Galēji labējais Rumānijas prezidenta amata kandidāts atkārto Kremļa demagoģiju, nodēvējot Ukrainu par "fiktīvu valsti"
Galēji labējais Rumānijas prezidenta amata kandidāts Kelins Džordžesku, nācis klajā ar Kremlim ierastu demagoģiju, uzsverot, ka "Ukraina ir fiktīva valsts" un tās "sadalīšana esot neizbēgama".
"Pasaule mainās. Robežas mainīsies. Turklāt - ja mainīsies robežas, kur būsim mēs? Mums ir Ziemeļbukovina - ir interese. Mums ir Budžaka, mums ir Ziemeļmaramureša - vai ne? (..) No bijušās (..), kā to sauca, (..) Aizkarpatijas. Ir arī ungāri (..), Ļviva, kas paliks poļiem, un Mazkrievija," intervijā sacīja Džordžesku.
Viņaprāt, Ukrainas sadalīšana ir neizbēgama. "Simtprocentīgi, tā arī būs. Viņiem nav cita ceļa! Ceļš uz kaut ko tādu ir neizbēgams. Ukraina ir fiktīva valsts. Tā ir Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika!" sacīja Džordžesku, kurš startē kā neatkarīgais kandidāts prezidenta vēlēšanās maijā.
Jāpiemin, ka Ukrainas vēsture ir senāka par Krievijas vēsturi, raugoties uz abu valstu teritorijām un valstiskuma attīstību vēsturiskā kontekstā. Tieši Kijiva un Ukrainas teritorija bija pirmais slāvu valstiskuma centrs. Gan Ukraina, gan Krievija savu vēsturisko sākotni saista ar Kijivas Krievzemi (9.–13. gs.), kas bija agrīns austrumslāvu valsts veidojums ar centru Kijivā. Tā veidojās vikingu un vietējo slāvu cilšu mijiedarbībā. Kijiva bija šīs valsts politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs, un tieši no turienes kristietība tika pieņemta 988. gadā, kas būtiski ietekmēja reģiona attīstību.
Pēc Kijivas Krievzemes sabrukuma mongoļu iebrukuma laikā 1240. gadā, Kijiva un tās apkārtne nonāca Galīcijas-Volīnijas kņazistes, vēlāk – Lietuvas un Polijas pakļautībā. Savukārt ziemeļu teritorijās, kur vēlāk attīstījās Krievija, izveidojās Vladimiras-Suzdaļas un Novgorodas kņazistes, kas vēlāk kļuva par Maskavas lielkņazistes kodolu.
Jau ziņots, ka 24. novebrī, daudzus Rumānijas iedzīvotājus pārsteidza tas, ka prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarējis Kelins Džordžesku - prokremliski noskaņots politiķis, kurš novebra sākuma dažādās politiskās domas aptaujās guva vien 1% vēlētāju atbalstu. Par minēto politiķi vēlēšanu pirmajā kārtā nobalsoja 22,9% vēlētāju, un viņš pārliecinoši apsteidza savu tuvāko sāncensi, Rumānijas premjerministru Marčelu Čolaku, kuram visi prognozēja uzvaru, un konservatīvo politiķi Elenu Laskoni. Neilgi pēc rezultātu paziņošanas Rumānijā izcēlās plaši protesti, kuros tūkstošiem demonstrantu izgāja pilsētas ielās norādot, ka valstī ir apdraudētas demokrātiskās vērtības, un pieprasot balsu pārskaitīšanu.
Par minēto politiķi vēlēšanu pirmajā kārtā nobalsoja 22,9% vēlētāju, un viņš pārliecinoši apsteidza savu tuvāko sāncensi, Rumānijas premjerministru Marčelu Čolaku, kuram visi prognozēja uzvaru, un konservatīvo politiķi Elenu Laskoni. Neilgi pēc rezultātu paziņošanas Rumānijā izcēlās plaši protesti, kuros tūkstošiem demonstrantu izgāja pilsētas ielās norādot, ka valstī ir apdraudētas demokrātiskās vērtības, un pieprasot balsu pārskaitīšanu.
