Lomās: R.Krovs, E.Hariss, Dž.Konelija. Pievilcīgais un ekscentriskais matemātiķis Džons Forbss Nešs jaunībā veic apbrīnojamu atklājumu, kas paver viņam durvis uz starptautiska mēroga atzīšanu. Zinātnieka galvu reibinošo panākumu gaita strauji mainās, kad viņš saslimst ar šizofrēniju, kas aizēno Neša ģeniālos intelektuālos dotumus. Sastopoties ar izaicinājumu, kas iznīcinājis jau daudzus apdāvinātus ģēnijus, Nešs cīnās un nepadodas grūtībām. Viņam lielu atbalstu sniedz sieva. Pēc vairāku gadu ilgas cīņas ar slimību 1994.gadā Nešs triumfē, saņemot Nobela prēmiju
Lomās: R.Gīrs, V.Raidere, V.Farmiga. Populāra Ņujorkas restorāna īpašnieks iemīlas jaunā sievietē, kura sagrauj viņa priekšstatus par pretējo dzimumu un mīlestību, bet laiks rit savu gaitu, un pēc rudens nāk ziema
Režisors M.Forsters. Lomās: K.Vinsleta, Dž.Deps, F.Haimūrs, D.Hofmans. 1904.gads, Londona. Džeims M.Berijs ir talantīgs un neatlaidīgs skotu izcelsmes rakstnieks, kurš uzrakstījis scenāriju lugai par mazo puisēnu Pīteru Penu. Pēc gadiem šis darbs kļūs par klasiku, taču Berijs ir nonācis sprukās, jo iedvesma viņu pametusi. Viņš dodas pastaigā un iepazīstas ar Deivisu ģimeni – māti un četriem dēliem, kuri palikuši bez tēva. Par spīti paša Berija sievas iebildumiem un Deivisu stingrās krustmātes nosodījumiem, dzimst draudzība. Viņi pastaigājas, Berijs kopā ar zēniem spēlējas un atklāj viņiem pasaku pasauli Nekurzemi, kurā mīt indiāņi, laumas un pirāti..
Lomās: N.Kidmena, B.Midlere, G.Klouza u. c. Džoana kopā ar vīru pārceļas uz bagātnieku oāzi Stepfordu, kur cer uz rāmu un drošu dzīvi. Tomēr viņai rodas aizdomas, ka kaut kas nav īsti kārtībā ar šķietami respektablajām kaimiņienēm. Viņas šķiet pārlieku pareizas, ideālas un mūždien smaidošas. Viņas spēj izcept lielisku kūku, izkrāsot viesistabu, nopļaut mauriņu, paspēlēties ar bērniem un dienas beigās smaidošas, nevainojami ģērbtas sagaidīt mājās vīrus. Nudien aizdomīgi, un Džoanas aizdomām ir pamats – Stepfordas sievām ir kāds noslēpums
Lomās: K.Dansta, Dž.Švarmans, Dž.Deivisa. Stāsts par Francijas galantā laika pavēlnieci Mariju Antuaneti, kura kā naiva princese no Austrijas galma nonāca intrigu un skandālu pārbagātajā franču aristokrātijā, lai apprecētos ar Luiju XVI. Būdama pusaudze, viņa pārvar bailes un kļūst par vienu no pretrunīgāk vērtētajām personām – sava laikmeta un Francijas simbolu