Juristei Marijai Čaščilovai dotas četras stundas, lai sagatavotos deportācijai no Latvijas

Pēc viņas draudzenes un žurnālistes Irinas Sņegovskas teiktā, pirms dažām stundām Čaščilovai pienākusi vēstule no migrācijas dienesta. Tajā bija rakstīts, ka Čaščilovai uzturēšanās atļauja anulēta, bet viņa pati rada "draudus nacionālajai drošībai" un ir izraidāma, raksta "Novaja Gazeta Europa".

Vēstulē teikts, ka juriste mēneša laikā var apstrīdēt šo lēmumu. Tomēr drīz vien pie viņas mājās ieradās robežsardzes darbinieki un paziņoja, ka viņai ir četras stundas laika, lai atstātu valsti. Čaščilovai deva laiku savākt mantas un aizveda uz migrācijas dienestu. Viņai tika pateikts, ka viņa var izvēlēties valsti, uz kuru tiks izraidīta. Tā nevar būt Eiropas Savienības dalībvalsts, jo Čaščilovai anulēja Latvijas uzturēšanās atļauju, kas viņai deva tiesības uzturēties ES teritorijā.

"Cerēsim, ka tā noteikti nav Krievija, jo Krievijā viņa ir krimināli vajājama par savu darbību. Attiecīgi tā, visticamāk, ir jebkura valsts, kur var būt bez vīzas," sacīja Sņegovska.

Jurists Andrejs Vesers laikrakstam skaidroja, ka piedāvājums atstāt valsti četru stundu laikā ir "pilnīgi likumīgs" no Latvijas likumdošanas viedokļa.

"Likums paredz, ka izraidīšana notiek pēc iespējas ātrāk. Ja cilvēkam ir iemesls lūgt starptautisko aizsardzību Latvijā, tad viņš var lūgt patvērumu, piemēram, politisko. Taču, ja cilvēks apdraud drošību, tad, iesniedzot bēgļu iesniegumu, viņu var apcietināt līdz iesnieguma izskatīšanai," sacīja jurists.

Pati Čaščilova pastāstīja, ka visas šīs situācijas dēļ viņas kolēģi vērsušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā. "[Krievijā mani] pilnīgi mierīgi var apcietināt un saukt pie kriminālatbildības. Es ceru, ka tas nenotiks."

"Novaja Gazeta Europa" nosūtījusi pieprasījumu Latvijas Valsts drošības dienestam un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Materiāla publicēšanas brīdī atbildes uz jautājumiem netika saņemtas.

Janvāra beigās "Važnije istorii" nāca klajā ar izmeklēšanu, kurā apsūdzēja bijušo juristi dokumentu un savas biogrāfijas viltošanā. Pati Čaščilova apsūdzības noliedz.

Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, Čaščilova nokļuvusi starp tiesībsargiem, kas nodarbojas ar LGBT cilvēku glābšanu Kaukāzā. Viņa izmantoja viltotu diplomu, rediģēja ierakstus darba grāmatiņā un izplatīja leģendu, saskaņā ar kuru it kā bijusi policijas virsniece un strādā ar advokāta statusu.

"Vairāk nekā sešus gadus Čaščilova strādāja Krievijas cilvēktiesību organizācijās, kur ieguva pieeju informācijai, kas apdraud Krievijas varas iestāžu vajātos cilvēkus: tos, kas anonīmi strādā "nevēlamās" organizācijās, advokātus, kas aizstāv Krievijas politieslodzītos un Ukrainas karagūstekņus, LGBT aktīvistus, kurus Krievijā pasludinājuši par ekstrēmistiem," rakstīja žurnāliste Irina Doļiņina.

Vēlāk izmeklēšanas iznākšanas dienā Čaščilova sniedza komentāru izdevumam SOTA, kurā atbildēja uz daļu apsūdzību - izdevuma žurnālisti paziņoja, ka daži argumenti veidoti uz viņas paziņu vārdiem, kas daļēji sagrozījuši īstenību. Vienlaikus sieviete nespēja pierādīt izglītības dokumentu īstumu un nespēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc melojusi par advokāta statusa neesamību.