TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu iebrucēji ir uzsākuši ofensīvas darbības Zaporižjas virzienā

Krievijā Brjanskas un Kurskas apgabalos sestdienas vakarā un naktī uz svētdienu sabrukuši divi tilti, pavēstīja amatpersonas, norādot, ka Brjanskas apgabalā dzīvību zaudējuši vismaz septiņi cilvēki un 66 ievainoti.

Brjanskas apgabalā tilts sestdienas vakarā sabrucis sprādziena rezultātā, norāda varas pārstāvji. Platformā "Telegram" vietējie kanāli vēsta, ka arī Kurskas apgabalā tilts varētu būt saspridzināts.

Lietuvas aizsardzības ministre apsūdzējusi Krieviju par ASV valdības izsmiešanu, Kremlim atsakoties jēgpilni iesaistīties pamiera sarunās. 

Plašāk lasīt šeit.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 31. maijā paziņoja, ka joprojām nav nekādas skaidrības par Krievijas nostāju pirms gaidāmajām miera sarunām Stambulā, radot bažas par Maskavas patiesajiem nodomiem. Savā ikvakara videouzrunā Zelenskis norādīja, ka Ukraina un tās partneri joprojām gaida, ko Maskava varētu piedāvāt. "Mums nav nekā. Turcijai nav nekā. Amerikas Savienotajām Valstīm nav nekā, un arī mūsu citiem partneriem nav nekā," viņš uzsvēra. Pēc viņa teiktā, līdz šim Krievijas rīcība izskatās nenopietna.

Krievijas Ārlietu ministrija iepriekš apgalvoja, ka tās delegācija, kuru vada prezidenta padomnieks Vladimirs Medinskis, piedalīsies Stambulas sarunās 2. jūnijā un prezentēs pamiera struktūras projektu. Tikmēr Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs norādīja, ka Ukraina jau ir nodevusi Krievijai savu pozīciju memorandu. Zelenskis arī atklāja, ka kijiva aktīvi gatavo diplomātiskās iniciatīvas ciešā sadarbībā ar Eiropas un Amerikas partneriem, uzsverot, ka dialogs ar visiem, kas var padarīt diplomātiju efektīvu, notiek nepārtraukti.

Zelenskis apliecināja, ka Ukraina ir gatava nopietnam pamieram, taču Krievijai ir jāpiekrīt šim procesam un jābeidz spēlēt diplomātiskas spēles. Viņš arī izteica cerību, ka ASV ieņems stingru nostāju attiecībā uz sankcijām, lai palīdzētu tuvāk panākt mieru. Prezidents atzina, ka visas pasaules valstis vēlas, lai diplomātija izdotos, un karš beigtos, taču tam nepieciešama Maskavas nopietna pieeja un atteikšanās no tukšas retorikas.

Polijā pirms 1. jūnija prezidenta vēlēšanu otrās kārtas atklāta Krievijas atbalstīta dezinformācijas kampaņa, kuras mērķis ir veicināt naidīgumu pret Ukrainas bēgļiem, atklājis Starptautiskais Stratēģiskās Dialoga institūts (ISD). Šīs kampaņas tiek koordinētas caur tādām platformām kā X , Bluesky, Facebook un Telegram, izmantojot tādas metodes kā viltotu profilu izveidi, mākslīgā intelekta ģenerēu saturu un mērķtiecīgu nepatiesu ziņu izplatīšanu. Viens no ierakstiem apgalvoja, ka Ukrainas bēgļi gatavo teroraktus vēlēšanu laikā, un to apskatījuši vairāk nekā 654 tūkstoši cilvēku. 

ISD izmeklēšanā tika konstatēts, ka prokrieviskie tīkli, tostarp "Pravda/Portal Kombat", izplatīja melus par Ukrainas bēgļiem, izmantojot arī manipulētus videomateriālus un satīrisku saturu, lai radītu pretukrainisku noskaņojumu. Piemēram, kāds influenceris izplatīja viltotu video, kas attēloja Ukrainas bēgļus kā ļaunprātīgus labklājības sistēmas izmantotājus, izraisot plašu ažiotāžu ar vairāk nekā 161 000 skatījumu un simtiem komentāru. Pētījumā arī uzsvērts, ka migrācijas jautājums ir kļuvis par galveno vēlēšanu diskursa tēmu, un abi prezidenta kandidāti izteikuši priekšlikumus, kas vērsti pret Ukrainas bēgļiem.

ISD aicina Polijas varas iestādes un platformas aktīvi cīnīties pret Krievijas ietekmes operācijām un atklāti marķēt mākslīgā intelekta radīto saturu, kā arī Eiropas Komisiju – paplašināt sankciju piemērošanu Krievijas ietekmes kanāliem. Eksperti brīdina, ka dezinformācijas viļņi ne tikai grauj sabiedrības vienotību, bet arī apdraud vēlēšanu godīgumu. ISD uzsver, ka Polijas sabiedrībai ir jābūt modrai un jānoraida viltus stāsti, kas var sašķelt sabiedrību un kaitēt Ukrainas bēgļiem.

