Vācijā konstatēts pirmais mutes un nagu sērgas uzliesmojums gandrīz 40 gadu laikā
Vācijas iestādes piektdien apstiprināja pirmo mutes un nagu sērgas uzliesmojumu valstī kopš 1988. gada. Slimība konstatēta ūdens bifeļu ganāmpulkā pie Berlīnes piepilsētas, ziņo "Reuters".
Mutes un nagu sērga, kas izraisa drudzi un mutes čūlas pārnadžiem, piemēram, liellopiem, aitām, kazām un cūkām, cilvēkiem nav bīstama, taču cilvēki to var pārnest. Lai ierobežotu slimības izplatību, skartie dzīvnieki jau ir eitanazēti, un ir noteiktas īpašas zonas. Ir izveidota 3 kilometru izslēgšanas zona un 10 kilometru uzraudzības zona, no kurām aizliegts izvest produktus un dzīvniekus.
Vietējās iestādes izmeklē slimības izcelsmi, taču pašlaik nav plānots ieviest papildu pasākumus federālā vai starptautiskā līmenī. Federālās lauksaimniecības ministrijas pārstāvji uzsver, ka Vācija un Eiropas Savienība joprojām tiek oficiāli atzītas par brīvām no šīs slimības.
Pēdējie mutes un nagu sērgas gadījumi Vācijā tika reģistrēti 1988. gadā, liecina Dzīvnieku veselības pētniecības institūta dati. Institūts norāda, ka slimība joprojām regulāri sastopama Tuvajos Austrumos, Āfrikā, daudzās Āzijas valstīs un Dienvidamerikā. Nelegāli importēti dzīvnieku izcelsmes produkti no šiem reģioniem rada nopietnus draudus Eiropas lauksaimniecībai.
