Atkal Tramps vai pirmo reizi Harisa? Kam labāk klājas aptaujās nieka 4 dienas pirms ASV prezidenta vēlēšanām?
Kamēr ASV viceprezidente Kamala Harisa un eksprezidents Donalds Tramps triecientempā vēl cenšas savā pusē pārvilināt svārstīgos vēlētājus, aptaujas liecina par ārkārtīgi sīvu konkurenci, kad līdz izšķirošajai vēlēšanu dienai atlicis pavisam nedaudz.
Vēl vasarā šķita, ka 2024. gada vēlēšanas būs 2020. gada vēlēšanu atkārtojums mainītās lomās, Trampam mērojoties spēkiem ar pašreizējo prezidentu Džo Baidenu, tomēr 81 gadu vecā Baidena nepārliecinošais sniegums jūnija debatēs lika demokrātiem steigšus meklēt alternatīvu. Pēc gandrīz mēnesi ilgušas stīvēšanās Baidens 21. jūlijā tomēr piekrita nekandidēt uz atkārtotu ievēlēšanu un pauda atbalstu Harisai. Kamēr Baidens vēl nebija izstājies no cīņas, aptaujas liecināja par būtisku Trampa pārsvaru un dažas aptaujas norādīja, ka arī Harisai nebūtu īpaši labāki rezultāti.
Pēc Baidena izstāšanās Harisas rezultāti aptaujās būtiski uzlabojās, un viņa pārņēma vadību, bet 22. augustā viņa kļuva par Demokrātiskās partijas oficiālu kandidātu prezidenta vēlēšanās. Kādu laiku pēc tam Harisa turējās pārliecinošā (cik tas iespējams pašreizējā kampaņā) vadībā, tomēr Tramps pakāpeniski pietuvojās, un pēdējās nedēļās aptaujas izšķirošajos septiņos štatos pat liecina vairāk par labu tieši viņam.
Kaut gan visas ASV mērogā vadībā visu laiku ir Kamala Harisa (Kā liecina 270towin.com, kas apkopo dažādu aptauju rezultātus, visas valsts mērogā Harisa ir vadībā +1,2% (48,4% pret 47,2%), ja neņem vērā citus kandidātus (+0,9% (47,7% pret 46,8%), ja ņem vērā)), tas negarantē uzvaru vēlēšanās. Ņemot vērā ASV prezidenta vēlēšanu specifiku, kurā katram štatam ir atšķirīgs prezidentu faktiski ievēlošās Elektoru kolēģijas balsu skaits, bet štatā uzvarējušais kandidāts iegūst visas kolēģijas balsis, valsts mēroga balsu vairākums nebūt negarantē uzvaru.
Par to 2016. gadā pārliecinājās demokrātu kandidāte Hilarija Klintone, kas ieguva 65,86 miljonu ASV pilsoņu atbalstu, kamēr Tramps tikai 62,99 procentu atbalstu, taču Tramps uzvarēja “svārstīgajos štatos” un ar 304 Elektoru kolēģijas balsīm pret 227 svinēja uzvaru, kad uzvarai nepieciešams iegūt 270 balsis. Savukārt leģendāri sīvas konkurences vēlēšanās 2000. gadā demokrāts, toreizējais viceprezidents Als Gors ieguva 48,4 procentus balsu (51,0 miljons vēlētāju), bet Džordžs Bušs jaunākais 47,9 procentus (50,5 miljoni vēlētāju), bet vēlēšanu rezultāts izšķīrās Floridas štatā, kur Bušs uzvarēja ar nieka 537 balsu pārsvaru, iegūstot visas štata 25 elektoru balsis, galu galā uzvarot ar 271 pret 266!
Lielākā daļa ASV štatu tradicionāli balso par noteiktas partijas kandidātu, tādēļ vēlēšanu rezultātu izšķir daži štati, kuriem nav izteiktas partejiskās piederības un reizēm uzvarētāju nosaka daži tūkstoši vai pat tikai daži simti vēlētāju balsu.
