Miris "melnais pulkvedis" Viktors Alksnis, kurš savulaik cīnījās pret Latvijas neatkarību
Viktors Alksnis tribīnē vēl PSRS laikos, viņam aiz muguras nākamais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins un toreizējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs (ekrānuzņēmums no "X")
Pasaulē

Miris "melnais pulkvedis" Viktors Alksnis, kurš savulaik cīnījās pret Latvijas neatkarību

Nils Zālmanis

Jauns.lv

74 gadu vecumā 1. janvārī miris latviešu izcelsmes Krievijas politiķis Viktors Alksnis, kurš PSRS laikos aktīvi cīnījās pret Latvijas neatkarību, bet pēc pārcelšanās uz Krieviju pabija Valsts domes deputāta maizē.

Miris "melnais pulkvedis" Viktors Alksnis, kurš sa...

Par viņa nāvi paziņoja meita Irina. "Mans tēvs, Viktors Imantovičs Alksnis, ir miris," viņa paziņoja "Telegram" kanālā "Melnā pulkveža kanāls", kur rakstīja pats Alksnis.

2019. gada oktobrī Alksnim atklāja vēzi, un kopš tā laika viņam veica vairākas operācijas. Naktī uz 30. decembri Alksni ķēra insults, viņš "nokļuva dziļā komā", vēsta izdevums "Vzgļad".

Viņa meita pateicās Mitišču klīniskās slimnīcas personālam, kur Alksnis pavadīja "pēdējās trīs dienas".

Alksnis dzimis 1950. gadā Sibīrijas Kemerovas apgabalā, kur ģimene atradās izsūtījumā. Viņa vectēvs bija PSRS kara aviācijas komandieris Jēkabs Alksnis, kas 1930. gadu beigās padomju asiņainā tirāna Josifa Staļina tīrīšanu laikā bija kritis nežēlastībā un 1938. gadā nošauts. Tēvs Imants Alksnis bija inženieris. 1957. gadā Alkšņu ģimeni reabilitēja un tā pārcēlās dzīvot uz Latviju. 1972. gadā viņš pabeidza vectēva vārdā nosaukto Jēkaba Alkšņa Rīgas kara aviācijas augstāko inženieru skolu. Dienēja PSRS gaisa karaspēkā, sasniedzot pulkveža militāro pakāpi.

Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā Alksnis aktīvi cīnījās par Padomju Savienības saglabāšanu. 1989. gadā ievēlēts par PSRS tautas deputātu, kur bija viens no deputātu grupas "Sojuz" izveidotājiem un aktīvākajiem dalībniekiem. 1990. gadā ievēlēts LPSR Augstākajā Padomē, kur nebalsoja par Neatkarības deklarāciju. Atbalstīja 1991. gada augusta puču PSRS, kad mēģināja gāzt PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu. Politiskie oponenti Alksni šai laikā dēvēja par "Melno pulkvedi". Pēc augusta puča izgāšanās Latvijas Republikas Augstākā padome 1991. gada 29. augustā pieņēma lēmumu "Par tautas deputātu — militārpersonu statusu", kurā prasīja deputātiem — militārpersonām Alksnim, Jagupecam un Rjabiņinam iesniegt juridiski apstiprinātu ziņojumu PSRS aizsardzības ministram par atvaļināšanu rezervē. Tā kā viņi to nedarīja, tad AP 1991. gada 2. oktobrī anulēja viņiem deputāta mandātu.

1992. gadā Alksnis tika atbrīvots no militārā dienesta un pārcēlās dzīvot uz Krieviju. 1995. gadā kļuva par Maskavas apgabala Žukovskas pilsētas mēra vietnieku. Bijis Krievijas Valsts domes deputāts divos tās sasaukumos (abos ievēlēts Odincovas vēlēšanu apgabalā, 2000. gadā, pārstāvot sarakstu "Regioni Rossiji", bet 2003. gadā — "Rodina".). Pēc aiziešanas no Krievijas parlamenta nesekmīgi nodarbojies ar uzņēmējdarbību.

Alksnis aktīvi atbalstīja gan Ukrainai piederošās Krimas aneksiju, gan Krievijas invāziju Ukrainā, par ko viņam bija noteikts aizliegums iebraukt Latvijā.