Ātrās uzkodas spēj nodarīt lielāku ļaunumu nekā smēķēšana, atklāts pētījumā
Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka galvenais nāves cēlonis ir smēķēšana, īpaši Rietumos. Izrādās, šis netikums ir tikai ceturtajā vietā. Kāds jauns pasaules mēroga pētījums liecina, ka mūsu dzīves ilgumu daudz vairāk samazina ātrās uzkodas.
Mēdz teikt, ka dzīve ir smaga, sarežģīta un īsa, bet tā var būt arī citāda. Turklāt mēs pietiekami daudz varam darīt paši, lai nodzīvotu ilgāku un veselīgāku mūžu un beigās laimīgi nomirtu sirmā vecumā.
Droši vien nebūsiet pārsteigti, dzirdot, ka svarīgākais, ko varam darīt savā labā, – ēst veselīgus un uzturvielām bagātīgus produktus, iekļaujot ēdienkartē gan augļus, gan dārzeņus. Jā, izrādās, smēķēšana ir tikai ceturtais izplatītākais priekšlaicīgas nāves un hronisku slimību cēlonis.
Pie šādiem secinājumiem pētnieki nonākuši 2013. gadā, kad pabeiguši pētījumu par slimību, traumu un riska faktoru nastu pasaules iedzīvotāju vidū (GBD 2013). Tas bija apjomīgs pētījums, kurā iekļāva 188 valstis ar atšķirīgu ekonomisko stāvokli un aplūkoja slimību un priekšlaicīgas nāves cēloņus laikposmā no 1990. līdz 2013. gadam.
Nākamie faktori aiz slikta uztura, kas saīsina mūžu, ir paaugstināts asinsspiediens un nepietiekams uzturs gan bērnam, gan mātei.
Kopumā pētnieki, kurus vadīja profesors Kristofers Marejs no Veselības metrikas un vērtēšanas institūta Sietlā, Vašingtonā, noteica 79 riska faktorus, kas veicina pāragru nāvi, un hroniskas slimības, kas izraisa darbnespēju. Šie faktori tika konstatēti 57% nāves gadījumu. Citiem vārdiem sakot, tikai 43% iedzīvotāju mirst no pārmēru liela vecuma.
Lielbritānijā GBD 2013 pētījumā iegūtie dati atklāja līdzīgu ainu – nepilnvērtīgs uzturs bija tālu priekšā citiem pāragras nāves cēloņiem. Lai gan vispārējais paredzamais dzīves ilgums Lielbritānijā laikposmā no 1990. līdz 2013. gadam pieauga par 5,4 gadiem, galvenais nāves cēlonis bija išēmiskā sirds slimība, ko bieži izraisa nesabalansēts uzturs un aptaukošanās, izplatītākais hroniskas darbnespējas cēlonis bija sāpes muguras lejasdaļā un sprandā.
Datos ir arī viena dīvainība – tajos nav minēts, ka ASV trešais izplatītākais nāves cēlonis ir jatrogēnisks – nāvi ir izraisījusi medikamentu (arī recepšu medikamentu) lietošana, bet vairākos citos pētījumos šis faktors ir konstatēts.
Tā kā pētījumu finansēja amerikāņu multimiljardieris Bils Geitss, kam pieder vairāki farmācijas uzņēmumi, rodas jautājums, vai pētnieki, ieraugot šo cēloni, nav vienkārši pievēruši acis?
