Tā Norvēģijas karaliskā ģimene atzīmē Nacionālo dienu

Sveikt tautu Nacionālajā dienā iznāca visa kroņprinča Hākona ģimene: viņa sieva kroņprincese Mete Mārita, meita princese Ingrida Aleksandra, dēls princis Sverre Magnuss un pat abi četrkājainie draugi – pelēkais Mafins Krokebolle un melnā Millija Kakao.

Lai gan Norvēģija neatkarību ieguva 1905. gada 7. jūnijā, Nacionālo dienu atzīmē 17. maijā, kad 1814. gadā tika pieņemts Norvēģijas pamatlikums. Šī diena nereti tiek dēvēta arī par Pamatlikuma pieņemšanas dienu.

17. maijs Norvēģijā ir svētku diena un brīvdiena, kad pie mājām tiek izkārti karogi. Pret karoga izkāršanu norvēģi izturas ļoti nopietni. Tas jāizkar saulei lecot un jānoņem saulei rietot, bet ne vēlāk kā pulksten 21:00 (vasarā). Lai gan šādi strikti noteiktumi lielākoties attiecināmi uz valsts iestādēm, tos ievēro arī lielākā daļa privātpersonu.

Svētku pusdienās ēdienus bieži gatavo un dekorē Norvēģijas karoga krāsās (jo īpaši kūkas un desertus) – zilā, sarkanā un baltā.

Daudzās valstīs Nacionālo dienu atzīmē ar militāru parādi, taču Norvēģijā 17. maijs nereti tiek dēvēts arī par Bērnu dienu, jo parādē dodas bērni. Šī tradīcija aizsākās 1870. gadā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo, kad svētku gājienā devās zēni. No 1889. gada parādē ļauts piedalīties arī meitenēm. Turklāt pamatskolu skolēniem šāda došanās gājienā savulaik bija pat obligāta.

Norvēģijas Nacionālo dienu dēvē arī par tautas tērpa dienu, jo liela daļa norvēģu šajā dienā ģērbjas tautas tērpā. Pēc aprēķiniem tiek lēsts, ka no 5.3 miljoniem iedzīvotāju 2.4 miljoniem ir katram pašam savs tautas tērps.