Pašlaik aptaujas liecina par ļoti sīvu cīņu septiņos svārstīgajos štatos, no kuriem vissvarīgākie ir Pensilvānija (19 elektoru balsis), Džordžijai, Ziemeļkarolīnai (pa 16 balsīm) un Mičiganai (15 balsis), tādēļ visa uzmanība ir šiem štatiem.
Aptaujas, kurās ņem vērā tikai Harisu un Trampu
Pensilvānija — Tramps +0,5% (48,6% pret 48,1%); Mičigana — Harisa +1,7% (48,6% pret 46,9%); Džordžija — Tramps +1,7% (48,6% pret 46,9%); Ziemeļkarolīna — Tramps +1,6% (48,7% pret 47,1%); Viskonsina — Harisa +0,7% (48,8% pret 48,1%); Arizona — Tramps +1,8% (48,4% pret 46,6%); Nevada — Tramps +0,7% (48,3% pret 47,6%).
Aptaujas, kurās ņem vērā arī trešo pušu kandidātus
Pensilvānija — Tramps +0,5% (48,1% pret 47,6%); Mičigana — Harisa +1,7% (47,9% pret 46,2%); Džordžija — Tramps +1,8% (48,3% pret 46,5%); Ziemeļkarolīna — Tramps +1,7% (48,5% pret 46,8%); Viskonsina — Harisa +1,0% (48,0% pret 47,0%); Arizona — Tramps +2,5% (48,8% pret 46,3%); Nevada — Tramps +0,4% (47,6% pret 47,2%).
Jāpiebilst, ka arī bukmeikeru kantori pievērš lielu uzmanību šīm vēlēšanām, un pašlaik par favorītu uzskata Trampu. Ja vēl pirms apmēram mēneša abu kandidātu izredzes vērtēja kā 50-50, tad oktobrī Tramps izrāvās vadībā, piemēram, "bet365" viņa izredzes vērtēja gandrīz divreiz augstāk nekā Harisai. Tagad starpība ir nedaudz sarukusi, taču Tramps joprojām ir vadībā (1,61 pret 2,40).
Pensilvānija, Mičigana un Viskonsina ir tradicionālas, uz demokrātiem orientētas teritorijas, taču 2016. gada vēlēšanās tajās negaidīti triumfēja Tramps. Baidens tās atguva 2020. gadā, un, ja Harisa spēs to atkārtot, viņa iegūs nepieciešamās 270 Elektoru kolēģijas balsis.
Savukārt Tramps var nodrošināt uzvaru, saņemot vajadzīgo atbalstu dienvidu štatos Ziemeļkarolīnā, Džordžijā, Arizonā un pārvilinot savā pusē kaut vai vienu no trim ziemeļu štatiem (ja Arizonas vietā uzvarēts Nevadā, tad obligāti jāuzvar Pensilvānijā vai Mičiganā, ar vienu Viskonsinu nepietiks). Ja Tramps uzvarēs Pensilvānijā, tad viņam pietiks arī ar Ziemeļkarolīnu un Džordžiju.
Zīmīgi, ka Baidena izstāšanās dienā viņš Trampam aptaujās zaudēja šajos septiņos svārstīgajos štatos vidēji par nepilniem pieciem procentpunktiem.
ASV prezidenta vēlēšanas notiks otrdien, 5. novembrī. Ja Harisa uzvarēs, viņa kļūs par 47. ASV prezidenti un paveiks to, kas neizdevās Klintonei, proti, kļūt par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā. Ja uzvarēs Tramps, viņš kļūs par otro ASV prezidentu, kuram izdevies atgriezties Baltajā namā pēc 4 gadu pārtraukuma — šajā gadījumā Tramps būs 45. un 47. ASV prezidents. Līdz šim vienīgajam tas izdevās Groveram Klīvlendam, kurš bija 22. un 24. ASV prezidents, uzvarot 1885. un 1893. gada vēlēšanās.
