Miris franču politiķes Marinas Lepēnas tēvs
foto: REUTERS/SCANPIX
Žans Marī Lepēns, radikāli labējās partijas "Nacionālā fronte" dibinātājs, miris 96 gadu vecumā.
Pasaulē

Miris franču politiķes Marinas Lepēnas tēvs

Zanda Rītuma

Jauns.lv

Žans Marī Lepēns, franču radikāli labējās partijas "Nacionālā fronte" dibinātājs, miris 96 gadu vecumā.

Miris franču politiķes Marinas Lepēnas tēvs...

Dzimis 1928. gadā, Lepēns ir viena no spilgtākajām personībām Francijas politiskajā vēsturē. Viņš ir daudziem pazīstams savu provokatīvo izteikumu dēļ, tostarp holokausta noliegšanas. 2012. gadā viņš paziņoja, ka nacistu okupācija Francijā nav bijusi “īpaši necilvēcīga”. Savukārt 2016. gadā viņam tika piespriests naudas sods par to, ka viņš nosauca nacistu gāzes kameras par Otrā pasaules kara “vēstures detaļu”.

Lepēns pārsteidza Franciju 2002. gadā, kad iekļuva prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kurā sacentās ar Žaku Širaku. Vēlēšanās uzvarēja Širaks. Lepēns vadīja "Nacionālo fronti" no 1972. līdz 2011. gadam, līdz vadību pārņēma viņa meita -  kontraversālā politiķe Marina Lepēna. Kad Marina 2011. gadā pārņēma "Nacionālās frontes" vadību, viņa sāka distancēties no tēva radikālajiem izteikumiem un uzskatiem, kas bieži tika uztverti kā antisemītiski un rasistiski. Tas tēvam nepatika. 2018. gadā pēc Marinas ierosinājuma partija nomainīja savu nosaukumu uz Nacionālo apvienību (RN).

Konflikts starp tēvu un meitu īpaši saasinājās 2015. gadā, kad Žans Marī Lepēns atkārtoti izteica provokatīvus komentārus par holokaustu un citām jutīgām tēmām. Marina Lepēna reaģēja, nosodot sava tēva izteikumus un ierosinot izslēgt viņu no partijas. 2015. gada augustā tika pieņemts lēmums izslēgt Žanu Marī Lepēnu no viņa paša dibinātās partijas. Tas radīja publisku sašutumu un vēl vairāk padziļināja plaisu viņu attiecībās

Lepēna vadībā partija pievērsās jautājumiem par identitāti un nacionālo suverenitāti, viņš stingri iestājās pret imigrāciju, asi kritizēja politisko eliti un Eiropas Savienību, lai gan pats ilgāk nekā 30 gadus bija Eiropas Parlamenta deputāts.

Savukārt 31. martā tiks paziņots verdikts par apsūdzībām, kas izvirzītas Marinai Lepēnai par Eiropas Savienības fondu līdzekļu izkrāpšanu laika posmā no 2004. līdz 2016. gadam. Tiek ierosināts viņai piemērot piecu gadu cietumsodu, 300 000 eiro naudas sodu un piecu gadu liegumu kandidēt valsts amatos.