Kā nopelnīt naudu, rakstot blogu? Reāla latviešu pieredze

Bērnībā sapņoju kļūt par rakstnieci. Man ārkārtīgi patika lasīt grāmatas un sacerēt stāstus. Vēlāk, studējot angļu filoloģiju, domāju, ka vismaz daļēji piepildīšu savu sapni, tulkojot labu daiļliteratūru. Pieļauju, ka vecumdienās kādu grāmatu patiesi varētu iztulkot, un nebrīnīšos, ja līdz pašas radītai grāmatai nevajadzēs gaidīt pirmos sirmos matus, tomēr līdz šim mans darbs ir bijis saistīts ar žurnālistiku un sabiedriskajām attiecībām. Ja pirms vairākiem gadiem kāds sacītu, ka pametīšu darbu un sākšu rakstīt blogu, es neticētu. Atļauties ko tādu, kad jārūpējas ne vien par sevi, bet arī mazu bērnu, šķita neiespējami. Taču dzīvei patīk pārsteigt. Vai es varēju iedomāties, ka pieredzēšu vēzi? Nekad. Taču tieši šī slimība būtiski mainīja manu dzīvi un pamudināja pieņemt drosmīgo lēmumu – aiziet no stabila, salīdzinoši labi atalgota darba, lai dotu sev laiku vienkārši būt un izgaršot savu esamību.

Pieredzēju, cik milzīgu prieku sniedz nesteidzīgi rīti. Aizvedu bērnu uz skolu, devos garās pastaigās ar suni, lasīju grāmatas, sēdēju kafejnīcās, vērojot cilvēkus un dabas norises aiz loga. Aizrāvos ar veselīga ēdiena gatavošanu un arvien biežāk savos eksperimentos dalījos sociālajos tīklos. Sekotāju skaits pieauga, sāku saņemt jautājumus par to, kur nopērkami produkti, kurus lietoju, kā pagatavot to vai citu ēdienu. Sajutu, ka mans dzīvesveids un pasaules redzējums ir ieinteresējis, turklāt draugi arvien uzstājīgāk mudināja sākt rakstīt blogu. Ideja par happywhispers.lv tika lolota diezgan ilgi, jo sākumā biju visai paškritiska, šaubījos, vai tas, ko rakstu, kādu varētu patiesi interesēt. Tomēr uzdrīkstējos un kopš bloga pirmās dienas regulāri saņemu vēstules ar pateicības vārdiem, kā arī emocionālus e-pastus no cilvēkiem, kuri, tāpat kā es, ir piedzīvojuši vēzi. Apziņa, ka varu kādu iedvesmot, vienkārši daloties pieredzē, motivē turpināt iesākto.

Daudzviet pasaulē bloga rakstīšana jau krietnu laiku ir pietiekami prestiža un ienesīga nodarbošanās. Pārstāvot dažnedažādas jomas, blogeri ir kļuvuši par vērā ņemamiem viedokļa veidotājiem. Kāds ir modes eksperts, cits – kulinārijas guru, vēl kāds raksta par ceļojumiem, mūsdienu tehnoloģijām vai skaistumkopšanu. Peļņa tiek gūta, pateicoties blogā izvietotajai reklāmai un daudzveidīgiem sadarbības projektiem. Vienus aicina uzstāties konferencēs un semināros, citi izdod grāmatas, attīsta un tirgo savus produktus vai pakalpojumus. Latvijā izplatītākā iespēja, kā iegūt taustāmu labumu blogojot, ir barteris – zīmoli nereti piedāvā izmēģināt vai lietot kādu produktu apmaiņā pret apskatu blogā un atsaucēm sociālajos tīklos. Šādi var tikt pie pārtikas precēm, skaistumkopšanas produktiem, jauna apģērba vai citām lietām, kas atbilst konkrētā bloga tēmai. Taču nopelnīt, lai varētu iztikt tikai un vienīgi ar blogošanu, ir diezgan grūti, tāpēc daudziem blogeriem joprojām ir blakus nodarbes. Ja nav ambīciju pelnīt, blogs var kalpot kā lieliska iespēja parādīt sevi un attīstīt savus talantus.

