Vācija krasas izvēles priekšā: Bundestāga vēlēšanas var kļūt izšķirošas

Vēlēšanas notiek apstākļos, kad kādreizējais Eiropas ekonomikas dzinējs piedzīvo tautsaimniecības lejupslīdi un cieš no birokrātijas neefektivitātes, kamēr sabiedrība piedzīvo identitātes krīzi, ko izsauc gan spiediens no ārienes, gan iekšējās nesaskaņas.

Pieaugot AfD ietekmei, padziļinoties domstarpībām par karu Ukrainā un par imigrāciju, šīs vēlēšanas, kas tika izsludinātas pēc līdzšinējā kanclera Olafa Šolca vadītās koalīcijas sabrukuma novembrī, uzskatāmas par visizšķirošākajām mūsdienu Vācijas vēsturē.

Ekonomikas lejupslīde

Gadiem ilgi Vācijas tautsaimniecība plauka, pateicoties lētajai Krievijas gāzei un pieaugošajam eksportam uz Ķīnu. Taču tagad šis modelis ir sagruvis.

Strauji pieaugušās enerģijas cenas, ko izraisījis bijušās kancleres Angelas Merkeles lēmums atteikties no kodolenerģijas, Krievijas iebrukums Ukrainā un sekošana Eiropas Savienības (ES) "zaļajam kursam", kā arī lēnā tehnoloģiskā modernizācija nobremzējusi tautsaimniecības izaugsmi. Pēdējo divu gadu laikā Vācijas ekonomika ir sarukusi un salīdzinājumā ar 2019.gadu tā pieaugusi tikai par 0,3%. Tajā pašā laikā ASV un Ķīnas ekonomikas augušas attiecīgi par 11 un 26%.

Rūpniecības lieluzņēmumi savas investīcijas pārorientē uz ārvalstīm, to pamatojot ar pārlieko birokrātiju un konkurētnespējīgām enerģijas cenām. Rūpnieku līderi brīdina, ka Vācija piedzīvo deindustrializāciju, jo ražošana, glābjoties no augošajām elektroenerģijas cenām, tiek pārcelta uz Āziju un Savienotajām Valstīm. Tajā pašā laikā pāreja uz tā dēvētajām zaļajām un digitālajām tehnoloģijām norisinās lēni.

Uzņēmēju līderi prasa mazināt birokrātiju un veidot uzņēmējdarbībai draudzīgāku vidi, taču, vai jaunajai valdībai pēc vēlēšanām pietiks politiskās gribas, lai to īstenotu, nav skaidrs.

Pieaugošais atbalsts AfD

Augot pilsoņu raizēm par savu labklājību un viņu neticībai tradicionālajām partijām, aug arī atbalsts AfD, kas sasniedzis vēl neredzētu līmeni. Aptaujas liecina, ka par eiroskeptiķiem, kurus pamatplūsmas politiķi un mediji konsekventi saukā par galēji labējiem, noraidot jebkādas sadarbības iespējas ar tiem, gatavi balsot aptuveni 20% vāciešu, kas ir gandrīz divtik nekā 2021.gada vēlēšanās.

AfD sev par labu izmanto ekonomikas lejupslīdi un arvien lielāko sabiedrības neapmierinātību ar nelegālo imigrāciju, kā arī tradicionālo partiju vājumu un nespēju risināt šīs problēmas. Eiroskeptiķu partijas retorika spiedusi arī tradicionālos labējos - kristīgos demokrātus (CDU) un viņu Bavārijas māsaspartiju Kristīgi sociālo savienību (CSU) - pēc gadiem ilgās virzības uz politiskā spektra centru atgriezties savā tradicionālajā nišā un atkal nosliekties pa labi.

AfD popularitātes kāpums ieguvis arī starptautisku dimensiju. Vēl janvārī eiroskeptiķus par vienīgo Vācijas cerību pasludināja ASV prezidenta Donalda Trampa līdzgaitnieks Īlons Masks, kas pēc tam attālināti uzrunāja arī AfD kongresa delegātus. Savukārt savienoto Valstu viceprezidents Džeimss Deivids Venss Minhenes drošības konferencē pagājušajā nedēļā aicināja atmest Vācijas pamatplūsmas partiju tradicionālo "ugunsmūra politiku", atsakoties no jebkādas sadarbības ar AfD. Uzrunājot konferences dalībniekus, Venss norādīja: "Demokrātija balstās svētā principā, ka tautas balsij ir nozīme. Nav vietas nekādiem ugunsmūriem." Vēlāk ASV viceprezidents arī personīgi tikās ar AfD līderi Alisi Veideli.

