Trīs bērnu māmiņa Linda: kāpēc es nepotēju savus bērnus

Mani bērni ir potēti tikai pret tuberkulozi. Par to šaubījos visvairāk. Ja šodien būtu jāpieņem lēmums, iespējams, pēc apspriešanās ar savu ārsti, izlemtu citādi un nepotētu arī pret tuberkulozi.

Man šķiet, katram, lai izlemtu – potēt vai nepotēt bērnus –, vajag uzticamu ārstu. Man nav medicīniskās izglītības, nespēju tik rūpīgi izstudēt visus pieejamos materiālus, man arī trūkst kritiskās domāšanas par medicīnas jautājumiem. Taču, kad atrodi īsto dakteri, kam tiešām uzticies un kas tev der, vari pieņemt sev pareizo lēmumu. 

Ja mēs ar bērniem brauksim uz Āfriku vai kādu citu zemi, kur draud infekciju slimības, mēs sapotēsimies.

Protams, ir jābūt pārliecībai, un man jau sen bijusi pārliecība, ka mūsdienu sabiedrībā vakcinācija īsti neiederas. Mēs jau aptuveni 50 gadus dzīvojam diezgan sterili. Mani bērni neuzturas vidē, kur būtu ļoti izplatītas infekciju slimības. Viņiem nav seksuālu kontaktu vai citu risku. Tuberkulozi, iespējams, var dabūt, braucot trolejbusā, bet ar labu imunitāti varbūt var nesaslimt ar to? 

Mēs nedzīvojam sabiedrībā, kur šīs slimības mūs ļoti apdraud. Mēs vairs nedzīvojam viduslaikos. Otrs – daudzas slimības, pret kurām vakcinē, ir bērnu slimības. Potēties pret vējbakām? Es izslimoju vējbakas 26 gadu vecumā kopā ar bērniem. Ja strādātu par bērnudārza audzinātāju un nekad nebūtu izslimojusi, un man tagad būtu 30 gadu, iespējams, potētos, jo baidītos, ka būs smagāk. Bet es nestrādāju bērnudārzā, un maniem bērniem tagad ir 100 % garantija, ka viņi nekad otrreiz nesaslims. Diemžēl potētie bērni arī slimo un dažkārt – ar lielākām komplikācijām. 

Visbeidzot, man ir pārliecība, ka vakcinācija ir tāda super cash cow (biznesa žargonā – naudas pelnīšanas mašīna, slaucamā govs). Nevaru simtprocentīgi apgalvot, ka tā ir, bet līdz šim nav arī neapstrīdami pieradīts, ka vakcīnas patiešām efektīvi un nevainojami darbojas. 

Nevaru teikt, ka mani bērni neslimo vai ļoti daudz slimo, un tas ir tāpēc, ka viņi nav potēti. Manuprāt, viņi slimo maz – trīs dienas pasāp kakls, padzer vitamīnus, kurkumas tēju ar ingveru (nu jau meitas ir tik lielas, ka to var “dabūt iekšā”). Ja patiešām vainīgs kakls, paskalo ar propolisu, ar sālsūdeni. Viņām ir sāpējušas arī ausis, bijis klepus, tad neiet uz skolu. Mums ir homeopātiskie graudiņi, laika gaitā esmu iemācījusies, cik, kādi un kurā brīdī jādod. Varu piezvanīt savai homeopātei un konsultēties.   

Nesen mūsu ģimenes ārste dēlam izrakstīja antibiotikas. Viņš klepoja, ārste dzirdēja plaušās trokšņus. Man tā recepte palika kabatā (e-veselībā), bet es sazinājos ar homeopāti, un vienošanās bija tāda – mēs dzeram noteiktus graudiņus, nākam klausīties un tad skatāmies, kā rīkoties. Ja būs nepieciešams, lietosim antibiotikas. Dažkārt graudiņi vieni paši var darboties ilgāk. Tie pamodina ķermeņa pašdziedināšanās potenci, bet, ja ir jārīkojas strauji, mēs rīkojamies.