Man jāatzīstas – pirms ķēros klāt sava bloga veidošanai, nebiju diez ko naska blogu lasītāja. Agnese Kleina un Santa Bindemane bija pirmās Latvijas blogeres, kuras to sāka darīt profesionāli, uzliekot latiņu pārējiem blogot gribētājiem. Drīz vien arī sabiedrisko attiecību pasaulē blogu autorus sāka uztvert nopietni, uzlūkojot kā tradicionālo mediju pārstāvjiem līdzvērtīgus spēlētājus. Tagad vietējos blogerus aicina uz dažādām prezentācijām gan Latvijā, gan ārzemēs, izmanto kā reklāmas sejas, maksājot honorāru, vai piesaista kā sociāli atbildīgu iniciatīvu vēstniekus. Daži blogeri pat kļuvuši par sava veida slavenībām un izveidojuši jaunu karjeru, pateicoties tieši šai nodarbei.

Sevi ierindoju starp dzīvesstila blogeriem, un mana bloga devīze skan: Piedzīvo laimīgu sevi!

Rakstu gan par mūsdienu aktualitātēm veselīga uztura jomā, gan dalos pārdomās par dažādām personības izaugsmi veicinošām tēmām. Maniem lasītājiem ļoti patīk intervijas ar cilvēkiem, kuri, līdzīgi man, jaunu dzīvi sākuši, pateicoties slimības transformējošajam spēkam un iedvesmojošām personībām, kas īstenojušas savus sapņus profesionālajā jomā. Mans mērķis nav blogā stāstīt par sevi, bet gan iedvesmot pārmaiņām – dot impulsu sākt ēst veselīgāk, rūpēties par savu ķermeni, uzzināt par dažādām praksēm, kas palīdz samazināt stresu, uzdrīkstēties mainīt nodarbošanos, izzinot citu pieredzi, un tamlīdzīgi. Nav jāsaslimst vai jāpiedzīvo kāda nelaime, lai mainītu dzīvi uz labo pusi. To var darīt jau tagad, atliek tikai gribēt.

Protams, lai kaut ko iegūtu, no kaut kā nākas atteikties. Man šī pašpasludinātā brīvība nozīmēja mazāku finansiālo rocību. Vairs nevarēju atļauties īrēt dzīvokli Rīgā un uz laiku pārcēlos uz vecāku māju Pierīgā, atsakoties no ierastās neatkarības, toties ieguvu plašu dārzu un svaigu gaisu. Tāpat kādu laiku iztiku bez ceļošanas, pucēšanās un citām ekstrām, ko iepriekš nodrošināja regulārie ienākumi, toties iemantoju neierobežoti daudz laika sev. Savu lēmumu nenožēloju ne mirkli. Paļāvos, ka vienmēr atradīšu darbu, ja akurāt visi striķi trūks. Esmu pārliecinājusies, ka daudz būtiskāk ir darīt to, kas patiešām patīk, nevis lielāka atalgojuma vai šķietama prestiža dēļ nodzīt sevi no rīta līdz vakaram, līdz darbā esi pazaudējis pats sevi. Ne vienmēr tas ir nemīlams darbs, tomēr bieži darbam tiek veltīts neproporcionāli daudz laika, un cilvēks, pašam nemanot, sadeg.

Kad pēc vairākus mēnešus ilgas perēšanas blogs aizvadītā gada maijā visbeidzot izšķīlās, es to nosvinēju, sarīkojot ballīti draugiem. Tie bija forši dārza svētki – kopā gatavojām zaļos kokteiļus un veselīgus ēdienus, nodarbojāmies ar jogu svaigā gaisā un baudījām pavasara saules starus. Blogam vēl nav pat gads, tāpēc ir kur augt. Man nav ambīciju manipulatīvi uzpumpēt bloga apmeklējumu vai ar dāvanu palīdzību audzēt sekotāju skaitu sociālajos tīklos. Paļaujos, ka tie, kam vajadzēs, mani atradīs. Ir blogi, kas, kļūstot populāri, zaudē sākotnējo šarmu. Piemēram, Rietumos garīgums nupat jau tiek pārāk komercializēts. Es nevēlētos šo robežu pārkāpt, man ir svarīgi saglabāt autentiskumu. Nerakstu par to, ko neesmu pārbaudījusi vai izjutusi uz savas ādas, un neizliekos par to, kas neesmu. Mans blogs nav masu produkts. Reizēm tā saturs nav izklaidējošs vai viegls, jo mudina aizdomāties par dzīves jēgu un mūsu lomu te, uz Zemes. Vienlaikus atgādinu, ka ir jāmīl sevi un jābauda ik mirklis.

