"Marcipāna" konfektes

Starp veltēm, kuras Austrumu Gudrie atnesa Jēzus bērniņam silītē bija mirres - Arābijas balzāmkoka aromatiskie sveķi. No tām gatavoja rūgti saldās konfektes, kuras pirmoreiz tika pieminētas 9. gs. Venēcijā. 829. gadā pēc Kristus dzimšanas divi tirgotāji pārveda no Ēgiptes Marka mirstīgās atliekas uz šo pilsētu un viņš kļuva par tās svēto patronu. Venēcijā šis jaunais saldums ieguva nosaukumu marci panis, tātad Marka maize jeb marcipāns. Krusta karu laikā Marka maizi Vācu ordeņa bruņinieki pārveda uz dzimteni. Marcipāns bija ļoti iecienīts, un pieprasījums pēc tā pārsniedza piedāvājumu, jo mirres bija grūti iegūstamas. Tad no mandelēm un piena tika pagatavotas līdzīgas konfektes. No šī brīža konfektes sāka savu uzvaras gājienu apkārt pasaulei un ar rūgti saldo garšu atgādināja par vērtigajām mirrēm, kas tik dāvinātas Jēzus bērniņam.