Mirušo kompostēšana. Vācieši ievieš pilnīgi jaunu apbedīšanas metodi
Līdzās ierastajiem apbedīšanas veidiem Vācijā pamazām tiek ieviesta jaua metode - cilvēka mirstīgo atlieku kompostēšana. Tai ir arī poētisks nosaukums "Atgriešanās pie zemes" (Reerdigung), raksta portāls "lrt.lt".
Uzņēmēji no Berlīnes pirmie Eiropā legāli 40 dienu laikā pārveidoja cilvēka ķermeni mēslojumā un cer drīzumā revolucionizēt ne tikai Vācijas apbedīšanas kultūru. Lai gan šī jaunā pieeja saskaras ar kritiku un birokrātiskiem šķēršļiem, pieaugoša interese jūtama gan Vācijā, gan arī ārvalstīs.
Ķīles kapos "Alvariumā", vietā, kas nosaukta par godu bitēm. Alvarium latīņu valodā nozīmē bišu strops. Šāds nosaukums izvēlēts, jo cilvēku mirstīgās atliekas tiek pārvērstas kompostā. Ķermenis tiek apstrādāts tā sauktajā kokonā jeb "stropā", kurā ķermenis atrodas 40 dienas.
Jaunie "stropi" ir Ķīles un Melno kapsētu vecās kapličas. Līdz šim tās ir tikai divas aktīvās cilvēku kompostēšanas vietas Eiropā. Tā kā Vācijas Federatīvajā Republikā apbedīšanas kārtību katrā federālajā zemē nosaka ar likumiem, pagaidām atļauja kompostēt mirstīgās atliekas ir spēkā tikai Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē. Pārstrādāt mirstīgās atliekas humusā un pārvietot tās kapsētu augsnē atļauts vēl divās pavalstīs - Hamburgā un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Jūtot pieaugošo interesi, Berlīnē bāzētais jaunuzņēmums "Circulum Vitae", kas izstrādā produktu un pakalpojumu zīmolu Meine Erde ("Mana zeme"), nolēma reizi mēnesī rīkot atvērto durvju dienas. Tajās tiek atbildēts uz potenciālo klientu jautājumiem, un ar tiem, kuri ir pārliecināti un pieņēmuši lēmumu, iespējams noslēgt līgumus par pakalpojumu, kura cena pašlaik ir 2900 eiro.
Pablo Mets, viens no jaunuzņēmuma dibinātājiem, mierīgā balsī sapulcējušajiem izskaidroja, kā notiek cilvēka mirstīgo atlieku pārvēršana kompostā.
Vispirms tiek sagatavots vairākkārt lietojams kokons - tas tiek piepildīts ar salmiem, sienu un ziediem, kā arī pievienoti apmēram 150 litri ūdens. Šajā guļvietā tiek ievietots kails aizgājēja ķermenis, pārklāts ar auduma palagu. Ievērojot pieklājības principus, aizgājēja intīmās ķermeņa daļas jau iepriekš ir pārsegtas ar augu substrātu, bet pārējais ķermenis, pakāpeniski noņemot audumu, tiek apbērts ar augiem. Tuvinieki kapelā var vērot procesu vai, ja vēlas, paši piedalīties aizgājēja pārklāšanas rituālā.
"Gadās dažādi - dažkārt cilvēki sākumā nevēlas iesaistīties šajā rituālā, bet procesa gaitā maina domas un tomēr vēlas piedalīties," pastāstīja Mets. Kokonā var ievietot arī līdzi atnestus grieztos ziedus vai kartītes, kas uzrakstītas uz bioloģiski noārdāma papīra. Svarīgi, lai netiktu izmantoti sintētiski materiāli, plastmasa vai citas neorganiskās vielas.
Pēc atvadīšanās no aizgājēja kokons tiek aizvērts, un lielo darbu sāk mikroorganismi. Kāda sieviete uzdeva daudziem satraucošu jautājumu: Vai šajā procesā piedalās kādi radījumi, piemēram, sliekas vai vaboles? Mets mierināja sanākušos: kokonā nav neviena taustāma dzīva radījuma, pārveidi veic tikai mikroorganismi, kas dzīvo katra mūsu organismā - zarnās vai uz ādas. Tie atrodas arī uz augiem.
Temperatūrā dabiski paaugstinās līdz +70 grādiem. Temperatūra, mitrums un skābeklis rada ideālus apstākļus, lai ķermenis varētu diezgan ātri sadalīties. Mets sniedza salīdzinājumu, ka, apbedot ķermeni parastā zārkā, tas nonāk 2 metru dziļumā aukstā zemē un nesadalās vēl ilgi, tāpēc virs šī kapa parasti drīkst apglabāt tikai pēc 25 gadiem. Lai mikroorganismiem nodrošinātu pietiekamu mitruma un skābekļa daudzumu, kokonu regulāri lēni pārvieto. Tā tas notiek arī tā sauktajā medus šūnā. Pēc tam konteineru uzliek uz konstrukcijām, tam pievieno gaisa cirkulācijas filtrus.
Saskaņā ar statistikas portāla "Statista" datiem, katru gadu Vācijā, kurā ir gandrīz 84 miljoni iedzīvotāju, tiek reģistrētas apmēram 1 miljons nāves gadījumu. 2023. gada apbedīšanas dati liecina, ka 80% dod priekšroku urnu apbedīšanai, savukārt 20% izvēlas zārkus.
"Atgriešanās zemē" metodei nav nepieciešams rakt dziļas bedres vai zārkus. Pietiek izrakt 70 centimetrus dziļu bedri, kurā no transportēšanas zārka pārnes aptuveni 120 kg humusa, kas veidojas kokonā no cilvēka mirstīgajām atliekām. Zemē tiek iejaukti arī īpašās smalcināšanas iekārtās sasmalcināti kauli, jo tie nesadalās. No komposta tiek atlasītas arī protēzes, kuras ieteicams nodot īpašās apglabāšanas vietās. Kompostu joprojām pārklāj ar kapsētas zemes kārtu. Jaunās metodes radītāji apliecina, ka no cilvēka mirstīgajām atliekām izveidotā auglīgā zeme ātri izdala jaunu spēku – piemēram, uz kapa iestādītās puķes izaug.
Pašlaik kokoni ir piemēroti cilvēku mirstīgajām atliekām, kuru svars nepārsniedz 100 kilogramus un, kuru augums ir līdz 190 centimetriem. Tāpat šajā metodē nav atļauts apbedīt cilvēku atliekas, kas ir inficētas ar noteiktām infekcijām, piemēram, Ebolas vīrusu. Šādos gadījumos ir atļauta tikai mirstīgo atlieku dedzināšana.
