Krievijas pilsonis "Barsiks" no 3. triecienbrigādes par karu: "Labie krievi karo par Ukrainu"
Kolovrats Kožemjakins ar segvārdu "Barsiks" pameta Krieviju, jo tika vajāts par saviem nacionālistiskajiem uzskatiem un atbalstu Ukrainai. Kopš 2014. gada viņš cīnījās Ukrainas pusē "Azov" pulka sastāvā, bet pēc pilna mēroga iebrukuma piedalījās Kijivas aizsardzībā, devās uz bloķēto Mariupoli un šobrīd turpina dienēt 3. triecienbrigādes sastāvā.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem, pilna mēroga iebrukuma sākumā Ukrainā dzīvoja vairāk nekā 200 tūkstoši krievu. Daļa no bijušajiem biedriem ne tikai nosodīja bijušās dzimtenes bruņoto agresiju, bet arī iestājās, lai kopā ar ukraiņiem aizstāvētu Ukrainu. Kopš 2022. gada ir izveidotas divas bruņotas grupas: Krievijas Brīvības leģions un RDK. Vēl daļa krievu pievienojās Ukrainas bruņoto spēku oficiālajām vienībām, daudzi no viņiem karo mūsu pusē kopš 2014. gada.
Brīvprātīgais Kolovrats Kožemjakins ar segvārdu "Barsiks", ir no Siktivkaras. Vīrieša izskats uzreiz atklāj viņa vēlmes un skatījumu uz dzīvi. Uz ķermeņa un galvas ir pagāniski un nacionālistiski tetovējumi. 2014. gadā Kolovrats pameta Krieviju vajāšanas dēļ par viņa nacionālistiskajiem uzskatiem un proukrainisko nostāju. Viņš sniedzis interviju "YouTube" kanālam "RBC-Ukraine".
"Kad sākās karš, Krimas, Luhanskas, Doneckas okupācija, es jau sāku domāt par došanos uz otru pusi un mēģinājumu cīnīties ar Krievijas režīmu," saka Kolovrats.
Kā viņš nokļuva Ukrainā
Pirmajā mēģinājumā man neizdevās aizbraukt uz Ukrainu. "Barsiks" mēģināja ceļot caur Baltkrieviju, taču toreiz Ukrainas Drošības dienests viņam nedeva atļauju šķērsot robežu, taču otrajā reizē pēc pārbaudēm viņš ieradās Ukrainā. Vīrietis stāsta, ka ceļojis ar vienu mērķi – iestāties armijā. Kolovrats apsvēra divas iespējas: "Azov" vai "Labējais sektors". Un beigu beigās pēc dažu nedēļu uzturēšanās Ukrainā viņš varēja kļūt par "azovieti".
"Azov" bija brīvprātīgo pulks, un viņa nacionālistiskās idejas sakrita ar "Azov" ideoloģiju. Viņš vēlējās atrast domubiedrus, ar kuriem varētu cīnīties gan ideoloģiski, gan kaujas laukā.
"Mani interesēja atrast tādus kā es – nacionālistus. Tādus cīnītājus, ar kuriem būtu interesanti gan ideoloģiski, gan karā," atceras Kožemjakins.
Ukraiņu artilēristi cīnās pie Bahmutas
Ukraiņu artilēristi februāra kaujās cīnās pie Bahmutas. No karošanas brīvbrīžos, karavīri ieturas, sakārto sadzīvi un pozē fotogrāfam.
Pieredze kaujas laukā
"Barsiks" pirmo reizi devās uz fronti 2014. gadā, četras dienas pirms Širokines operācijas. Viņš piedalījās izlūkošanas operācijās un pozicionālajās aizsardzības cīņās Širokinē.
"Biju izlūkgājienā. Mums tur bija vairāki kaujas braucieni. Tas jau vairāk bija pozicionālais karš. Bijām aizsardzībā," stāsta vīrietis.
Ilgu laiku "Azov" nedrīkstēja piedalīties kaujas operācijās, kaujinieki lielāko daļu laika pavadīja poligonā, tāpēc Kolovrats uz laiku pameta armiju un iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs. Bet, sākoties pilna mēroga iebrukumam, viņš nekavējoties atgriezās. Tobrīd "Azov" biedri atradās Mariupolē, tāpēc "Barsiks" pievienojās "Azov" teritoriālo aizsardzības spēku formēšanai, kas 2022. gadā sāka aizstāvēt Kijevas apgabalu.
"Sākām gatavoties un trenēties gadu iepriekš. Gaidījām Krievijas armijas uzbrukumu," stāsta Kolovrats.