Krievijas karaspēka pulcēšanās pie Ukrainas robežas liek Sumu apgabalam gatavoties iespējamam plaša mēroga uzbrukumam. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka pie Sumu apgabala jau koncentrēti aptuveni 50 000 Krievijas karavīru, tostarp gaisa desantnieki un jūras kājnieki, kas varētu veikt straujus triecienus. Vietējās varas iestādes apstiprināja, ka Krievija jau ir ieņēmusi vairākus pierobežas ciemus, bet frontes līnijas situācija joprojām ir neskaidra.

Ukrainas karavīri apzinās, ka tuvākajos mēnešos varētu sagaidīt smagus uzbrukumus. Pēc ilgstošajām kaujām Kurskas apgabalā daudzi Ukrainas spēki ir noguruši, un aizsardzības pastiprināšana Sumu reģionā kļūst arvien izaicinošāka, īpaši ņemot vērā munīcijas un personāla trūkumu. Vietējās varas iestādes turpina evakuāciju, un apgabala gubernators ziņo, ka no Sumu apgabala jau evakuēti gandrīz 56 000 iedzīvotāju. Tomēr daudzas vietējās pašvaldības vēl tikai aicina iedzīvotājus evakuēties, bet vēl nepieprasa to obligāti.

Krievijas stratēģija šobrīd izpaužas kā pakāpeniska, bet neatlaidīga virzība uz priekšu, galvenokārt izmantojot mazus triecienvienību uzbrukumus, kas balstās uz mobilitāti un pēkšņu kustību. Kaut arī militārie eksperti prognozē, ka Krievija varētu turpināt ofensīvu Sumu apgabalā, tas, visticamāk, nav tās galvenais virziens — Donbasa un Zaporižjas apgabali joprojām ir prioritāte. Tomēr šie uzbrukumi piespiež Ukrainu pārdalīt resursus un nostiprināt robežas, kamēr Krievija var izmantot šo situāciju, lai novērstu uzmanību no citiem frontes sektoriem. Sumu apgabals turpina dzīvot ikdienas dzīvi, taču militārā spriedze un bēgļu plūsma arvien pieaug.

ASV bijušais valsts sekretārs Maiks Pompeo 31. maijā Odesā notikušajā Melnās jūras drošības forumā brīdināja, ka atzīt Krievijas suverenitāti pār Krimu un citiem Ukrainai atņemtajiem reģioniem būtu "pamatīga kļūda". Pompeo atzina, ka situācija frontes līnijā var būt biedējoša, taču uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut piekāpšanos Maskavai un atdot agresorvalstij Ukrainas zemi. Viņš uzsvēra, ka šāds solis sagrautu Ukrainas teritoriālo vienotību un apdraudētu starptautisko drošību.

Pompeo izteikumi seko ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem, kuros viņš pauda gatavību noslēgt miera vienošanos ar Maskavu, iespējams atzīstot Krievijas kontroli pār okupētajiem Ukrainas reģioniem. Tramps nesen intervijā norādīja, ka "Krima paliks ar Krieviju", liekot saprast, ka viņš uzskata šo jautājumu par jau izlemtu. Tikmēr Pompeo, kurš vēl 2018. gadā izdeva Krimas deklarāciju, kas noraidīja Krievijas teritoriālās pretenzijas, atgādināja, ka šāds ASV solis grautu gadu desmitiem veidoto starptautisko kārtību un iedrošinātu agresorus visā pasaulē.

Pompeo uzsvēra, ka daudzi viņa partijas biedri ir izteikušies veidā, kas neatbilst Amerikas interesēm, taču viņš joprojām tic, ka ASV nevarēs atkāpties no Ukrainas atbalstīšanas. Viņš uzsvēra, ka šī cīņa ir gan par Ukrainas neatkarību, gan par ASV un tās sabiedroto drošību. Pēc viņa teiktā, piekāpšanās Krievijai tikai stiprinātu Maskavas pozīcijas un ļautu tai turpināt agresiju pret citām valstīm. Pompeo arī pieminēja senatoru Lindseju Greiemu, kurš joprojām aktīvi atbalsta Ukrainu un ar kuru viņš tikās vizītes laikā Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 28. maijā vizītes laikā Vācijā tikās ar Vācijas kancleru Frīdrihu Merzu, taču atgriezās mājās bez cerētās Taurus raķešu piegādes solījuma, kas bija simbolisks un stratēģiski svarīgs solis Ukrainas aizsardzībai. Tā vietā Mercs paziņoja par jaunu piecu miljardu eiro palīdzības paketes nosūtīšanu Ukrainai un apņemšanos kopīgi ar Ukrainu ražot tālās darbības ieročus, kuri gan nebūs tik sarežģīti kā Taurus, bet tomēr varētu paātrināt Ukrainas spēju stiprināt aizsardzību. Šī kavēšanās atkārto jau pieredzēto modeli – vilcināšanās ar būtisku militāro palīdzību, kas savukārt rada Krievijai laiku sagatavoties un pārorientēt uzbrukumus.

