Ēģiptē atklātas pirmās faraona kapenes pēdējo 100 gadu laikā. Tajā bija apglabāts Tutmoss II

Ēģiptes un Lielbritānijas kopīgā arheoloģiskā misija atrada Tutmosa II kapenes Tēbu kalnos, rietumos no Luksoras un slavenās Valdnieku ielejas. Arheologu komanda un Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministrija, kas paziņoja par atklājumu, norādīja, ka atrastie pierādījumi skaidri norāda, ka šis ir Tutmosa II kaps. Iepriekš tas bija pazīstams tikai kā kaps Nr. C4. Kapenes ieeja un galvenā eja tika atklātas 2022. gadā, un kopš tā laika turpinājušies rūpīgi izrakumi.

Dr. Mohameds Ismails Haleds, Ēģiptes Augstākās senlietu padomes ģenerālsekretārs, sacīja, ka, kad misija pirmo reizi atklāja kapenes ieeju un galveno eju gandrīz pirms trim gadiem, tā pieļāva, ka tas varētu būt kāda valdnieka sievas kaps. Tas bija tāpēc, ka tas atradās netālu no faraona Tutmosa III sievu kapenēm un karalienes Hatšepsutas kapa, kas sākotnēji tika sagatavots viņai kā faraona sievai, pirms viņa pati kļuva par valdnieci. Galu galā viņa tika apglabāta Valdnieku ielejā, jo ieņēma troni.

Turpinot izrakumus un artefaktu izpēti, komanda atrada jaunus pierādījumus, kas identificēja kapa īpašnieku kā faraonu Tutmosu II. Tika arī pieņemts, ka viņa apbedīšanu organizēja karaliene Hatšepsuta, kas bija gan viņa sieva, gan pusmāsa.

Haleds skaidroja, ka alabastra trauku daļas, kas atrastas drupās, nes uzrakstus ar Tutmosa II vārdu un titulu "mirušais faraons", kā arī viņa sievas Hatšepsutas vārdu. Tas palīdzēja galīgi apstiprināt kapa piederību Tutmosam II.

Viņš atklājumu raksturoja kā vienu no nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem atradumiem pēdējos gados. Atrastie artefakti būtiski papildina zināšanas par šī reģiona vēsturi un Tutmosa II valdīšanas laiku.

Faraona Tutmosa II mūmija tika atrasta jau 19. gadsimtā netālu esošajā arheoloģiskajā vietā, kas pazīstama kā Deir el-Bahari slēptuve. Iespējams, tā tika pārvietota tur pēc kapeņu aplaupīšanas. Mūmija tagad ir apskatāma Ēģiptes Nacionālajā civilizācijas muzejā kopā ar citu seno valdnieku mirstīgajām atliekām.

Kaps ir sliktā saglabātības stāvoklī galvenokārt tāpēc, ka neilgi pēc faraona nāves to skāra plūdi, skaidroja Mohameds Abdel Badī, Augstākās senlietu padomes Ēģiptes Senlietu sektora vadītājs un Ēģiptes izrakumu komandas vadītājs.

Pirmie pētījumi liecina, ka liela daļa sākotnējā kapa satura tika pārvietota uz citu vietu pēc senajiem plūdiem. Izrakumos tika atrasts apmetums ar zilu uzrakstu un dzeltenu zvaigžņu fragmentiem, kā arī daži fragmenti no senēģiptiešu mirušo grāmatām, kas domāta, lai palīdzētu mirušajiem faraoniem viņu ceļojumā pa pazemes pasauli.

Tutmosa II valdīšana un nozīme

Tutmoss II bija nozīmīga figūra senās Ēģiptes vēsturē, kalpojot kā 18. dinastijas ceturtais faraons. Viņa valdīšana tiek datēta no aptuveni 1493. līdz 1479. gadam p.m.ē., lai gan pastāv domstarpības par precīzu ilgumu – dažas aplēses liecina, ka viņš valdījis mazāk nekā piecus gadus. Viņš bija faraona Tutmosa I un viņa mazāk ievērotās sievas Mutnofretas dēls un apprecēja savu pusmāsu Hatšepsutu, kura vēlāk kļuva par vienu no slavenākajām Ēģiptes faraonēm.

Sasniegumi un militārās kampaņas

Tutmoss II bija pazīstams ar militārajām spējām, īpaši apspiežot sacelšanos Nūbijā un īstenojot soda ekspedīcijas pret klejotāju ciltīm Palestīnā. Šīs darbības bija būtiskas Ēģiptes varas saglabāšanai un tās teritoriju kontrolēšanai. Viņa valdīšanas periods iezīmējās ar centieniem nostiprināt varu un paplašināt Ēģiptes ietekmi.

Lai gan viņa valdīšana bija īsa, Tutmoss II atstāja savu zīmi Ēģiptes arhitektūrā. Viņš uzcēla vairākas ēkas Karnakā un mazu apbedīšanas templi rietumu Tēbās, kas vēlāk tika paplašināts viņa dēla valdīšanas laikā. Tomēr liela daļa viņa atstāto pieminekļu tika aizēnota pēc Hatšepsutas nākšanas pie varas – viņa pārņēma daudzus no Tutmosa II projektiem un uz tiem atstāja savu vārdu.