Austrālija cīnās ar garā klepus uzliesmojumu
Austrālija cīnās ar lielāko garā klepus epidēmiju vēsturē kopš vakcīnu izgudrošanas pret šo nāvējošo slimību.
Garais klepus ir ļoti lipīga, akūta elpceļu infekcija, kuru izsauc Bordetella pertussis nūjiņveida baktērija. Slimībai ir raksturīgs smags, lēkmjveida klepus, kas var ilgt divus mēnešus vai pat vairāk.
Pēc tam, kad Austrālijā šogad tika reģistrēti 41 013 saslimšanas gadījumi, kas ir vairāk nekā iepriekšējais rekords - 38 748 gadījumi 2011. gadā, veselības iestādes ir paaugstinātas trauksmes stāvoklī.
Katru dienu tiek reģistrēti līdz 130 apstiprinātiem garā klepus gadījumiem, un līdz gada beigām gaidāmi līdz 45 000 jaunu saslimšanas gadījumu.
Skaitļi liecina, ka ievērojami palielinājies saslimstības gadījumu skaits skolas vecuma bērniem - gandrīz 40 % no visiem inficēšanās gadījumiem reģistrēti 10 līdz 14 gadus veciem bērniem.
Tiek norādīts, ka šī slimība ir lipīgāka nekā Covid-19. “Ņemot vērā ievērojamo garā klepus gadījumu skaita pieaugumu, pašreizējie vakcinācijas rādītāji rada nopietnas bažas,” pauž Austrālijas ārsti.
Lai mazinātu slimības izplatību, Austrālijas veselības iestādes aicina iedzīvotājus pārbaudīt savu vakcinācijas statusu un, ja nepieciešams, veikt balstvakcināciju.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, garais klepus parasti sākas pakāpeniski ar saaukstēšanās simptomiem un tai ir 3 periodi. Pirmais periods ilgst no 2 – 3 dienām līdz pat 2 nedēļām. Raksturīgie simptomi ir iesnas; nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra; rets, sauss klepus; var asarot acis. Klepum kļūstot arvien biežākam un intensīvākam, slimība pāriet nākamajā periodā.
Otrais periods ilgst 2 līdz 3 nedēļas. Tam raksturīgas krampjveida klepus lēkmes, galvenokārt naktīs. Klepus lēkme sākas pēkšņi; bērns klepo bez apstājas, tad ar svilpjošu troksni ievelk elpu un atkal turpina klepot; lēkmes beigās izdalās staipīgas krēpas, tā var beigties arī ar vemšanu.. biežas klepus lēkmes veicina asinsizplūdumu rašanos acu ābolos.
Trešais (atveseļošanās) periods ilgst 3 līdz 4 nedēļas. Klepus kļūst retāks, mazāk intensīvs, vieglāk atdalās krēpas. Slimnieks lēni un pakāpeniski atveseļojas, bet klepus pilnībā nepāriet un var saglabāties vēl ilgstoši. Tipiskā klīniskā aina (mokošas krampjveida klepus lēkmes) parasti tiek novērota maziem bērniem, galvenokārt – nevakcinētiem.
Zīdaiņiem slimība noris smagāk – pirmais un otrais periods parasti ir īsāks, bet klepus lēkmes - biežākas un garākas. Tāpat zīdaiņiem, kuri ir jaunāki par sešiem mēnešiem, raksturīgais klepus var neattīstīties, toties viņiem var tikt novērota aizdusa un pat elpošanas apstāšanās (apnoja), turklāt, nesaņemot atbilstošu ārstēšanu, viņiem ir risks mirt no šīs slimības.
Slimība ir īpaši bīstama zīdaiņiem, kuri vēl nav uzsākuši vai saņēmuši pilnu vakcinācijas kursu pret garo klepu, un kurus var inficēt, piemēram, nevakcinēti vecākie brāļi un māsas vai citi ģimenes locekļi.
Pusaudži garo klepu var izslimot vieglā formā, reizēm pašiem to nezinot, inficējot apkārtējos – pret infekciju uzņēmīgās personas.
