Kas dzīvo zem Baltijas jūras? Ekstrasenss stāsta neticamas lietas
Piecdesmit gadu vecais jūrmalnieks Lazars Rozenbergs ir pārliecināts, ka zem Baltijas jūras mīt mums nezināma daudzpakāpju civilizācija, kas ir ļoti norūpējusies par jūras ekoloģisko stāvokli. Tuvākajos divdesmit gados var applūst gan Rīga, gan Jūrmala, raksta žurnāls "Patiesā Dzīve".
“Baltijas jūra – tā ir pati noslēpumainākā un bīstamākā no visām jūrām. To man atzinuši vairāki jūrnieki,” saka Lazars. “Pirms vairākiem gadiem Baltijas jūrā bija gadījums, kad noslīka vairāki zvejnieki. Izglābās tikai viens cilvēks. Viņš man stāstīja, ka jau bija zaudējis spēkus un vairākkārt grimis lejā, taču viņu atkal un atkal cēlušas augšā nezināmas būtnes. Bija izlemts, ka viņš vēl ne visu ir paveicis uz šīs zemes.”
Ar noslēpumainās civilizācijas pārstāvjiem, kas dzīvo zem Baltijas jūras, Rozenbergs sācis kontaktēties pirms kādiem septiņiem gadiem, un tā tas turpinās līdz šai dienai. Kontakti notiekot telepātijas līmenī. “Viens no maniem iecienītākajiem hobijiem – staigāt gar jūras malu. Kādā jaukā dienā sajutu, ka ar mani kāds vēlas kontaktēties. Tas process sākās lēni un mierīgi, pat ar nelielu humoru. Pat radās bažas, vai tikai nesāku jukt prātā. Varbūt tā spēlējas mana zemapziņa? Sākumā šie kontakti nebija īsti skaidri un kvalitatīvi. Kā vēlāk apjautu, tolaik man nebija īstas sapratnes par to, kas īsti notiek, turklāt trūka iekšējas tīrības. Cilvēka ķermenis vienlaikus ir kā uztvērējs un pārraidītājs, un mans ķermenis nebija pietiekami tīrs. Tolaik vēl ēdu gaļu un labprāt iemalkoju kvalitatīvu alkoholu. Tagad no tā visa esmu atteicies. Pēdējos sešus septiņus gadus alkoholu vairs nelietoju, varbūt vienīgi pāris reižu gadā, bet arī tad gramus trīsdesmit, ne vairāk. Gaļu un zivis uzturā nelietoju vairākus gadus, lai gan agrāk biju to visu iecienījis.”
Lazars stāsta, ka agrāk dzīvojis ar draudzeni, kura ik palaikam devusies uz Rīgas Centrāltirgu iepirkt 5–7 kilogramus jēra gaļas. “Viņa labi gatavoja, es varēju ļoti daudz apēst. Biju ļoti nopietns gaļas ēdājs, taču tagad tas ir pagātnē.”
Interesanti, ka viņa ģimenē arī trīsgadīgā meita neēd gaļu jau kopš dzimšanas. “Tā ir viņas pašas izvēle, mēs savu nostāju neesam uzspieduši. Ieraugot gaļu, viņa saka – fui. Daudzi mūs baidīja, ka meitai būs problēmas, ja atteiksies no gaļas, taču viņa ir sveika un vesela. Turklāt fiziski labi attīstīta.”
Pēc Lazara domām, no enerģētiskā viedokļa ir postoši ēst jebko, kam ir asinis. “Kad ēdam gaļu, uzņemam dzīvnieka informāciju, daļēji uzņemam viņa karmu. Ja cilvēka apziņa būtu attīrīta, viņš neko tādu mutē nebāztu. Lietojot gaļu, pazeminās mūsu vibrācijas, mēs vairs nespējam uztvert īstenību. Piesārņoti ar gaļu, mēs nespējam uzņemt augstāka satura informāciju. Tādā gadījumā pieslēgumi notiek vien īpašās reizēs, piemēram, kad nokļūstam avārijā un atslēdzas mūsu domāšana. Diemžēl ikdienas dzīvē mēs esam slēgti smalkām vibrācijām. Gaļa mūs piesārņo tieši tāpat, kā automašīnas dzinēju piesārņo netīra degviela.”
Rozenbergs piebilst, ka viņa ģimene neēd arī maizi. “Manuprāt, Latvija veselīgu maizi pazaudēja jau pirms vairākiem gadiem. Tas, ko tagad pārdod veikalos, vairs nav īsta maize. Tur pievienots viss kaut kas, lai tikai tā ilgāk uzglabātos. Tā vairs nav tīra maize.”
