Skaidrojam arī to, vai mīts, ka apdrošināšana ir tik dārga, ka to nav vērts darīt, atbilst patiesībai. Ir gadījumi, kad ietaupot pāris simtu eiro, mēs varam pazaudēt miljonus. Un OCTA jāpērk ne tikai auto īpašniekiem, bet arī notāriem un aptiekāriem. Pērkot ceļojumu apdrošināšanu, pievērsiet uzmanību līguma nosacījumiem. Var gadīties tā, ka jūs varat palikt ar garu degunu, ja būsiet iedzēris “nevainīgu” vīna glāzi. Rūpīgi arī jāizpēta apdrošināšanas kompāniju cenrāži. Ja vienā kompānijā OCTA savam motociklam varat nopirkt par 30 eiro, tad turpat aiz stūra – citā kompānijā par to pašu nāksies samaksāt 300 eiro. Un var pat apdrošināt roni pret iesnām, tikai Latvijā to vēl neviens nav vēlējies. Par šo un ne tikai iztaujājām Jāni Abāšinu.

Var apdrošināt pat roni pret iesnām

- Lielākoties mēs zinām tradicionālos apdrošināšanas veidus: mājokļa, veselības, dzīvības un auto apdrošināšanu. Bet kādi vēl apdrošināšanas veidi pastāv?
- Ja skatāmies no korporatīvās puses, tad iespējamo apdrošināšanas veidu ir ļoti daudz - sākot no kuģiem, būvniecības, pārvadājumiem, kravām. Ir vesela virkne profesionālās atbildības apdrošināšanas veidu, kas saistīti ar specifiskām nozarēm, piemēram, notāriem, mērniekiem un citiem speciālistiem.

Bet, runājot par fiziskām personām, tad viens no apdrošināšanas veidiem, kas ir vistuvāk cilvēkiem un ir viegli pieejams, ir nelaimes gadījumu apdrošināšana, kas ir aktuāla arī bērniem. Ir arī veselības apdrošināšana. Fiziskās personas, kas, piemēram, darbojas kā pašnodarbinātie vai uzņēmēji, var izvēlēties arī profesionālās atbildības apdrošināšanu. Arī IT (informācijas tehnoloģijas) pakalpojumu sniedzēji nereti apdrošina savu profesionālo darbību, piemēram, pret kiberdraudiem. Lai arī kiberrisku apdrošināšana lielākoties attiecas uz juridiskām personām, tā ir pieejama arī privātpersonām, īpaši tiem, kas nopietni darbojas IT jomā - strādā ar vairākiem klientiem, dažādiem uzņēmumiem, būtībā paši sev.

Apdrošināšanas veidu ir ļoti daudz - var apdrošināt gan mājlopus, gan intelektuālo īpašumu, gan kredītmaksājumus. Kā mēdz teikt - gandrīz vai cirka roni pret iesnām. Ārzemēs redzami visādi brīnumi, piemēram, mākslinieki apdrošina savus ķermeņa apveidus, vijolnieks - pirkstus, dziedātāja - balsi. Latvijā šādas nišas apdrošināšanas nav izplatītas. Pastāv arī apdrošināšana pasākumu biļetēm - kino, teātra un citām. Kopumā apdrošināšanas veidu ir desmitu desmitiem.

- Vai Latvijā ir bijuši kādi specifiski, fiziski apdrošināšanas gadījumi? Jūs pieminējāt, piemēram, roni pret iesnām un mākslinieka apaļumus.
- Nē, Latvijā roni pret iesnām neviens nav apdrošinājis. Bet, ja runājam par skaļākajiem gadījumiem, tad noteikti jāpiemin pēdējo gadu vētras, kas skāra gan zemniekus, gan, piemēram, appludināja Jūrmalu un Jelgavu. Vēl viens būtisks piemērs ir “MikroTik” ražotnes ugunsgrēks Rīgā, Maskavas (tagad – Latgales) ielā. Tur bija lielākā īpašuma atlīdzība Latvijā (2018. gadā nodega viņu ražotne, un 2019. gadā apdrošināšanas kompānija “Balta” izmaksāja 36,9 miljonus eiro lielu atlīdzību). Ir bijuši arī gadījumi ar kuģiem un, retāk, ar mazām lidmašīnām, paldies Dievam, ne ar tik lielām kā “airBaltic”. Kopumā, apdrošinātāji Latvijā dienā izmaksā apmēram 1,4–1,5 miljonus eiro, un gadā — vairāk nekā 500 miljonus. Gadījumi ir ļoti dažādi: ugunsgrēki, plīsušas ūdens caurules, lauztas rokas un kājas, veselības jautājumi un tā tālāk. Pagājušajā gadā tie bija ap 510 miljoniem eiro.

