foto: Lita Krone/LETA
Kāpēc bijušais ģimenes lietu ministrs Baštiks neatbalstīja jaunu bērnudārzu celtniecību Rīgā?
Bijušais bērnu un ģimenes lietu ministrs, baptistu mācītājs, tagad Rīgas domnieks Ainars Baštiks domes sēdē balsoja pret pašvaldības opozīcijas ierosinājumu Rīgā celt trīs jaunus bērnudārzus.
Tava izglītība
2017. gada 20. decembris, 06:49

Kāpēc bijušais ģimenes lietu ministrs Baštiks neatbalstīja jaunu bērnudārzu celtniecību Rīgā?

Elmārs Barkāns

Kasjauns.lv

Rīgas domes opozīcijas pārstāvji – partija "Vienotība", pašvaldības domes sēdē, kurā izskatīja nākamā gada galvaspilsētas budžetu, ierosināja tajā atvēlēt pusotru miljonu eiro trīs jaunu bērnudārzu celtniecībai. Šis priekšlikums tika noraidīts. Pret to balsoja arī bijušais ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks ("Gods kalpot Rīgai").

Vai tas bija Rīgas domes pozīcijas uzstādījums – balsot pret visiem opozīcijas ierosinājumiem, kas lika kādreizējam bērnu un ģimenes lietu ministram, baptistu mācītājam, tagad Rīgas domes deputātam Ainaram Baštikam atkāpties no saviem principiem un balsot pret bērnu interesēm - par to, ka viņiem nav vietas pirmsskolas izglītības iestādēs?

13. decembrī "Vienotības" domniece Inese Andersone galvaspilsētas budžeta izskatīšanas laikā ierosināja nākamgad 1,5 miljonu eiro atvēlēt, lai uzsāktu trīs jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību Rīgas apkaimēs, kurās ir garākās rindas uz bērnudārziem. Vienoti, tāpat kā pret citiem opozīcijas ierosinājumiem, nostājās Rīgas varas partijas – "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai". Baštiks "Kas Jauns Avīzei" skaidroja, ka viņa pozīcija nebija pretrunā ar bērnu interesēm:

„Neatbalstīju Ineses Andersones priekšlikumu divu galveno iemeslu dēļ:

Pirmais. Nākamajā gadā jau ir plānoti minētie priekšlikumi. Piemēram, projektēt un būvēt jaunu pirmsskolas piebūvi Skanstes apkaimē starp 49. un 66. pirmsskolas izglītības iestādēm. Tas dos iespēju palielināt bērnu skaitu vēl par astoņām grupām. Tāpat plānots atvērt jaunu pirmsskolas izglītības iestādi pēc ēkas renovācijas Apūzes ielā 74, Zolitūdē. Tuvākajos gados ir iecere paplašināt pirmsskolu tīklu Mežaparkā un Juglas apkaimē, Vidzemes ielejā.

Otrais. Joprojām ir neskaidrība ar ārējiem tiesību aktiem – tas ir, Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri sākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma. Ja šī iecere tiek īstenota, tad uzreiz 6000 bērnu aiziet uz skolu un par tik atbrīvojas vietas bērnudārzos. Līdz ar to nebūtu gudri tagad investēt ēku celtniecībā, kuras vēlāk netiktu izmantotas.
 
Vēl varu piebilst, ka jau tagad ik pa brīdim ir brīvas vietas pirmsskolas izglītības iestādēs Imantā, Bolderājā, Vecmīlgrāvī un Pļavniekos.

Pašreiz pirmsskolas izglītība un bērnu uzraudzība Rīgā tiek īstenota:

* 150 pašvaldības iestādēs ( 71 - latviešu valodā, 41 - gan latviešu, gan mazākumtautību valodās un 38 - mazākumtautību valodā);

* 15 skolās un vienā interešu izglītības iestādē;

* pašvaldības iestādes (bērnudārzus)  pašreiz apmeklē 26 432 pirmsskolas vecuma bērni;
* 137 privātās izglītības iestādēs ar pašvaldības līdzfinansējumu 197,34 eiro par bērnu mēnesī. Privātās iestādes apmeklē 5367 Rīgā deklarēti bērni;

* pilna laika bērnu  uzraudzības pakalpojumus Rīgā šobrīd nodrošina arī 359 auklītes. Šo pakalpojumu saņem 676 bērni”.