Mana panākumu atslēga ir ticība sev un saviem talantiem, paļaušanās uz dzīvi un augstākiem spēkiem. Kad paši no sirds noticam tam, ka viss būs labi, tur, augšā, patiešām visi sadodas rokās, lai palīdzētu. Esmu to piedzīvojusi vairākkārt.

LĪGAS CV

•    2014 – pašlaik

, autore un redaktore

•    2011 – 2013 Samsung Electronics Baltics, sabiedrisko attiecību speciāliste

•    2009 – 2011

, sabiedrisko attiecību speciāliste

•    2007 – 2008 Izdevniecība Rīgas Viļņi, sabiedrisko attiecību projekta vadītāja

•    2002 – 2005

, pašreklāmu tekstu autore, sabiedrisko attiecību koordinatore

•    1999 – 2000 Latvijas Televīzija, raidījumu sižetu veidotāja

LĪGU IEDVESMO

Izbaudīt pasaules daudzveidību, pieredzēt sevi citā vidē, noķert jaunus impulsus.

Būt dabā. Izvēdināt galvu, uzlādēt baterijas, sajust sevi kā daļu no Visuma.

Labs miegs, veselīgs ēdiens, masāža.

Grāmatas. Šobrīd uz nakts skapīša stāv grāmatas veselībai un izaugsmei.

Blogs kā hobijs

INGA KALNIŅA, blogu urbanicorganic.lv un lepetitpot.lv autore:

“Blogus rakstu savam priekam ar domu, ka tie būs interesanti un noderīgi arī citiem. Urbanicorganic.lv jau vairāk nekā četrus gadus publicēju restorānu un viesnīcu apskatus. Man ļoti patīk iet uz restorāniem un atklāt jaunas vietas. Tā kā esmu skolota pavāre un augstāko izglītību viesnīcu, restorānu un tūrisma biznesā ieguvu Francijā, skaidri zinu, kādu servisu vēlos saņemt, kādai ir jābūt pareizai viesu apkalpošanai, un nebaidos runāt par trūkumiem un nepilnībām, ko pamanu. Man tiešām ir ko teikt. Otru blogu Lepetitpot.lv, kurā dalos savā pieredzē par bērnu uzturu, sāku rakstīt pirms gada, kad piedzima meita un sāku gatavot viņai pirmo maltīti. Tas ir tik vienkārši un ātri, un man radās vēlme to parādīt arī citām mammām. Parādīt, ka gatavot pašai neprasa tik daudz laika un nervu, kā tas tiek atspoguļots dažās grāmatās un internetā. Mani blogi nav komerciāli, reklāmu tajos nelieku un arī pati tos īpaši nereklamēju, taču sava veida atpazīstamību tie ir ieguvuši. Labākais un vērtīgākais, ko blogošana man devusi, – iespēja iepazīties ar jauniem cilvēkiem, tostarp ar citiem blogeriem, no kuriem daži jau ir kļuvuši par labiem draugiem. Ir bijuši arī daži darba, drīzāk projektu, piedāvājumi. Pateicoties blogam, esmu apmeklējusi daudzus un dažādus restorānus, arī viesnīcas, jo, lai gan man patīk pārbaudītas vērtības, jauniem rakstiem nepieciešami jauni iespaidi.

Uzskatu, ka blogu var attīstīt kā biznesu, bet manā gadījumā tas pagaidām ir un paliks hobijs, jo esmu novērojusi, ka blogs, kas no hobija kļūst par biznesu, visbiežāk kļūst bezpersonisks, turklāt man ir svarīgi palikt objektīvai un saglabāt savu viedokli. Man ir bijuši piedāvājumi rakstīt maksas rakstus par restorāniem, un mana atbilde vienmēr bijusi: “Nē, paldies!” Kā gan es varu kritizēt to, par ko man nav jāmaksā rēķins? Turklāt rakstīt tikai saldus vārdus nav manā stilā. Man patīk, ja blogs ir personisks un viedoklis ir tīrs, nevis komerciāls. Šo pašu iemeslu dēļ esmu atteikusies ievietot savā blogā reklāmas. Iespējams, vienkārši neprotu taisīt biznesu un palaižu garām iespēju nopelnīt.

Par to, ka varu veidot savus blogus, liels paldies jāsaka manam vīram. Viņš ir lielākais atbalsts un padomdevējs. Vienmēr iedrošina, kad nepieciešams, palīdz un visbeidzot ir uzņēmies rūpes par mūsu ģimenes finansiālo pusi. (Arī par restorāna apmeklējumiem ir jāmaksā!) Turklāt viņš ir kritisks, un šā iemesla dēļ ir raksti, kas nekad nav tikuši publicēti. Labāk mazāk, bet kvalitatīvi. Vēl viens zelta likums.”