Vai apdrošināšana tik tiešām ir dārgi neizdevīga?

- Daudzos valda mīts, ka apdrošināšana ir dārga un neizdevīga. Kā šo mītu var apgāzt, bet varbūt tas ir patiess?
- Runājot par ikdienišķākām apdrošināšanām, piemēram, ceļojumu apdrošināšanu (daudzi to iegādājas, braucot uz ārzemēm). Ja gadās saslimt, izdevumi var būt milzīgi, un ne visur Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) der. Tā darbojas tikai valsts slimnīcās Eiropas Savienībā.

Piemēram, slēpošanas ceļojumam uz nedēļu apdrošināšana izmaksā ap 30 eiro. Savukārt, ja cilvēks lauž kāju un nonāk slimnīcā Austrijā, ārstēšanas izmaksas būs mērāmas tūkstošos eiro.

Apdrošināšana balstās uz matemātiku un varbūtību - jo vairāk klientu (konkrētam apdrošināšanas veidam), jo lētākas polises. Piemēram, OCTA (obligātā civiltiesiskā apdrošināšana) transportlīdzekļiem Latvijā izsniedz vairāk nekā miljonu polišu gadā. Tāpēc tā ir salīdzinoši lēta. Bet, ja grib apdrošināt roni pret iesnām, tad ir tikai viens klients un cena būs augsta. Apdrošinātājiem ir vajadzīga kritiskā masa. Tas pats attiecas uz lauksaimniekiem - graudaugiem apdrošināšana darbojas labi, jo arī valsts to subsidē. Taču, ja kāds vēlas apdrošināt tikai bites un ir tikai pieci biškopji, kas to vēlas, tad apdrošinātājs var atteikt, jo ir pārāk augsts risks.

Par dzīvokļiem. Divistabu vai trīsistabu dzīvokļa apdrošināšana pilsētā maksā no 70 līdz 300 eiro gadā, atkarībā no riska seguma. Ja dzīvoklis nodeg, zaudējumi var būt desmitos, pat 100 000 eiro vai pat vairāk. Tātad, tas nav dārgi.

OCTA vidēji gadā maksā ap 100 eiro. Ja cilvēks izraisa smagu negadījumu Latvijā vai ārzemēs, kaitējums var būt mērāms pat miljonos. Piemēram, nesen OCTA atlīdzība bija divi miljoni eiro. Tad tie 100 eiro ir neliela summa salīdzinājumā ar ieguvumu.

Apdrošināšana – matemātikas zinātne

- Kas tad jāsastrādā, lai OCTA izmaksātu divus miljonus?
- Nīderlandē notriekt pusaudzi uz velosipēda. Un, ja bērns kļūst par invalīdu uz visu mūžu, apdrošinātājs sedz visus ārstēšanas izdevumus līdz cilvēka mūža beigām. Šādos gadījumos apdrošinātājam tas var izmaksāt miljonus. Melnā humora valodā runājot, apdrošinātājiem finansiāli būtu izdevīgāk, ja cilvēks nomirst, nevis ilgstoši jāsedz ārstēšana un rehabilitācija.

Tieši tāpēc OCTA ir radusies - sākotnēji to ieviesa kuģu īpašnieki, kuri veidoja kopēju “kasi” nelieliem maksājumiem, lai viens nelaimes gadījums neizputinātu uzņēmumu. Tā ir kolektīvās palīdzības ideja. Tātad, apdrošināšana dārga ir tikai nišas produktiem, masveida produktos tā nav dārga. Urbānā teika par “dārgo apdrošināšanu” būtībā radusies no kuģiniekiem, kuģu īpašniekiem. Viņi bija izdomājuši, ka viņiem lētāk ir samesties gadā “kopīgai naudiņai”. Ja kaut kas notiek, tad ir palīdzības kase un apdrošinātājs iet palīgā. Ja kuģu īpašniekiem pieder no 200 līdz 500 kuģiem, bet gadā bojā aiziet divi-pieci, tad kopīgā kase “ļauj izdzīvot”, neiziet ārā no biznesa.

- Tad jau viss rūpīgi jāsarēķina…?
- Apdrošināšana būtībā ir matemātikas zinātne, kas balstās uz varbūtības teoriju un tīri uz matemātiku. Jo vairāk klientu, jo apdrošināšana būtībā būs lētāka. OCTA ir obligāta mašīnām, traktoriem, močiem. Katru gadu Latvijā tiek izdotas pāri par miljons šādu polišu. Ja skatāmies pretējo pusi, piemēram, jau piesaukto roņa piemēru, tad Latvijā būs tikai viens cilvēks, kas gribēs apdrošināt roni pret iesnām, un skaidrs, ka tas būs ļoti dārgi.

To var ilustrēt ar situāciju attiecībā uz zemniecību. Pēdējos desmit gadus tā lieta ar zemniekiem tīri labi attīstās, tur valsts vēl palīdz ar subsidēto apdrošināšanu. Līdz ar to graudaugus apdrošināt nav problēma, bet tad, kad nonāk līdz bišu saimju apdrošināšanai, tad būs ļoti grūti. Apdrošinātājs var pateikt: “Nē, es tās bites negribu.” Tur ir ļoti liels risks, jo jūs būsiet pieci, kas vēlēsies apdrošināt bites, un pie tam visi pieci būs pakļauti lielam riskam.

Īstermiņā OCTA nesadārdzināsies, bet ilgtermiņā gan

- Pēdējā laikā parādījušas runas, ka OCTA varētu sadārdzināties. Vai tas ir pamatoti?
- Šobrīd nav pamata domāt, ka OCTA tuvākajā laikā sadārdzināsies. Nodokļi nemainās, inflācija ir mazinājusies. Ilgtermiņā OCTA gan kļūs dārgāka, jo palielinās dzīves dārdzība, mediķu pakalpojumu cenas, autoservisu izmaksas, būvniecības cenas. Šie trīs - cilvēki (medicīna), dzelži (automašīnas), būvniecība - arī veido OCTA cenu. Tur, kur aug inflācija, arī apdrošināšana kļūst dārgāka. Igaunijā OCTA ir nedaudz dārgāka nekā Latvijā dzīves līmeņa dēļ, bet atšķirība nav liela. Vācijā tā var maksāt 300-400 eiro gadā, Latvijā - 100. Ilgtermiņā cena augs, bet strauju lēcienu nebūs.

Latvijā darbojas deviņi apdrošinātāji, kas piedāvā transportlīdzekļu OCTA. Mūsu tirgu varētu apkalpot arī divi-trīs uzņēmumi, tā kā šobrīd ir liela konkurence, kas pircējam nāk par labu, ka tur ir baigā konkurence un apdrošinātāji savā starpā “klapējas”.

- OCTA nepieciešama ne tikai automobiļiem, bet arī, piemēram, masu pasākumiem, ja tie notiek ārpus teātriem un stadioniem. Kādi vēl ir gadījumi, kad ir nepieciešama obligātā civiltiesiskā apdrošināšana?
- OCTA, protams, ir nepieciešama automobiļiem, motocikliem, traktoriem, kombainiem, un no pirmā jūlija arī elektroskūteriem. Bet ir arī plašs saraksts ar profesijām, kur obligāti jāveic civiltiesiskā apdrošināšana. Tas attiecas uz vairāk nekā 20 profesijām, piemēram, notāriem, advokātiem, mērniekiem, maksātnespējas administratoriem, apsardzes darbiniekiem un vēl citām nozarēm. Kopumā ir ļoti daudz dažādu specifisku nozaru.

