Noskaidrots, kas ir biežākais krievu okupantu nāves iemesls kara laukā
Žurnālā "Military Medical Journal" veikts pētījums par traumām, ar kurām Krievijas karavīri saskaras kara laikā. Izmeklēšanas rezultāti parādīja, ka 74,5% nāves gadījumu notika sprādzienu rezultātā, vēsta "Newsweek".
Otrajā vietā (14,7%) bija nāves gadījumi, kas radušies šautu brūču dēļ no šaujamieročiem. Vairāk nekā 4% nāves gadījumu bija saistīti ar termiskām traumām, un tikpat daudz bija nāves gadījumi, kas notika traumu vai sitienu rezultātā. Pārējie nāves cēloņi bija durtas brūces, noslīkšana, saindēšanās un asfiksija jeb nosmakšana.
Jau vēstīts, ka plaša mēroga karš Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremlis atsakās saukt savu asiņaino agresiju Ukrainā īstajā vārdā un jau no kara sākuma uzstāj, ka veic "īpašu militāru operāciju", kuras mērķis, cita starpā, ir "denacifikācija" un "demilitarizācija" Ukrainā. Krievijas armija jau no konflikta sākuma ir vērsta ne tikai pret militāro, bet arī pret civiliedzīvotāju infrastruktūru, kā rezultātā Krievijas agresijas dēļ gājuši bojā vai zaudējuši mājas daudzi ukraiņi.
Reaģējot uz Krievijas agresiju, Rietumvalstis ir pārtraukušas sadarbību ar Krieviju un ieviesušas tai sankcijas. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Krievijas režīma līdera Vladimira Putina aresta orderi, jo "pastāv aizdomas, ka Krievijas prezidents ir atbildīgs par kara noziegumu – nelikumīgu iedzīvotāju (bērnu) deportāciju un nelikumīgu iedzīvotāju (bērnu) pārvietošanu no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krievijas Federācijas teritoriju".
Šie secinājumi un starptautiskās reakcijas vēlreiz izceļ šī konflikta smagās sekas un nepieciešamību pēc risinājuma, kas garantētu mieru un stabilitāti reģionā.
