Tramps atklāti draud Dānijai, ja tā neatteiksies no Grenlandes, ar ekonomiskiem līdzekļiem grasās pievienot arī Kanādu

Otrdienas preses konferencē Tramps neizslēdza armijas vai ekonomisko piespiedu līdzekļu izmantošanas iespēju, lai atņemtu Dānijai stratēģiski svarīgo Grenlandi. “Nē, es nevaru to apsolīt ne vienā, ne otrā gadījumā,” Tramps atbildēja uz žurnālista jautājumu, vai viņš izslēdz militāra vai ekonomiska spēka lietošanu Grenlandes iegūšanai. “Es varu teikt to, ka mums Grenlande ir vajadzīga ekonomiskajai drošībai.”

"Cilvēki pat nezina, vai Dānijai ir kaut kādas likumīgas tiesības [uz Grenlandi], bet ja tās ir, tad [Dānijai] ir jāatsakās no tām, jo mums [Grenlande] ir vajadzīga nacionālajai drošībai, tas ir vajadzīgs brīvajai pasaulei. Es runāju par brīvās pasaules aizsardzību," paziņoja Tramps.

Trampa kareivīgie izteikumi par Grenlandi un Dāniju izskanējuši laikā, kad viņa dēls Donalds Tramps juniors kā “tūrists” apmeklēja šo Arktikas salu. Pirms ierašanās Grenlandes galvaspilsētā Nūkā Tramps juniors apgalvoja, ka dodas “privātā dienas ceļojumā”, lai tiktos ar cilvēkiem, un viņam nav plānotas tikšanās ar valdības amatpersonām.

Savukārt Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, komentējot Trampa juniora vizīti Grenlandē, Dānijas televīzijā izteicās, ka “Grenlande pieder grenlandiešiem” un tikai vietējie iedzīvotāji var noteikt tās nākotni. Viņa atkārtoti uzsvēra, ka “Grenlande netiks pārdota”, gan uzsverot nepieciešamību Dānijai ļoti cieši sadarboties ar ASV.

Vienlaikus Tramps paziņoja, ka izmantos “ekonomisko spēku” pret Kanādu, cenšoties panākt tās kļūšanu par ASV štatu, un turpināja ierasti dēvēt demisionējušo Kanādas premjerministru Džastinu Trudo par “štata gubernatoru”. un nosauca ASV-Kanādas robežu par "mākslīgi novilktu līniju". Apvienotā ASV un Kanādas valsts “tiešām būtu kaut kas īpašs”, paziņoja Tramps, piebilstot, ka ASV faktiski aizsargā Kanādu un tai no Kanādas precēm neko īpaši nevajag.

Pats Trudo paziņoja, ka Kanāda nekad nekļūs par ASV sastāvdaļu.