Kijivas neatlaidība un elastība pretstatā Rietumu vilcināšanās tendencēm liek uzdot jautājumu: vai Eiropa un ASV joprojām nesaprot, ka šī ir sacensība ar laiku? F-16 iznīcinātāji, Leopard 2 un Challenger 2 tanki, M1 Abrams bruņutehnika – to visu piegādes bija novēlotas, radot situāciju, kurā atbalsts tiek sniegts tikai pēc ilgas Ukrainas pārliecināšanas un pēc tam, kad Krievija jau ir izstrādājusi savus nākamos gājienus. Pat tagad – ar 50 000 Krievijas karavīru pulcēšanos pie Ukrainas robežas netālu no Sumu apgabala – Rietumi šķiet aizkavējušies un nerīkojas pietiekami ātri.

Kamēr Eiropa apsver ilgtermiņa solījumus, piemēram, Ukrainas uzņemšanu ES līdz 2030. gadam, Krievija izmanto katru sabiedroto vilcināšanos, lai nostiprinātu savu pozīciju kaujas laukā. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 29. maijā asi kritizēja Krieviju par tās vilcināšanos attiecībā uz memorandu, kas bija jāiesniedz pirms gaidāmajām miera sarunām Stambulā. Viņš uzsvēra, ka Krievija solīja dokumentu jau pirms nedēļas, taču to neviens – ne Ukraina, ne starptautiskie partneri, ne pat Turcija – vēl nav saņēmis. Zelenskis norādīja, ka Maskava cenšas maldināt diplomātiskos centienus un, ka vienīgais efektīvais veids, kā panākt progresu, ir spiediens un sankcijas.

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova apstiprināja, ka to pašu delegāciju, kuru vada prezidenta padomnieks Vladimirs Medinskis, Maskava nosūtīs uz sarunām 2. jūnijā Stambulā. Vienlaikus Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans pauda cerību, ka Ukrainas un Krievijas nostājas varētu tuvoties. Viņš uzsvēra, ka Turcija, kā reģionāls spēlētājs, sniedz savu skatījumu uz nosacījumiem, kas varētu padarīt pamieru iespējamu. Fidans arī atklāja, ka Krievijas pašreizējie nosacījumi pamiersam padara to diplomātiski vājāku gan ASV, gan Eiropas acīs.

Maskava turpina pieprasīt pamieru tikai gadījumā, ja tiks atrisināti tās izvirzītie "kara cēloņi", kas ietver Kijivas atteikšanos no četrām daļēji okupētajām Ukrainas teritorijām, NATO paplašināšanās apturēšanu uz austrumiem un dažu Rietumu sankciju atcelšanu. Zelenskis uzsvēra, ka šādi Krievijas noteikumi nav pieņemami un starptautiskā sabiedrība nedrīkst pieļaut, ka Maskava vilcina un sabotē miera procesu.

Krievijas valdība ir izteikusi priekšlikumu atsākt pamiera sarunas ar Ukrainu pirmdien Stambulā, solot izklāstīt savus nosacījumus memorandā. Vienlaikus Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs Berlīnē apsolīja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim piešķirt piecus miljardus eiro militārajai palīdzībai, kas signalizē Rietumu apņēmību turpināt atbalstu Ukrainai. Kā komentē laikraksts La Stampa, Kijiva gan nevar atļauties atteikties no sarunām, pat ja tajās nav reālu cerību uz panākumiem: “Krievijas īstā spēle ir šķelt Kijivu no Vašingtonas, ASV no Eiropas un pašas Eiropas valstis savā starpā.”

Ukrainas analītiķis Vitālijs Portņikovs norāda, ka šīs sarunas, visticamāk, norisināsies līdzīgā atmosfērā kā iepriekšējās – Krievija izvirzīs nosacījumus, kas Ukrainai nebūs pieņemami, bet Ukraina mēģinās vismaz piedalīties, lai nezaudētu ASV atbalstu. Kā atzīmē Der Freitag, piecu miljardu eiro militārā palīdzība tikai nostiprina Ukrainas spējas turpināt militāro pretestību gadījumā, ja Maskava noraidīs beznosacījumu pamieru – “un tas, kā visi labi zina, drīz nenotiks”. Berlīnes iecerētās piegādes, tostarp tālākas darbības ieroču piešķiršana, ir izraisījušas spēcīgu reakciju Krievijas medijos un sociālajos tīklos, uzsver Postimees.

Šādā sarežģītā situācijā diplomātiskajiem centieniem jābūt vēl intensīvākiem, norāda Dnevnik. “Dziļa neuzticēšanās, atšķirīgas interpretācijas un pretrunīgas stratēģiskās intereses ir milzīgi šķēršļi. Bet tieši tāpēc starptautiskajām organizācijām, ietekmīgām valstīm un neitrāliem aktieriem jākļūst aktīvākiem, meklējot radošus miera risinājumus un veidojot tiltus,” uzsvērts publikācijā. Turpinot status quo, karš tikai paildzināsies, radot vēl lielākas ciešanas. Starptautiskajai sabiedrībai tagad ir jāatbalsta miers tikpat stingri, cik tā atbalsta Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību.