Cīnoties pret cigarešu smēķēšanu, Zviedrija no 1. novembra palielina nodokli cigaretēm, bet samazina snusam
Atbilstoši parlamenta lēmumam no 1. novembra Zviedrijā par 20 % tiek samazināti nodokļi zelējamajai tabakai jeb snusam. Vienlaikus par 9 % tiek palielināti nodokļi cigaretēm un citiem tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem. Tādejādi valdība cer vēl vairāk uzlabot sabiedrības veselību Zviedrijā.
Zviedrijas Demokrātu partijas ekonomikas politikas pārstāvis Oskars Šesteds (Oscar Sjöstedt), pamatojot nodokļu izmaiņas, norāda, ka “snusa un cigarešu ietekme uz veselību ļoti atšķiras. Tāpēc ir saprātīgi atspoguļot šo atšķirību nodokļu politikā, padarot mazāk kaitīgās alternatīvas lētākas.”
Zviedrijas valdības pretsmēķēšanas politikas fokuss ir mazināt smēķēšanas radīto kaitējumu, nevis vispārējo tabakas un nikotīna produktu patēriņu. Tāpēc Zviedrijā nodokļi dažādiem tabakas un nikotīna produktiem tiek piemēroti atbilstoši to potenciālajam kaitējuma līmenim. Jo lielāku kaitējumu nodara produkts, jo lielāki nodokļi tam tiek piemēroti. Atbilstoši, mazāka riska produktiem arī nodokļi ir mazāki.
Mazāk cigarešu – mazāk saslimušo
Zviedrija jau šobrīd izceļas uz pārējo Eiropas valstu fona ar mazāko cigarešu lietotāju skaitu. Līdz ar to šajā ziemeļvalstī ir arī ievērojami mazāka saslimstība un priekšlaicīga mirstība, kuras cēlonis ir tabakas produktu lietošana.
Kopējais nikotīna produktu patēriņš Zviedrijā ir līdzīgs pārējām Eiropas valstīm – aptuveni katrs ceturtais pieaugušais ikdienā lieto nikotīnu saturošus produktus. Tomēr, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Zviedrijā saslimstība ar plaušu vēzi ir par 41 % mazāka, bet ar smēķēšanu saistītā mirstība ir vidēji uz pusi mazāka (1).
Panākt šādus rezultātus Zviedrijai lielā mērā ir izdevies, pateicoties cigarešu alternatīvu, piemēram, snusa un nikotīna spilventiņu, lielajai popularitātei.
Pētot Zviedrijas pieredzi, Tabakas pētījumu institūts nonācis pie secinājuma (2), ka snusa lietošanai ir liela ietekme uz sabiedrības veselību šajā valstī – vidēji ik gadu, pateicoties snusa lietošanai, no priekšlaicīgas nāves izvairās līdz pat 4 000 zviedru.
Snusa lietošana ne vien samazina to cilvēku skaitu, kuri sāk smēķēt, bet ir arī palīdzējusi daudziem atmest smēķēšanu. Pētījumā secināts, ka zviedru vīriešu mirstība būtu 1,6 reizes lielāka, ja snuss nebūtu pieejams kā alternatīva cigarešu smēķēšanai.
Ceļā uz bezdūmu sabiedrību
Zviedru vīrieši no cigaretēm uz snusu lielā skaitā sāka pāriet jau astoņdesmitajos gados, un jaunākās tendences liecina, ka arī sievietes arvien biežāk cigarešu vietā sāk izvēlēties bezdūmu alternatīvas. Zviedru vīriešu vidū tradicionāli populārāka ir tieši zelējamā tabaka, savukārt sievietes priekšroku dod nikotīna spilventiņiem, kas nesatur tabaku.
Interesanti, ka tieši Zviedrija šobrīd ir vistuvāk kopējam Eiropas pretvēža plānā izvirzītajam mērķim panākt bezdūmu vidi Eiropā līdz 2040. gadam. Par bezdūmu sabiedrību tiek uzskatīta valsts, kurā smēķē mazāk nekā 5 % pieaugušo iedzīvotāju, un Zviedrijā smēķētāju skaits tikai nedaudz pārsniedz 5 %.