CDU līderis Frīdrihs Mercs, kas saskaņā ar aptaujām, domājams, kļūs par nākamo Vācijas kancleru, kategoriski nosodījis ASV iejaukšanos vēlēšanās, paziņojot, ka viņš "neļaus Amerikas viceprezidentam viņam noteikt, ar ko viņš Vācijā var runāt".

Savukārt Veidele atzinīgi novērtēja Vensa teikto, uzsverot, ka Vācija nedrīkst ignorēt miljoniem vēlētāju, kas balso par AfD. Tikmēr, pieaugot vācu vēlētāju polarizācijai, iespēja, ka AfD var tikt iesaistīta koalīcijas sarunās, vairs nešķiet tik neiespējama.

Imigrācijas ierobežošana

Tajā pašā laikā Mercs atzinis, ka gadījumā, ja Vācija nevēlas nākotnē piedzīvot pilnīgu AfD uzvaru, tradicionālajām partijām ir bez aplinkiem jāķeras pie imigrācijas jautājuma risināšanas.

Reaģējot uz vairākiem asiņainiem noziegumiem, kurus pastrādājuši nelegālie imigranti un patvēruma meklētāji, Mercs aicinājis veikt radikālu imigrācijas ierobežošanu. Nepārprotami atsakoties no bijušās kancleres un CDU līderes Merkeles piekoptās politikas, viņš uzskata, ka visi nelegālie imigranti atraidāmi uz robežas, tostarp tie, kas mēģina prasīt patvērumu. Lai iegrožotu imigrāciju, Mercs vēlas ierobežot arī ģimeņu apvienošanos un apgrūtināt Vācijas pilsonības iegūšanu.

Kādreiz tik ietekmīgās Merkeles politiskais mantojums arvien atklātāk tiek pakļauts iznīcinošai kritikai. Tas attiecas ne vien uz viņas 2015.gada lēmumu atvērt robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai, ber arī uz viņas negaidīto lēmumu slēgt kodolspēkstacijas un Vācijas uzsēdināšanu uz Krievijas "gāzes adatas".

Lai gan Šolcs apgalvo, ka Merca plāns satur centienus "apbedīt Eiropu", arī SPD jūtas spiesti solīt stingrāku robežkontroli un atraidīto patvēruma meklētāju izraidīšanu. Tomēr sociāldemokrāti apgalvo, ka darīšot to "humānāk un konsekventāk". Arī zaļie pieturas pie līdzīgas nostājas. No vienas puses, viņi sola aizstāvēt tiesības uz patvērumu, bet no otras, iebilst pret izraidīšanu uz kara vai krīzes zonām. Zaļie iestājas arī pret patvēruma pieprasītāju izvietošanu ārpus ES, kamēr tiek izskatīti to patvēruma pieprasījumi.

Tikmēr konservatīvie iekšējās drošības situācijas uzlabošanai pēc imigrantu veiktajiem uzbrukumiem rosina arī palielināt novērošanas kameru skaitu, kā arī plašāk izmantot seju atpazīšanas programmas, pret ko savukārt iebilst AfD un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP). Tomēr arī liberāļi atbalsta stingru vēršanos pret nelegālajiem imigrantiem.

Atbalsts Ukrainai

Trīs gadu laikā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Vācija absolūtos skaitļos bijusi otra lielākā militārās palīdzības sniedzēja Kijivai aiz ASV, lai gan Šolcs pastāvīgi demonstrējis neizlēmību un gļēvumu, pieņemot lēmumus par Ukrainai nododamajiem ieročiem, par ko ticis pakļauts asai kritikai no opozīcijā esošo konservatīvo puses. Pusotru mēnesi pirms vēlēšanām atklātībā nonāca ziņas, ka Šolcs, baidoties no balsu zaudēšanas, nobremzējis papildu militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.

Tomēr visas pamatplūsmas partijas pirms vēlēšanām sola turpināt atbalstu Ukrainai, neskatoties uz Trampa pēkšņo un dīvaino pavērsienu Maskavas virzienā, kas pārsteidzis visas rietumvalstis.

Tomēr starp Šolcu un Mercu joprojām pastāv domstarpības par ieroču kategorijām, kas piešķiramas Ukrainai. Vēl pašā vēlēšanu priekšvakarā SPD kandidāts uz kanclera krēslu jau kuru reizi paziņoja, ka ukraiņi nesaņems tālās darbības rādiusa raķetes "Taurus", par kuru nodošanu Kijivai jau sen iestājas Mercs.

Tikmēr visas trīs abos politiskajos flangos esošās partijas - AfD, galēji kreisā partija "Die Linke" (Kreisie) un prokrieviskā kreiso ekstrēmistu partija Zāras Vāgenknehtas savienība (BSW) - iestājas par ieroču piegāžu pārtraukšanu Ukrainai. Kamēr AfD aģitē par izstāšanos no ES, "Die Linke" un BSW kritiski vērtē Vācijas dalību NATO. Eiroskeptiķi aicina atjaunot attiecības ar Maskavu un atcelt pret Krieviju noteiktās sankcijas, par ko iestājas arī BSW.

