Ietekmīgs britu medijs atklāj iespējamos scenārijus, kā varētu beigties karš Ukrainā
Britu laikraksts "The Times" analizē četrus iespējamos scenārijus Ukrainas kara turpmākajai attīstībai, izslēdzot maz ticamus notikumus, piemēram, pēkšņu Krievijas prezidenta Vladimira Putina nāvi vai negaidītu Ukrainas pretuzbrukumu, kas uzreiz atgūtu visas Krievijas okupētās teritorijas.
Ilgstoša karadarbība – visdrūmākais scenārijs
Viens no pesimistiskākajiem scenārijiem ir ilgstoša kara turpināšanās. Ja Krievija atteiksies no miera sarunām un turpinās ieņemt jaunas Ukrainas teritorijas, militārais spiediens uz Kijivu saglabāsies. Bez pastāvīga ASV un Rietumu atbalsta Ukrainai draud sakāve, kas radītu globālu drošības krīzi – miljoniem ukraiņu būtu spiesti meklēt patvērumu ārvalstīs, bet atlikušajiem nāktos dzīvot Krievijas kontrolētā režīmā. Turklāt tas nozīmētu NATO stratēģisko robežu pavājināšanos, ļaujot Krievijai koncentrēt militāros spēkus pie alianses austrumu flanga.
Slikts miers – nedrošs kompromiss
Otrais iespējamais scenārijs ir "slikts miers", kas neuzlabotu Ukrainas situāciju. Ja Rietumi samazinātu atbalstu, Kijiva būtu spiesta pieņemt vienošanos, kas nozīmētu teritorijas zaudēšanu un dzīvi līdzās prokrieviskam režīmam. Šajā gadījumā Krievija faktiski gūtu uzvaru, bet Ukraina un tās sabiedrotie ciestu ievērojamu diplomātisko un stratēģisko neveiksmi.
Uguns pārtraukšana – iespēja vai slazds?
Trešais scenārijs paredz uguns pārtraukšanu. Ja šis solis kļūtu par pārejas posmu uz pilnvērtīgu miera līgumu, tas palīdzētu stabilizēt reģionu un saglabāt Ukrainas suverenitāti, iespējams, ar starptautiskām drošības garantijām. Tomēr, ja konflikta iesaldēšana nenovestu pie ilgtermiņa miera sarunām, tas varētu tikai atlikt turpmāku Krievijas agresiju. Kā uzsver jaunais ASV valsts sekretārs Marko Rubio, prioritātei jābūt stabila miera nodrošināšanai, lai novērstu turpmākus konfliktus.
Miera līgums – optimālākais risinājums
Ceturtā un vislabvēlīgākā iespēja būtu pilnvērtīgs miera līgums. Tas stiprinātu Ukrainas pozīcijas ar ASV un Rietumu atbalstu, kas ietvertu militāro un ekonomisko palīdzību, kā arī stingras sankcijas pret Krieviju. Lai gan pilnīga atgriešanās pie 1991. gada robežām šķiet maz ticama, tas varētu kļūt iespējams, ja Ukraina būtu gatava piekāpties dažos jautājumos apmaiņā pret ilgtermiņa drošības garantijām no ASV un NATO.
ASV loma turpmākajā stratēģijā
ASV prezidents Donalds Tramps, gatavojoties iespējamām miera pārrunām, paziņojis, ka Ukraina turpinās saņemt ASV militāro palīdzību. Kā norāda bijušais ASV armijas ģenerālis Džeks Kīns un politologs Marks Tīsens, ilgstoša miera nodrošināšanai nepieciešams saglabāt Ukrainas bruņojuma piegādes, vienlaikus ievērojot ASV nodokļu maksātāju interešu līdzsvaru. Tramps arī izskata iespēju izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai finansētu ieroču iegādi Ukrainai.