Šķiet, visam jābūt saprāta robežās. Ja runājam par ikdienu, ēšanu, kas ir pamats, mēs zinām, kāds ir veselīgs uzturs, un to ievērojam, taču – bez pārspīlējumiem. Mums mājās ir klusa cīņa par saldumiem. Man pašai garšo saldumi, arī meitām garšo, un tad cenšos “lavierēt”. Gribat putukrējumu? Tad – bez cukura. Gribat saldāku? Pielieciet banānu. Gribat šokolādi? Labi, ēdiet tumšo, kaut visu tāfelīti. Zinu, ka neapēdīs. Protams, kino vakaros mums ir čipsi, bet biežāk tie ir no ekoveikala, nevis no lielveikala. 

Mēs cenšamies ēst bioloģisku pārtiku, bet arī te jābūt racionālai pieejai. Es nevaru vienmēr visu nopirkt bioloģisku. Ir izvēles – es izvēlos eko rīsus, bet avokado pērku parasto. 

Un vēl ir svarīgi pēc iespējas braukt ārā no Rīgas un staigāt pa mežu. Mēs cenšamies katru nedēļas nogali izdomāt vienu pastaigu – aizbraukt līdz Zilajiem kalniem, kas ir tepat netālu, vai kaut vai līdz Bolderājas pludmalei. Ejam uz Mežaparku. Es gandrīz katru dienu ar dēlu izeju ārā. Mums ir draugi, kam arī ir bērni, un tad viņi satiekas un sarunājas. Bērniem var vieniem pašiem ļaut izskrieties pa āru. No vienas puses, ir ģimeniskuma sajūta, no otras – svaigs gaiss. 

Ko domā mediķi?

Tomēr mediķu viedoklis krasi atšķiras no to jauno māmiņu viedokļa, kuras izvēlējušās savus bērnus nevakcinēt ne pret ko. Slimību profilakses un kontroles centrā uzsver, ka vairākas infekcijas slimības ir ļoti bīstamas, tās var radīt smagas komplikācijas, invaliditāti, dažkārt pat nāvi. Un tieši vakcinācija ir tā, kas pasargā bērnu no infekcijām, novērš smagu slimības gaitu un komplikācijas infekcijas slimības gadījumā. 

Ik gadu, pateicoties vakcinācijai, pasaulē izdodas pasargāt vairāk nekā 2,5 miljonus bērnu dzīvības.  Turklāt, šādi veidojas visas sabiedrības imunitāte pret slimībām, kas mazināsies, ja liels procents māmiņu tomēr paliks pie izvēles bērnus nevakcinēt. 

Kāpēc jāpotē jaundzimušie?

Jaundzimušajam bērnam pret daudzām infekcijām ir imunitāte no mātes iegūto antivielu dēļ. Tās saglabājas bērna organismā pirmajos dzīves mēnešos un tad pamazām izzūd. Tādēļ svarīgi vakcināciju veikt jau pirmo dzīves mēnešu laikā, tiklīdz bērna organisms pats spēj veidot antivielas. Pilnvērtīga imunitāte veidojas, precīzi ievērojot vakcinācijas kalendārā noteiktos intervālus. Tomēr jāņem vērā, ka atsevišķos gadījumos šie intervāli var tikt pagarināti, piemēram, bērna pēkšņas saslimšanas dēļ. Vakcinācija jāveic, kad bērns ir vesels. 

Pret ko Latvijā jāpotē bērni? 

Vakcinācijas kalendāru attīsta, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī – cik liela iespēja ir saslimt ar kādu konkrētu infekcijas slimību. Dažādās valstīs vakcinācijas kalendārs var atšķirties.  Atsevišķās valstīs pret dažām infekcijas slimībām vakcināciju veic tikai riska grupām, t.sk., iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvokļa dēļ konkrētā infekcijas slimība var noritēt smagāk vai drīzāk izraisīs komplikācijas, piemēram, vakcinācija pret gripu. 

Infekcijas slimības pret kurām obligāti būtu jāveic vakcinācija ir: 

B hepatīts
Tuberkuloze
Difterija
Stinguma krampji
Garais klepus
Masalas
Poliomielīts 
Pneimokoku infekcija 
Epidēmiskais parotīts
Vējbakas
Cilvēka Papilomas vīruss
Rotavīruss

Slimību un profilakses centrā atgādina, ka - lai neizplatītu infekciju citiem un neapdraudētu savu veselību, visiem bērniem vajadzētu būt vakcinētiem. Tā ir liela atbildība pieņemt lēmumu atlikt vai atteikties no vakcinācijas, kas var ietekmēt gan jūsu bērna dzīvi, gan sabiedrības kopējo veselību.