Tikmēr gan SPD, gan zaļie, gan CDU/CSU paudušas gatavību palielināt aizsardzības izdevumus, pārsniedzot līdzšinējo NATO nosprausto mērķi - 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tajā pašā laikā visas trīs partijas kategoriski noraidījušas Trampa prasības aizsardzības tēriņus palielināt līdz 5% no IKP.

Fiskālā politika

Taču pastāv jautājums, kur ņemt līdzekļus investīcijām nolietotajā infrastruktūrā, aizsardzībā un pārejā uz tā dēvēto zaļo enerģiju.

SPD un zaļo atbilde ir vienkārša - atteikšanās no konstitūcijā noteiktā deficīta ierobežojuma 0,35% apmērā no IKP. Pat konservatīvie izrādījuši zināmu gatavību piekāpties šajā jautājumā, taču lielāku uzsvaru liek uz uzņēmumu peļņas nodokļa samazināšanu un bezdarbnieku pabalstu apcirpšanu tiem, kas atsakās atgriezties darba tirgū. Mercs arī sola mazināt birokrātiju.

Tikmēr Šolcs, solot samazināt nodokļu slogu 95% mājsaimniecību, vēlas atjaunot savulaik Konstitucionālās tiesas atcelto nodokli uz bagātību, kā arī palielināt mantojuma nodokli. Bagāto aplikšanu ar īpašu nodokli vēlas panākt arī zaļie. Tajā pašā laikā sociāldemokrāti sola celt minimālo algu.

Savukārt FDP kategoriski iestājas pret konstitūcijā noteikto budžeta deficīta griestu atcelšanu, vienlaikus aicinot atbalstīt uzņēmējus un samazināt valsts tēriņus.

Enerģētika un klimats

Stāvoklis enerģētikā, pie kā novedusi atteikšanās no Krievijas gāzes, kodolspēkstaciju slēgšana un plāni pakāpeniski atteikties no ogļu izmantošanas, ir radījis krasu šķelšanos Vācijas sabiedrībā.

Lai atbalstītu grūtībās nonākušo auto industriju, CDU/CSU vēlas panākt ES lēmuma atcelšanu par iekšdedzes dzinēju aizliegumu no 2035.gada. Konservatīvie vēlas arī izpētīt iespējas atgriezties pie kodolenerģijas, kā arī pavērst pretējā virzienā zaļo loloto ieceri nomainīt dzīvojamo māju apkures sistēmas pret tādām, kas izmanto tā dēvētos atjaunojamos energoavotus. Tā izraisījusi lielu pretestību gan no uzņēmumu, gan no pilsoņu puses.

Tikmēr zaļie sola pilsoņiem kompensācijas par augstajām apkures un elektrības cenām.

Savukārt AfD, kas uzstājas kā tā dēvētie klimata skeptiķi, nosoda līdzšinējo Vācijas enerģētikas politiku, un partijas kandidāte uz kanclera amatu Veidele, piemēram, vēja turbīnas nosaukusi par "kauna dzirnavām". Taču arī Mercs tās dēvē par "ērkšķi miesā".

Arī Šolcs atbalsta naftas un sašķidrinātās gāzes importu no ASV, lai mazinātu augošās enerģijas cenas. Savukārt AfD atbalsta jaunu, ar oglēm darbināmu spēkstaciju un kodolspēkstaciju būvi, kā arī gāzes importa atjaunošanu no Krievijas.

Kopumā nepieciešamība reaģēt uz Krievijas agresiju pret Ukrainu un Konstitucionālās tiesas spriedums, kas pavēra 60 miljardu eiro iztrūkumu budžetā, samazinājuši klimata pārmaiņu ierobežošanas mērķu prioritāti. Pat paši zaļie atmetuši savas maksimālistiskās prasības, ar kurām tie startēja 2021.gada vēlēšanās.

"Kultūras kari"

Konservatīvie un AfD pauž apņēmību panākt vairāku tā dēvēto progresīvo likumu atcelšanu, kas tikuši pieņemti Šolca vadītās valdības laikā.

Starp likumiem, ko noraida labējās partijas, ir likums par marihuānas legalizāciju. CDU/CSU apgalvo, ka tas novedis pie vardarbīgiem bandu kariem, kamēr likuma aizstāvji apgalvo, ka tā rezultātā esot izskausts melnais tirgus.

Labējās partijas cita starpā sola atcelt arī atviegloto kārtību juridiskā dzimuma mainīšanai.

