Artūrs Irbe "mēlēs runātāju" dievnamā pusslepena pasākuma laikā atklāj savus noslēpumus

Kaut arī pasākums bija izreklamēts kā „vīru saruna”, žurnāls "Kas Jauns" novērojis, ka uz draudzes telpām, kas pēc Latvijas neatkarības atgūšanas iekārotas kādreizējā kinoteātra „Film Palace” (padomju laikā pārdēvēta par „Oktobris”) zālē, plūda ne tikai puiši un vīrieši, bet arī jaunas meitenes, kundzes gados un bērni.

"Mūris" privāti tiekas ar „mēlēs runātājiem”

Lai arī tikšanās ar Irbi jau tika reklamēta kopš janvāra vidus gan sociālajā vietnē „Facebook”, gan videovietnē „Youtube”, gan arī pašā draudzes „Cerība” mājaslapā kā pasākums, kurā Irbe ar visiem „dalīsies ar savas karjeras un privātās dzīves lielākajiem sasniegumiem, izvēlēm, uzvarām un pārbaudījumiem, ar kuriem viņam nācās cīnīties”, dienu dienu pirms pasākuma īpaši nevēlami izrādījās žurnālisti, kuri tika piekodināti nepublicēt ziņas par šo pasākumu bez paša Irbes, kas tautā tiek dēvēts par "Mūri", vai pasākuma organizatoru piekrišanas. Pirms tam gan tika it kā izrādīta pretimnākšana plašsaziņas pārstāvjiem – viņi tika aicināti reģistrēties pie „Cerības” preses pārstāvja Kristapa Sadovska. Pēkšņi kristiešu kopienas, ko joprojām daudzi dēvē par sektu, zālē notiekošais izrādījās superslepena cenzējama informācija un draudzes rīkots publisks pasākums pārtapa par slepenu teju vai konspiratīvu sestdienas pēcpusdienas privātu saiešanu.

Viss mainījās sestdienas rītā, kad no Sadovska tika saņemta šāda e-pasta vēstule: „Šis ir privāta rakstura pasākums, kas tiek organizēts privātā teritorijā. Pasākuma saturs nav publiski pieejams, pasākuma gaitu un saturu bez organizatoru iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nav atļauts publiskot, publicēt vai kā citādi atspoguļot plašsaziņas līdzekļos. Pasākuma laikā nav atļauts fotografēt, filmēt, veikt audioierakstu, vai kā citādi ar tehniskiem līdzekļiem fiksēt pasākuma norises gaitu vai saturu.

Autobiogrāfija, kas tiks publiskota uzstāšanās laikā, ir Artūra Irbes privātais intelektuālais īpašums, uz ko tās autoram ir ekskluzīvas personiskās un mantiskās autora izņēmuma tiesības. Nav atļauta jebkāda iepriekš ar organizatoriem un Artūru Irbi nesaskaņota publiska atsauce uz šo pasākumu, Artūra Irbes uzstāšanos vai tās saturu. Lūdzam respektēt autora drosmi ekskluzīvi šī pasākuma apmeklētājiem atklāt personīgas un sensitīvas privātās dzīves detaļas, kā arī Latvijas Republikas likumdošanu attiecībā uz autortiesību un privātās dzīves aizsardzību. Tas īpaši attiecas uz pasākumā klātesošiem masu mediju pārstāvjiem”. Tomēr šo pasākumu uzskatīt par strikti konspiratīvu sektantu privātu saietu tā kā nebūtu pamata kaut vai tādēļ, ka tā reklāma bija izvietota Dieva nama skatlogā un to varēja redzēt visi, kas iet pa Nometņu ielu.

Jācer, ka vismaz daļa no Irbes atklātā pirms vairāk nekā gadsimta Amerikā dibinātās reliģiskās kustības, kura pazīstama ar tā dēvēto „runāšanu mēlēs” jeb cilvēku ekstātisku lūgšanu viņam pašam nesaprotamā valodā vai neartikulētās skaņās, ko viņam it kā dāvājis Svētais Gars, namā teiktā tomēr kaut kad parādīsies publiskajā telpā, jo „Cerības” draudzes pārstāvji internetā pauduši: „vismaz daļa būs vēlāk pieejama ierakstā”.

Kas ir Vasarsvētku kustība, ar kuras pārstāvjiem tikās Irbe?

Latvijas Bībeles biedrības mājaslapā par savdabīgās kopienas, ar kuru tikās Irbe, vēsturi rakstīts:

„Pentakosti (tā starptautiski dēvē Vasarsvētku draudzes) lielākoties pieņem gandrīz visas kristiešu sludinātās doktrīnas. Vienīgi neliela daļa pentakostu noraida tradicionālo Trīsvienības doktrīnu. Pentakostu teoloģijā galvenokārt tiek akcentēta Dieva tieša un redzama darbība cilvēkā un kristiešu kopienā, un šīs mācības pamatojumam izmantots Bībeles stāsts par Svētā Gara atklāšanos Vasarsvētkos. Tā kā pentakosti lielu nozīmi piešķir Vasarsvētkiem, šī kristietības novirziena piekritējus dažkārt sauc par piecdesmitniekiem (jo Vasarsvētkus svin 50 dienā pēc Lieldienām). Dieva nepastarpinātai aktivitātei tiek meklēti pierādījumi (pašu pentakostu leksikā tā ir zīme), kuru vairākums pentakostu rod neartikulētās skaņās, kuras cilvēks izsaka ekstātiska pārdzīvojuma laikā (paši pentakosti to uzskata par dievišķu valodu, kas dota kaut uz īsu brīdi; sākumā tika uzskatīts, ka Dievs dod spēju runāt svešā valodā, kuru konkrētais cilvēks līdz tam nav mācījies). Minētais pārdzīvojums tiek dēvēts par Svētā Gara kristību. Līdztekus tam, pentakosti akcentē pārmaiņas, kas pēc šāda pārdzīvojuma notiek cilvēka dzīvesveidā un raksturā.

Tā kā daudzi pentakostisma novirzieni cēlušies no metodisma, tad viņi savā teoloģijā balstās uz holandiešu reformātu teologa Armīnija uzskatiem un māca, ka cilvēks ir apveltīts ar brīvu gribu pieņemt vai noraidīt Dieva žēlastību. Taču daļa pentakostu ir ietekmējušies no tradicionālās reformātu teoloģijas. Daudzi pentakosti tic, ka ir grēki, kas netiek piedoti – tie saistīti ar Svētā Gara dāvanu noraidīšanu vai to pierakstīšanu velnam (to pagātnē bieži darījuši pentakostu oponenti).

Mūsdienās daudzi pentakosti pasaulē mācās starpkonfesionālās vai citu konfesiju mācību iestādēs, un tāpēc kopumā tos ietekmē konservatīvajā anglosakšu protestantismā valdošās tendences, piemēram, akcents uz Bībeles tekstu nemaldību”.

Latvijā darbojas vairākas pentakostu draudzes, daļa no tām ir apvienojušās Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībā, kā, piemēram, „Cerība”, citas ir neatkarīgas, bet citas atkal sevi uzskata par jaunām baznīcām, kā piemēram, Alekseja Ļedjajeva vadītā „Jaunā paaudze”.

Netradicionālais kristietis Artūrs Irbe

Kādreizējais Latvijas izlases hokeja izlases vārtsargs, NHL hokejists, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, tagad hokeja treneris Artūrs Irbe pēdējā laikā pozicionējies kā pārliecināts kristietis.

Piemēram, pagājušā gada vasarā „Rīgas Apriņķa Avīze” rakstīja, ka Irbe piedalījies  Ādažu luterāņu rīkotajās Draudzes dienās. „Vņa (Irbes) ticība ir mantojums no viņa ģimenes un veidojusies personīgā pieredzē. Viņš dalījās ar to, ka Dieva un Svētā Gara klātbūtne viņu vienmēr pavadījusi gan karjeras augšupejā, gan sarežģītos dzīves posmos. Tieši karjeras augšupeja bija laiks, kad Artūrs mācījies lūgt Dievu.

„Tolaik manas lūgšanas bija diezgan konkrētas un skaidras – no galvas iemācīta Tēvreize, pēc tam pielikts klāt lūgums atbilstoši situācijai. Es lūdzu katru vakaru un dažreiz arī katru rītu jebkur pasaulē, kur braucu un piedalījos mačos. Tas mani stabilizēja un palīdzēja tikt galā ar tām daudzajām dilemmām, kas katru dienu mani nodarbināja,” atklāja Artūrs.

Visos braucienos viņam vienmēr bijusi līdzi viņa zaļā Bībele. Šajā Bībelē viņš smēlies spēkus arī tajos grūtajos brīžos, kad visi dzīves sapņi jukuši. „Es zinu, ka visgrūtākajos momentos Dievs mani ir uzrunājis. Kad es vērsos pie Dieva, vēru vaļā Bībeli un lasīju. Un Dievs caur to man atbildēja tieši uz tiem jautājumiem, kas mani tajā brīdī nomocīja. Tas man deva tādu spēku un mieru, ka raizes vairs nespēja izsist no sliedēm. Tā bija milzīga svētība,” ļoti personiskā pieredzē dalījās Artūrs,” rakstīja „Rīgas Apriņķa Avīze”.

Toreiz Irbem nācās atbildēt arī uz ziņkārīgo kristiešu jautājumu: „Vai paradīzē hokeju spēlēs?”. Slavenais hokejists atzinās: „Es nezinu, vai paradīzē kāds hokeju spēlēs”.

Pirms dažiem gadiem Irbe žurnālam „Ievas Stāsti” arī atklāja, ka ir „netradicionāls kristietis” – viņš savu grēcīgumu nenoliedza, jo viņam esot bijušas gan tumšas domas, gan tumši darbi, bet uz baznīcu svētdienās tomēr neejot, kaut gan ir pārliecinājies, ka visgrūtākajos dzīves brīžos atbildes var gūt atšķirot Svētos Rakstus.

Žurnāla "Kas Jauns" jaunākajā numurā arī daudz aizraujošu attiecību stāstu un atklājums, ka nesen mirušā miljonāra Valērija Maligina bijusī sieva Signe Baldere-Sildedze  pārdod māju, kuru viņai šķiroties uzdāvināja Maligins.