Influenceriem izmaksāts vismaz 361 tūkstotis eiro
Trešdien, 4. decembrī, Rumānijas aizejošais prezidents Klauss Johaniss nāca klajā ar pārsteidzošiem Rumānijas izlūkošanas dienesta datiem, kas liecina, ka "pret valsti īstenota koordinēta sabotāža". Rumānijas izlūkdienesti norāda, ka "ārēji spēki" veidoja viltus profilus un uzpirka vietējos influencerus, lai izmainītu sabiedrisko domu Džordžesku par labu. Turklāt par sabotāžas koordinētību liecina tās apmērs - "TikTok" vietnē labējā politiķa slavinoši video mēneša laikā tika skatīti 120 miljonus reižu!
Tāpat izlūkošanas aģentūra identificējusi vienu "TikTok" kontu, kas vietējiem influenceriem no 1. līdz 24. novembrim, kad notika Rumānijas prezidentu vēlēšanu pirmā kārta, izmaksāja prēmijas 361 872 eiro vērtībā par satura publicēšanu, kuros tiek pausts atbalsts galēji labējam kandidātam Džordžesku.
Bet organizācija "Reset Tech" identificēja vairāk nekā 100 aizdomīgus "TikTok" kontus, kuros teju vienlaicīgi tika publicēta identiska informācija par Džordžesku, tai skaitā viņa foto, izteikumi vai īsa rinda par labējā kandidāta biogrāfiju. Tāpat organizācija norāda, ka vairāki no minētajiem kontiem gadu gaitā bija iemantojuši popularitāti ar pavisam citādāku saturu, līdz vecais materiāls novembra sākumā no tiem tika dzēsts un tajos kāds sāka ievietot informāciju par Džordžesku.
Meli par Ukrainu un centieni uzlauzt vēlēšanu mājaslapu
Viens no "TikTok" publicētajiem video, kas vietnē iemantojis 6,2 miljonus skatījumu atklāj politiķa izteikums par Ukrainas bērniem, kurā viņš apgalvoja, ka "Rumānija ukraiņu bērniem piedāvā 3700 leju jeb 740 eiro lielus mēneša pabalstus, kamēr rumāņu bērni saņem tikai 248 leju jeb aptuveni 50 eiro lielus pabalstus. Tomēr šadi apgalvojumi ir nepatiesi. Kopš šī gada augusta ukraiņu ģimenēm ir tiesības uz tādu pašu finansiālo palīdzību kā rumāņu ģimenēm, ja vien bērni ir dzimuši Rumānijas teritorijā - 719 (144 eiro) lejas par bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem, un 292 (58 eiro) lejas par vecākiem bērniem.
Tāpat izplatīto video vidū ir tādi, kuros Džordžesku norāda, ka "iestājas par mieru, un tādēļ Rumānijai vajadzētu pārtraukt atbalsta sniegšanu Ukrainai, lai piespiestu to stāties pie sarunu galda". Jāpiemin, ka Džordžesku atteicies atbildēt uz tiešiem mediju jautājumiem par Krieviju, bet šādu "miera meklējumu pozīciju" regulāri ieņem tie, kas atbalsta Kremļa retoriku.
Turklāt Rumānijas izlūkošanas dienests norāda, ka viltus profili, kas atbalsta labējā politiķa kandidatūru izveidoti ne tikai sociālajā tīklā "TikTok", tādi atrodami arī vietnē "Telegram" un "Discord". Uz bez sociālajiem tīkliem novēroti aptuveni arī 85 000 mēģinājumi piekļūt Rumānijas vēlēšanu datiem un mainīt to saturu. Izlūkdienesta ziņojumā teikts, ka kiberuzbrucēji izmantojuši progresīvas metodes, lai slēptu savas pēdas, strādājot tādā veidā un mērogā, kas "raksturīgs valsts sponsorētiem kibernoziedzniekiem".