Nākamā koalīcija

Sabiedrisko pētījumu un statistikas analīzes institūta "Forsa" rīkotājdirektors Manfrēds Gilners atzīst, ka nekad iepriekš nākamās koalīcijas aprises nav bijušas tik neskaidras. Šīs varētu būt pirmās vēlēšanas, kad valdības izveidei nepietiek ar divām partijām, ja no sarunām tiek izslēgta AfD, sarunā ar aģentūru DPA norāda Gilners.

Konservatīvie (CDU/CSU) aptaujās ir vadībā ar aptuveni 30% lielu atbalstu, taču Šolca pārstāvētie sociāldemokrāti neglābjami atpaliek un var cerēt vien uz 15% balsu. Par viņu pašreizējiem koalīcijas partneriem zaļajiem grasās balsot 12 līdz 14% vāciešu. Tikmēr vairākas mazākās partijas - FDP, "Die Linke" un BSW - balansē uz iekļūšanai Bundestāgā noteiktās 5% robežas. Tomēr balsošanas rezultāti varētu atšķirties no aptauju prognozēm, jo vēl dažas dienas pirms vēlēšanām turpat trešdaļa (aptuveni 30%) vēlētāju vēl nebija izšķīrušies, par ko balsot.

Gilners norāda, ka tas, cik partiju pārvarēs 5% barjeru, nopietni ietekmēs proporcionālo vietu sadalījumu starp lielākajām partijām. Jo lielāka būs Bundestāga fragmentācija un jo vairāk partiju tajā būs pārstāvētas, jo grūtāk būs izveidot vairākuma koalīciju, DPA atzīst arī Drēzdenes Tehniskās universitātes politikas zinātnes profesors Hans Forlenders, piebilstot, ka tas atspoguļo vispārējo tendenci Vācijas politikā - vēlētāju novēršanos no tā dēvētajām tautas partijām - SPD un CDU/CSU - un piesliešanos mazākām partijām.

Visticamāk, Mercam, ja viņš turēsies pie atkārtoti dotā solījuma nesadarboties ar AfD, nāksies veidot koalīciju ar SPD, taču vairākuma nodrošināšanai, domājams, būs jāpieaicina vēl kāda no kreisajām partijām. Taču tas ievērojami apgrūtinās konservatīvo programmas īstenošanu un mazinās Vācijas izredzes izkļūt no stagnācijas. Konservatīvo iespējamie koalīcijas partneri kreisajā politiskā spektra flangā jau tagad ir nodemonstrējuši, ka negrasās piekrist Merca iecerēm arī imigrācijas apkarošanā, tostarp iebilstot pret visu nelegālo imigrantu atraidīšanu uz robežas. Koalīcijas izveidi var apgrūtināt arī CSU līdzšinējie kategoriskie iebildumi pret sadarbību ar zaļajiem.

Tiesa gan, jau janvārī Mercs lauza līdzšinējo tabu, kas liedza jebkādu sadarbību ar AfD, paļaujoties uz eiroskeptiķu atbalstu konservatīvo ierosinātajam likumprojektam par imigrācijas ierobežošanu. Viņa kritiķi apgalvo, ka tā esot bijusi atteikšanās no "ugunsmūra politikas", taču citi uzstāj, ka "ugunsmūris" attiecoties vienīgi uz valdības veidošanu. Tikmēr aptaujas liecina, ka nedaudz vairāk kā puse vāciešu atbalsta Merca lēmumu paļauties uz AfD atbalstu, lai panāktu radikālu imigrācijas sistēmas reformu.

Hannoveres Leibnica universitātes politikas zinātnes lektors privātdocents Filips Kekers aģentūrai "Reuters" norāda, ka gadījumā, ja jaunā valdība nespēs mazināt dzīves dārdzību un inflāciju, kā arī novērst nelegālo imigrāciju, 2029.gada vēlēšanās var uzvarēt AfD. Savukārt Londonas Karaliskās koledžas Vācijas studiju lektors Aleksandrs Klārksons uzskata, ka kādu dienu konservatīvie tomēr varētu izšķirties par koalīcijas veidošanu ar eiroskeptiķiem, ja tie mīkstinātu savu pašreizējo ārpolitikas kursu. "Interesanti, vai AfD spēj izdarīt to, ko izdarīja Itālijas [premjerministre] Džordža Meloni vai Francijas [Nacionālās apvienības bijusī līdere] Marina Lepēna," atzīst Klārksons.

Tikmēr Mercs solījis jauno valdību izveidot jau līdz Lieldienām, taču eksperti brīdina, ka koalīcijas sarunas var ievilkties.

Avoti: RFI, DPA, AFP, "Reuters", "Eunews".