Eiropā akūti trūkst tīra gaisa
Tikai septiņās valstīs pasaulē var elpot tiešām tīru gaisu – Igaunijā, Somijā, Islandē, Austrālijā, Jaunzēlandē, Grenādā un Maurīcijā. Gaisa piesārņojums ir vainojams 239 000 cilvēku priekšlaicīgā nāvē Eiropā gadā.
Tas izraisa plaušu vēzi, sirds un elpvadu slimības, grūtniecības traucējumus un citas nelaimes. It īpaši apdraudēti ir gados vecāki cilvēki. Vēl 48 000 nāvi veicinājis slāpekļa dioksīds, liecina Eiropas Vides aģentūras dati.
Bīstamāk nekā avārijas
Pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) aprēķiniem, Latvijā no gaisa piesārņojuma mirst 14 reižu vairāk nekā autoavārijās, tātad ap diviem tūkstošiem.
PVO 2021. gadā atjaunināja savas gaisa kvalitātes vadlīnijas, pazeminot pieļaujamo robežvērtību slāpekļa dioksīda un smalko daļiņu (PM2,5 – smalkākas par matu) gada koncentrācijai, piemēram, putekļiem, dūmiem un kvēpiem no izplūdes gāzēm.
Decembrī stājās spēkā stingrāki gaisa kvalitātes noteikumi, kuru mērķis ir līdz 2030. gadam tuvināt Eiropas Savienību PVO standartiem un noteikt dalībvalstīm pienākumu rūpīgāk pārraudzīt piesārņotājus.
Vissliktāk ir Balkānos
Eiropā visvairāk nāves gadījumu no piesārņojuma ir Ziemeļmaķedonijā, seko Serbija, slikta situācija ir arī Albānijā, Bulgārijā un Melnkalnē. Arī Ziemeļitālijā, Polijā un Čehijā novēroti paaugstināti PM2,5 mirstības rādītāji, ko galvenokārt veicina mājsaimniecības, piemēram, ogļu dedzināšana, lai apsildītu mājas.
Slāpekļa dioksīda izraisīta mirstība, ko galvenokārt nosaka auto satiksme un rūpniecība, ir visaugstākā lielākajās pilsētās Rietumeiropā un Dienvideiropā. Eiropas Savienība cer līdz 2030. gadam par 55% samazināt ar PM2,5 piesārņojumu saistītos nāves gadījumus.
Indes eksports
Vienlaikus, kamēr Eiropa uztraucas par savu gaisa tīrību un izvirza augstas vides prasības Āfrikas ražojumiem, piemēram, kafijai, tā uz attīstības valstīm eksportē zemas kvalitātes degvielu, kādu mūsu blokā tirgot aizliegts.
Nigērijā iegūst naftu, bet nav savas pārstrādes. Melno zeltu iepērk Eiropas rūpnīcas, kas saražo degvielu, tīrāko tirgo šeit, bet sārņus eksportē uz valstīm ar zemākām likuma prasībām. Rezultātā degviela ar augstu sēra saturu Nigērijā izraisa smagu gaisa piesārņojuma krīzi. Vienīgi Nīderlande un Beļģija šādu eksportu ir aizliegusi.
Dažreiz pat klepo asinis
“Pusei manu ģimenes locekļu ir astma, un otrai pusei ir ar elpceļiem saistītas alerģijas. (..) Man sāk niezēt acis, deguns un rīkle. Ja ar to netieku galā, tad sāk bloķēties elpceļi. Es sāku klepot, un nāk ārā dzelteni izdalījumi, dažreiz pat izšļācas asinis,” pērn Latvijas Radio raidījumam “Atvērtie faili” stāstīja Nigērijas sporta organizatore Otonje Ivorima. Viņas māsa nomira no plaušu embolijas.
Iesaistīta ir arī Latvija – drīz pēc Beļģijas aizlieguma kuģi no Apvienotās Karalistes ienāca Ventspils ostā Latvijā, kur “Vitol Terminal Latvia” terminālī ir degvielas sajaukšanas rezervuārs. Šis uzņēmums pieder starptautiskajai “Vitol” grupai, no Ventspils uz Āfriku dodas desmitiem tankkuģu.
