Lavrovs vairs neslēpj, ka Krievija par iebrukumu Ukrainā meloja no paša sākuma

Atbildot uz Krievijas telekanāla “Rossija-1” žurnālista Pāvela Zarubina, kurš ir pazīstams kā Kremļa diktatora Vladimira Putina regulārais pavadonis un intervētājs, jautājumu saistībā ar Rietumu piegādāto tāldarbības raķešu triecieniem pa Krievijas teritoriju, Lavrovs paziņoja, ka “speciālā militārā operācija” bija “neizbēgama no paša sākuma. Prezidents Putins par to detalizēti runāja savā runā. Acīmredzami tie, kuri pašlaik cenšas uzkurināt kaislības un eskalēt situāciju vispār līdz galam, nelasīja Krievijas prezidenta paziņojumu. Vajag to darīt regulāri.”

Vienlaikus viņš piedraudēja, ka visi šie eskalētāji, bez šaubām, "saņems pelnīto sodu".

Tādējādi Lavrovs faktiski atzinis, ka Krievijas sarunas ar Rietumu līderiem par konflikta miermīlīgu atrisināšanu, kad Krievijas armija kopš 2021. gada pavasara no visas plašās teritorijas tika savilkta pie Ukrainas robežas, bija tikai fikcija, un lēmums par uzbrukumu jau sen bija pieņemts.

Šeit Lavrovs atsaucas uz Putina runu, kas Krievijas televīzijā tika translēta 2022. gada 24. februārī plkst. 5 no rīta, kurā viņš paziņoja par faktisku kara pieteikumu Ukrainai. Šajā runā Kremļa saimnieks visās globālajās nelaimēs vainoja “melu impēriju” ASV un Rietumus kopumā, stāstīja par savulaik apmuļķoto miermīlīgo Krieviju, kas to vien gribējusi, kā mierīgi sadzīvot ar Rietumiem, par Krimas “brīvprātīgo” pievienošanos Krievijai un tās 8 gadus ilgajiem centieniem “miermīlīgi” atrisināt krīzi Donbasā, kamēr Ukraina tur piekopusi genocīdu un nu grasoties kā savulaik nacistu slepkavnieki uzbrukt Krimai un Donbasam.

Interesanti, ka “genocīda” laikā separātistu kontrolētajā Donbasa daļā saskaņā ar ANO Cilvēktiesību Augstā komisāra biroja datiem 2018. gadā aktīvas karadarbības rezultātā reģistrēti 128 nogalinātie, 2019. gadā — 85, 2020. gadā 61, bet 2021. gadā, kad Krievijā sāka bazūnēt par genocīdu, vismazāk — 36. 

Vēl uzkrītošāk ir tas, ka dažas dienas pirms Krievijas invāzijas, proti, 18. februārī abu separātisko veidojumu vadītāji Leonīds Pasečņiks Luhanskā un Deniss Pušiļins — tas pats, kurš savulaik bija Krievijas vērienīgākā krāpnieka, finanšu piramīdas MMM izveidotāja Sergeja Mavrodi labā roka — Doneckā paziņoja par republiku iedzīvotāju steidzamo evakuāciju uz Krievijas Rostovas apgabalu sakarā ar gaidāmo Ukrainas uzbrukumu un pastāvīgajām apšaudēm, bet abu separātistu līderu uzrunas failu metadatos atklājās, ka abu gandrīz identiskās uzrunas jau bija ierakstītas 16. februārī, kad Donbasa frontē valdīja relatīvs miers un separātistu intensīvās apšaudes sākās tikai nākamajā dienā. 

Jāpiebilst, ka savā kara pieteikšanas runā Putins aizrunājās tiktāl, ka stāstīja, ka “pēc PSRS sabrukuma Krievija pieņēma jaunās ģeopolitiskās reālijas, mēs ar cieņu izturamies un izturēsimies pret visām valstīm, kuras izveidojās pēcpadomju telpā”, apgalvoja, ka Rietumi savulaik aktīvi palīdzēja islāmistu teroristiem Krievijā, bet ar analoģiju par nacistiskās Vācijas 1941. gada uzbrukumu Padomju Savienībai apsūdzēja NATO par agresīvajiem plāniem pret Krieviju, bet “antikrieviju” Ukrainu — ne tikai centienos iegūt kodolieročus, bet pat uzbrukt Krievijai. “Viņi, protams, līdīs gan Krimā, turklāt tāpat kā Donbasā, ar karu, lai nogalinātu, kā nogalināja neaizsargātos iedzīvotāju ukraiņu nacionālistu bandu soda ekspedīcijas, Hitlera līdzskrējēji Otrā pasaules kara laikā. Viņi atklāti paziņo arī par to, ka pretendē uz veselu virkni citu Krievijas teritoriju. Visa notikumu gaita un ienākošās informācijas analīze parāda, ka Krievijas sadursme ar šiem spēkiem ir neizbēgama. Tas ir tikai laika jautājums: viņi gatavojas, viņi gaida izdevīgu stundu.”

Zīmīgi, ka Putina izskats, tostarp, apģērbs, poza un telpas izkārtojums izskatījās identisks tam, kad viņš uzstājās ar 21. februārī translēto paziņojumu par Donbasa separātisko “tautas republiku” neatkarības atzīšanu un garo lekciju par Ukrainas vēsturi un tai “uzdāvinātajām teritorijām”, kuras nepateicīgā kaimiņvalsts novedusi līdz kliņķim. Tādējādi jau toreiz daudzi pievērsa uzmanību, ka kara pieteikšanas runu Putins bija ierakstījis vienlaikus ar separātistu veidojumu atzīšanas runu, un turpmākās dienas tikai tēloja konflikta noregulēšanas sarunas ar Rietumu līderiem.

Nesen intervijā "Newsweek" Lavrovs jau paziņoja, ka Krievija karos pret Ukrainu tik ilgi, cik uzskatīs par nepieciešamu: "Mums neatliek nekas cits, kā turpināt speciālo militāro operāciju, līdz tiks novērsti draudi, kas nāk no Ukrainas."

Lavrovs gadiem ilgi stāsta par agresīvo Ukrainu un NATO, un ka Krievijai vienkārši nebija citas izvēles kā "aizsargāties". 2023. gadā viņš izraisīja jautrību Krievijai draudzīgajā Indijā, klātseošajiem stāstot, ka patiesībā nevis Krievija uzbruka Ukrainai, bet pati kļuvusi par agresijas upuri, bet dažas dienas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad Krievija intensīvi bombardēja un ar raķetēm apšaudīja Ukrainas pilsētas, visiem stāstīja, ka nekāda iebrukuma vispār neesot, Krievija ar Ukrainu nekarojot.

Daudzi atceras, ka Lavrovs kopā ar visām pārējām Krievijas amatpersonām un propagandistiem aizgūtnēm stāstīja, ka Krievijai vispār nav nekādu plānu uzbrukt Ukrainai.