Atkārtoti izskatīs krimināllietu pret jaunieti Grīnbergu par karošana "Islāma valsts" rindās

Spriedumā skaidrots, ka apgabaltiesai būs jāvērtē, vai Grīnberga paveikto likumpārkāpumu sastāvs atbilst abiem viņam inkriminētajiem Krimināllikuma pantiem jeb, vai viņa paveiktie noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu kopību.

Atceļot apelācijas instances tiesas spriedumu un nosūtot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, AT nesaskata pamatus drošības līdzekļa grozīšanai, jo tiesas spriedums tiek atcelts juridiska jautājuma risināšanai, proti, vai pastāv noziedzīgu nodarījumu daudzējādība vai tiesību normu konkurence, skaidroja Kataja.

Kasācijas instances tiesa piekrīt apelācijas instances tiesas secinājumam, ka, atrodoties brīvībā, apsūdzētais var izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus vai izvairīties no tiesas, ņemot vērā apsūdzības faktiskos apstākļus un apsūdzētā personību.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa Grīnbergam piesprieda desmit gadus un trīs mēnešus ilgu cietumsodu. Ar šo apgabaltiesas spriedumu tika atcelts pirmās instances spriedums, ar kuru Grīnbergs tika attaisnots par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai kara noziegumos, bet notiesāts par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā.

Pēc otrās instances tiesas sprieduma nolasīšanas Grīnbergs pauda, ka neuzskata šo spriedumu par godīgu, skaļi proklamējot, ka tiesas spriedums ir valsts korumpētības pazīme un ka "īstie teroristi ir valsts".

Grīnbergs savā pēdējā vārdā paziņoja, ka vairs netic islāmam un tā vietā ir pievērsies kristietībai. Grīnbergs norādīja, ka pats brīvprātīgi atgriezies Latvijā, pieprasot deportāciju no Turcijas, tādējādi riskējot ar savu dzīvību. Tāpat viņš norādīja, ka ir sadarbojies ar Somiju, palīdzot cīnīties ar starptautisko terorismu.

Apsūdzētais mudināja mīkstināt viņam piemēroto sodu, norādot - ja tiktu atbrīvots, viņam būtu vairāk iespējas palīdzēt sabiedrībai, stāstot savu stāstu un atgādinot, kādas briesmas var radīt pievienošanās teroristiskām organizācijām. Apsūdzētais vairākkārtīgi apgalvoja, ka ne reizi nav šāvis ar ieroci uz cilvēkiem vai pat tēmējis pret kādu.

Pirmās instances tiesa Grīnbergu attaisnoja par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai kara noziegumos. Tomēr piesprieda viņam četru gadu cietumsodu par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā.

Pirmās instances tiesā prokurore apsūdzēto lūdza sodīt ar 11 gadu brīvības atņemšanu. Spriedumu jaunietis pārsūdzēja, protestu iesniedza arī prokuratūra, lai gan apsūdzētais jaunietis savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos neatzīst.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra jaunietim cēlusi apsūdzību pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā un piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai mieru, vai valsti vai kara noziegumos. Krimināllikums par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai mieru, vai valsti vai kara noziegumos paredz mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no desmit līdz 20 gadiem.

Prokuratūrā iepriekš apstiprināja, ka apsūdzētais darbojies teroristu grupējuma "Daesh" pusē. Pagājušā gada vasarā Drošības policija (DP) ieguva informāciju, ka minēto Latvijas pilsoni ir aizturējušas Turcijas varas iestādes, kas septembrī pieņēma lēmumu par personas deportēšanu. Pēc deportācijas no Turcijas DP konvojēja jaunieti uz Latviju, kur viņš tika aizturēts.

Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka jaunietis esot no Brocēniem, labi pratis angļu valodu, daudz laika pavadījis internetā un, mācoties 12.klasē, reģistrējies vienā no lielākajiem musulmaņu forumiem.

Jaunietis intervijā Latvijas Televīzijai apgalvojis, ka uz Sīriju devies, jo viņu aizrāvusi islāma kalifāta ideja un viņš "meklējis patiesību". Jaunietis esot domājis iesaistīties islāma valsts veidošanā kā civilists, nepiedaloties karadarbībā, viņš esot vēlējies palīdzēt vietējiem iedzīvotājiem. Jaunietis apgalvojis, ka, vēl Latvijā esot, neesot apjautis teroristu nežēlību, lai arī tā plaši tika aprakstīta masu medijos.