Blogs kā bizness

IVETA OZOLA-CĪRULE, bloga mia.lv dibinātāja:

“Savu blogu gribēju attīstīt kā biznesu, tāpēc mans uzdevums bija piesaistīt un noturēt pēc iespējas plašāku auditoriju. Man tas izdevās. Trīs mēnešu laikā mia.lv kļuva par apmeklētāko blogu Latvijā (pēc gemius.lv datiem, 2013. gada rudenī tas bija 1. vietā, 2014. gada rudenī – 3. vietā – OK!). Tas, vai blogs ir bizness vai vaļasprieks, būtiski ietekmē saturu. Ja tas ir tikai brīvo brīžu aizpildīšanai, blogeris var rakstīt, ko un kā grib, nav jājūtas ierobežotam savās izpausmēs. Savukārt, tiklīdz rodas vēlme ar saturu nopelnīt, jāsaprot, ka pieprasījums veido piedāvājumu. Tas gan nenozīmē, ka saturs lielākoties jāaizpilda ar reklāmrakstiem. Gudrs blogeris mācēs iepīt reklāmu tekstos tik prasmīgi, ka lasītājs šo informāciju uztvers kā noderīgu.

Lai blogs attīstītos, veiksmes pamatā, pirmkārt, ir vēlme rakstīt un dalīties stāstos. Otrkārt, ir jābūt zināšanām, kā strādā kāda no blogu veidošanas platformām. Lieliski noder pamatzināšanas fotošopā, jo jādomā arī par bloga vizuālo saturu, noder arī prasme fotografēt. Treškārt, jābūt milzu enerģijai un pacietībai, nedrīkst padoties. Mēdz būt gadījumi, kad unikāls saturs dabiski piesaista lasītājus, bet lielākoties, lai atrastu savu auditoriju, jāiegulda milzīgs darbs. Blogerim jābūt kā orķestrim – jārada saturs, jākomunicē par to sociālajos tīklos, jārūpējas par bloga tehnisko pusi, jānodrošina ieņēmumi, jāuztur komunikācija ar lasītājiem, jābūt gana harizmātiskam, lai piesaistītu sev uzmanību, jāprot sevi pārdot. Darbs nav viegls, toties interesants un daudzpusīgs. Var iegūt daudz draugu un paziņu, būt klāt neskaitāmos pasākumos, iemācīties dažādas prasmes un gūt atzinību.

Ar blogu var labi nopelnīt, jo internets ir pieprasīts reklāmas kanāls. Pie laba ikdienas apmeklējuma stabilus ikmēneša ieņēmumus spēj nodrošināt pat Google baneri. Blogs var būt arī kā platforma kādas citas idejas realizēšanai, kas nesīs peļņu, piemēram, var organizēt seminārus vai pārdot kādu produktu. Uzņēmumi labprāt draudzējas ar blogeriem, aicinot uz pasākumiem, piedāvājot izmēģināt jaunus produktus, iesaista dažādās aktivitātēs ne tikai bloga īpašnieku, bet arī tā lasītājus. Jo izteiktāks viedokļu līderis vai konkrētās jomas pārstāvis ir blogeris, jo lielākas iespējas sniedz bloga veidošana. Piemēram, modes blogeriem ir iespēja piedalīties modes pasākumos, tikties ar dizaineriem, būt viedokļu līderiem par aktuālo modē, kura ieteikumus ņem vērā citi. Blogs var izaugt par vērā ņemamu mediju. Turklāt bloga uzturēšanas izdevumi ir salīdzinoši mazi.

Pēc tam kad nedaudz ilgāk nekā gadu biju veidojusi blogu mia.lv, manam vīram piedāvāja darbu ārpus Latvijas, un mēs pieņēmām lēmumu pārcelties. Sākumā šķita, ka lielu daļu pienākumu varēšu veikt attālināti, taču tad mums pieteicās bērniņš, un ātri vien tapa skaidrs, ka tikpat pilnvērtīgi sāktos darbus turpināt nebūs iespējams. Nolēmu blogu pārdot un uzticēt to kādam, kurš ir gatavs turpināt iesākto. Arī bloga pārdošana ir bizness. Ja tam ir potenciāls, pircējs apzinās, ka salīdzinoši īsā laikā atpelnīs investēto.”