoja laikraksts "Bild".

Tikmēr septiņas Eiropas valstis vēl joprojām nav sasniegušas 2% mērķi. Pašā pēdējā vietā atrodas Spānija, kas savai aizsardzībai tērē nieka 1,28% no IKP. Saskaņā ar alianses aplēsēm NATO Eiropas valstis 2024.gadā atvēlēja aizsardzībai aptuveni 453 miljardus ASV dolāru (433 miljardus eiro), kas ir par gandrīz 200 miljardiem dolāru vairāk nekā 2014.gadā.