Vai būsim kā uz delnas? Ko īsti nozīmē VID pielaišana tavam bankas kontam

Sēdē tika atbalstīta “fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzības pilnveidošana”, kā to dēvē FM, nosakot pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju par fizisku personu, ja tā konta debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 15 000 eiro.

Tāpat valdība lēma par informācijas atklātības un sabiedrības līdzdalības veicināšanu, publicējot informāciju par nodokļu maksātājiem, kas nepilda nodokļu normatīvajos aktos paredzētās saistības.

Vai ir pamats uztraukumam?

Saprotot, ka nākotnē VID būs pieeja instrumentam, kurš ļaus brīvi ieskatīties vairuma privātpersonu finanšu lietās, rodas pašsaprotami jautājumi:

Vai ir izstrādāti precīzi paņēmieni, filtri, kā atlasīt tiešām aizdomīgus izpētes vērtus darījumus no maksājumiem, tostarp regulāriem pārskaitījumiem, kuri nemaz nav daļa no ēnu ekonomikas?

Vai cilvēkiem ir pamats uztraukties, ka nākotnē būs jātērē laiks, skaidrojoties ar VID par regulāriem naudas darījumiem, kuri pēc būtības nav pārkāpums?

FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis portālam Kasjauns.lv skaidro, ka VID, veicot nodokļu kontroles pasākumus, izmanto visu dienesta rīcībā esošo informāciju (tajā skaitā nodokļu deklarācijās norādīto, pieejamo publiskajos reģistros, kā arī saņemto no citu valstu nodokļu administrācijām) kopsakarā.

“Līdz ar to informāciju, ko VID saņems par fizisko personu kontiem, kuros apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 15 000 eiro, VID izmantos kopā ar informāciju, kas jau šobrīd ir VID rīcībā,” skaidrojot FM pārstāvis.

Jaunās VID iespējas nevairošot pārpratumu situācijas

Jau šobrīd gadījumos, kad VID rīcībā esošā informācija liecinot par nodokļu maksātāju iespējamo nodokļu normatīvo aktu neievērošanu, VID vēršas pie attiecīgajiem nodokļu maksātājiem ar lūgumu skaidrot situāciju, arī lūdzot iesniegt papildu deklarāciju.

“Saņemot informāciju par nodokļu maksātāju kontiem, informācija, kas būs VID rīcībā par konkrētajiem nodokļu maksātājiem, labāk atspoguļos konkrēto nodokļu maksātāju nodokļu nemaksāšanas riskus,” apgalvo Jarockis.

Atbildot uz jautājumu, vai šādas papildu iespējas VID metožu klāstā neradīs virkni pārpratumu FM pārstāvis apgalvo, ka realitātē šādā veidā VID resursi tiks izmantoti lietderīgāk, un tādu gadījumu skaits, kad VID prasa nodokļu maksātājam paskaidrojumus reizēs, kad nodokļu maksātājs ir ievērojis visas nodokļu normatīvo aktu prasības, patiesībā samazināsies. 

“Vienlaikus paužam pārliecību, ka nodokļu maksātājiem, kuri ir ievērojuši nodokļu normatīvo aktu prasības, nav pamata uztraukties saistībā ar likumprojektā ietverto regulējumu,” skaidro FM runasvīrs.

Iecere ir daļa no lielā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna

Jau vēstīts, ka Ēnu ekonomikas apkarošanas padome 2016. gada jūnijā apstiprināja valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. līdz 2020. gadam.

Plānā iekļauti pasākumi, kas vērsti uz ēnu ekonomikas apkarošanu Latvijā, kā arī noteikti termiņi, kādos pasākumi jāīsteno.

Pagājušajā trešdienā, 12. jūlijā Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadībā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē izskatīja Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. - 2020. gadam aktuālo statusu.

Darba plāns kopumā ietver 63 uzdevumus, no kuriem 28 uzdevumi ir izpildīti, savukārt 34 uzdevumu izpilde vēl turpinās.

Pēc Ekonomikas ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem padome arī uzdeva iesaistītajām institūcijām vienoties par atsevišķu darba uzdevumu precizēšanu, kas attiecas uz ēnu ekonomikas ierobežošanu būvniecībā. Piemēram, apstiprinot FM pieteikto nodokļu reformu, kā arī pavadošos likumprojektus, valdība tostarp atbalstīja arī vairākus priekšlikumus ēnu ekonomikas stingrākai ierobežošanai.