Pirmās kaujas "Azov" karaspēka sastāvā notika Bučā. Kolovrats atgādina, ka tolaik viņiem nebija nekas cits kā ložmetēji, un, lai veiktu misijas, viņiem bija jābrauc parastos autobusos.
Mariupoles aizsardzības laikā bija nepieciešami brīvprātīgie, kuri ar helikopteriem dotos uz bloķēto pilsētu, apzinoties, ka tas var būt ceļš tikai vienā virzienā. "Barsiks" bija viens no tiem, kas piekrita piedalīties šajā misijā. Viņš vēlējās palīdzēt saviem biedriem no "Azov".
"Es uzreiz piekritu un nedomāju, kas notiks tālāk. Biju no "Azov". Tur bija mani draugi, un es gribēju tur nokļūt," saka karavīrs.
Krievs lidoja glābt ukraiņus. Lai gan tolaik "Barsiks" nebija vienīgais cilvēks no Krievijas Federācijas, kurš devās uz Mariupoli, lai palīdzētu Ukrainas militārpersonām. Vēlāk tika notverts vēl viens viņa "tautietis", kurš devās palīgā "azovietiešiem". Neviens nezina, kas ar viņu noticis. "Barsikam" paveicās, ka netika notverts, taču viņš tika ievainots, un nedēļu pēc ierašanās viņš tika evakuēts no Mariupoles.
"Man paveicās. Ja būtu notverts, labākajā gadījumā būtu uz mūžu cietumā," viņš ir pārliecināts.
Kamēr "Barsiks" tika ārstēts un rehabilitēts, "Azov" karaspēka pulks tika pārveidots par 3. atsevišķo triecienbrigādi. Pēc atveseļošanās viņš nekavējoties atgriezās frontē brigādes sastāvā. Tolaik viņš jau piedalījās operācijās pie Bahmutas kā trieciennieks.
"Tas ir pats godājamākais - būt par trieciennieku! Trieciennieks uzņemas vislielākos riskus. Uz viņu lido viss. Viņu visi grib nogalināt - artilēristi, mīnmetēji, granātmetēji, tankisti, dronu operatori. Un jums ir tikai ložmetējs, un jūs mēģinat salauzt ienaidnieka aizsardzību. Tāpēc triecienniekam ir visgodājamākā loma," saka Kolovrats.
Grūtības ar pilsonību
Lai gan "Barsiks" jau 10 gadus cīnās Ukrainas pusē, viņam joprojām nav Ukrainas pilsonības. Viņš ir vairākkārt vērsies pie migrācijas dienestiem, Iekšlietu ministrijas, Ukrainas Drošības dienesta un pat prezidenta birojā, taču vienmēr saņēmis atteikumu. Viņš uzskata, ka tiem krieviem, kuri izvēlējušies atbalstīt Ukrainu un riskēt ar savu dzīvību, būtu jānodrošina likumīgas uzturēšanās iespējas valstī. Pilsonības trūkuma dēļ viņš nevar apprecēties, saņemt ieroču atļauju vai legalizēt Krievijas pasi. "Izrādās, ka esmu šeit nelegāli un man jāšķērso robeža. Un tā kā Krievija par mani ziņoja Interpolam par manu proukrainisko pozīciju, es nevaru ceļot uz ārzemēm," saka Kolovrats.
Ir diezgan daudz cilvēku no Krievijas un Baltkrievijas, kas šajā karā izvēlējās pareizo pusi un cīnās par Ukrainu. Tomēr viņi nevar iegūt likumīgu pamatojumu dzīvesvietai.
"Labie krievi šeit cīnās pret sistēmu," viņš piebilst.
Krievus viņš vairs neuzskata par savējiem, lai gan ir vienas tautības, bet viņam tie visi ir sveši savos uzskatos un dzīves principos. Karavīram Krievijā ir radinieki, taču viņš ar viņiem vairs nesazinās, jo viņus saistībā ar "Barsika" nostāju vajā politiskās varas. Vienīgais iemesls, kāpēc "Barsiks" vēlētos atgriezties vismaz vienu reizi, ir redzēt savu ģimeni. Bet viņš nevēlas atgriezties Krievijas Federācijā, viņš redz savu nākotni Ukrainā.
"Ja es varētu atgriezties 10 gadus atpakaļ, es atkal atbrauktu uz Ukrainu un darītu visu tāpat, tikai šoreiz paņemtu līdzi vairāk cilvēku!" pārliecināti saka Kolovrats Kožemjakins.
