foto: LETA
Labklājības ministrs: "Nav ne mazāko šaubu, ka elastīgi bērnu uzraudzības pakalpojumi ir nepieciešami"
Labklājības ministrs Jānis Reirs.
Politika
2018. gada 21. marts, 09:33

Labklājības ministrs: "Nav ne mazāko šaubu, ka elastīgi bērnu uzraudzības pakalpojumi ir nepieciešami"

Jauns.lv

"Nav ne mazāko šaubu, ka elastīgi bērnu uzraudzības pakalpojumi ir nepieciešami" - šādu secinājumu labklājības ministrs Jānis Reirs (V) paudis pēc notikušās noslēguma konferences par Labklājības ministrijas īstenotā projekta "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku" rezultātiem, informē ministrijas pārstāvji. 

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

"Ikviens no mums vēlas dzīvot harmonisku dzīvi. Lai tas īstenotos, ir nepieciešamas daudzas lietas – gan morālas, gan praktiskas. Un viena no galvenajām nepieciešamībām ir darbs. Darbs, kas sniedz gan emocionālu piepildījumu, gan – un tas nav mazsvarīgi – būtu pietiekami atalgots," uzsver ministrs. 

Viņš piebilst: "Taču ne vienmēr mēs varam strādāt tā dēvētajā klasiskajā darba laikā – darbadienas no rīta līdz pēcpusdienai. Pēdējā desmitgadē strauji palielinās to cilvēku skaits, kuriem darbs ir vakaros, nakts stundās un brīvdienās. Ir daudzas profesijas, par kurām varam teikt, ka tām ir nestandarta darba laiks. Tāpat pieaug to cilvēku skaits, kas strādā vairāk nekā 40 stundas nedēļā."

"Darbinieku spējas savienot darba un ģimenes dzīvi lielā mērā ietekmē izveidotā infrastruktūra – valsts un pašvaldību radītā vide, darbavietās pastāvošās darba organizācijas formas un korporatīvā kultūra," turpina Reirs. 

"Darba un ģimenes līdzsvara meklējumos ļoti būtiska ir darba devēja sapratne un atbalsts. Darba devējiem ir svarīgi atrast balansu starp kompānijas un darbinieku vajadzībām. Atbalsts darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iniciatīvām palielina darbinieku apmierinātību ar darbu, samazina darbinieku mainību un uzlabo uzņēmuma produktivitāti. Tāpēc vairs nav ne mazāko šaubu, ka elastīgi bērnu uzraudzības pakalpojumi ir nepieciešami. Tas nozīmē, ka mums ir svarīgi iedrošināt darba devējus un darba ņēmējus īstenot praktiskus risinājumus, kas vērsti uz darba un ģimenes dzīves līdzsvara sekmēšanu darbavietā," saka Reirs. 

Martā notikušās konferences galvenais mērķis bija aicināt kopā starptautiskos un vietējos ekspertus, uzņēmējus, politiķus, valsts un reģionālās politikas veidotājus, pilsoniskās sabiedrības un pašvaldību pārstāvjus, lai kopīgi meklētu risinājumus ģimenes dzīves un darba līdzsvarošanas izaicinājumiem.

Labklājības ministres pārstāve Iveta Baltiņa skaidro, ka konferences laikā tika novērtēti sociālās intervences rezultāti, analizēti sabiedrības izaicinājumi nākotnes darba un ģimenes dzīves kontekstā un potenciālās nākotnes iespējas, ko rada darba laika modeļi ilgtspējīgam darbam, apskatīta sociālās inovācijas iespējamā nozīme bērnu aprūpes pakalpojumu sfērā nākamās paaudzes organizāciju un darba un dzīves politikas jomā, kā arī turpināts attīstīt jaunus sadarbības veidus un dažādu ieinteresēto personu lomas darba un ģimenes dzīves labākai saskaņošanai.

Labklājības ministrijas projekts “Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku” tika sākts 2015. gada 1. augustā ar mērķi attīstīt elastīgus bērnu aprūpes pakalpojumus vecākiem, kuri strādā nestandarta darba laiku, izveidojot ilgtermiņa modeli šo pakalpojumu subsidēšanai un tādējādi veicinot vecāku nodarbinātību un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI PROGRESS) 2014.-2020. gadam ietvaros sadarbībā ar Jelgavas, Rīgas un Valmieras pilsētu pašvaldībām un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Projekta ietvaros tika veikts apjomīgs pētījums, sniedzot subsidētu bērnu uzraudzības pakalpojumu 38 uzņēmumu darbiniekiem, kuri strādā nestandarta darba laiku, ar to kopumā nodrošinot 168 bērnus, kuri tika pieskatīti darba dienu vakaros un naktīs no pulksten 18 līdz 8, kā arī brīvdienās, kad vecāki strādāja. Eksperimenta mērķis bija pakāpeniski pāriet uz privāto (darba devēja un darba ņēmēja) finansējumu un/vai valsts un pašvaldības līdzfinansējumu bērnu aprūpes pakalpojumiem nestandarta darba laikā.