Piemēram, farmaceitiem jeb aptiekāriem arī ir nepieciešama apdrošināšana. Ja aptiekārs izraksta nepareizas zāles vai sagatavo tās nepareizi, un tas rada kaitējumu cilvēka veselībai, tad apdrošināšana to segs. Tāpat arī notāriem ir nepieciešama apdrošināšana, jo viņi var veikt darbības, kas rada finansiālus zaudējumus klientam.

- Cik maksā OCTA notāram vai farmaceitam?
- Farmaceitam un notāram apdrošināšana, iespējams, būs dārgāka, jo atbildība ir lielāka, taču cena ir atkarīga no izvēlētā apdrošināšanas limita. Ja notārs vai farmaceits izvēlas apdrošināt sevi uz lielāku summu, piemēram, 50 000 eiro, tad cena būs augstāka nekā tad, ja tiek izvēlēts mazāks limits, piemēram, 10 000 eiro.
Farmaceitam, ja viņš darbojas lielā aptieku tīklā, apdrošināšana var būt iekļauta kopējā pakalpojumā, bet mazām aptiekām, kur strādā tikai viens farmaceits, tas var izmaksāt ap 100 eiro gadā, ja viņš izvēlas zemāko apdrošināšanas limitu. Ja ir augstāks risks, piemēram, liels aptieku tīkls ar lielākām precēm un vairākām noliktavām, cena būs attiecīgi augstāka.

“Slēptie” līguma nosacījumi

- Bez OCTA ir arī KASKO (brīvprātīga transportlīdzekļu apdrošināšana pret varbūtējiem nelaimes gadījumiem), kuru noslēdzot apdrošinātājs pieprasa iesniegt “īpašus papildinājumus”. Piemēram, ja pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas transportlīdzeklī veikti kādi uzlabojumi, jāsūta foto, kas to apliecina. Pretējā gadījumā atlīdzība par visu nevar tikt izmaksāta.
- Tas ir atkarīgs no apdrošināšanas polises veida. Ja polise ir augstāka līmeņa, apdrošinātājs ņems vērā uzlabojumus, kas veikti pēc tam, kad īpašums tika apdrošināts. Ja, piemēram, automašīna tiek apdrošināta, bet pēc tam tiek uzstādītas jaunas audio iekārtas vai citas vērtīgas detaļas, apdrošinātājam būtu jāziņo par šiem uzlabojumiem. Ja apdrošināšana tika noformēta uz 10 000 eiro vērtu auto, bet vēlāk tiek uzstādītas iekārtas, kas tās vērtību palielina līdz 12 000 eiro, apdrošinātājam ir jāziņo par šo izmaiņu, lai polise atbilstu jaunajai vērtībai. Ja pieaugums ir neliels (5–10 %), problēmām nevajadzētu būt, taču jebkurā gadījumā ieteicams pārbaudīt līguma nosacījumus.

Zinu, ka ir gadījumi, kad mašīna nav “baigi” dārga, bet cilvēks pamanās to aprīkot ar dārgām iekārtām. Man viens draugs ir “pasists” uz mūziku. Viņam tā mašīnīte maksā kādus piecus tūkstošus, bet viņš auto salicis mūzikas aparatūru divu mašīnu vērtībā, tas viņam apdrošinātājam jāpiesaka. Biežāk šādas problēmas ir nevis automašīnām, bet gan “spīdīgajiem” močiem, kur tiek salikti hromēti “dzelzīši”, kas maksā ļoti smukas summas. Tā moča vērtība gada laikā no 10 000 eiro uzlec uz 12 000, kas ir diezgan liels pieaugums - 20 %. Bet, ja jums tas pieaugums būs, piemēram, pieci-desmit procenti, tad problēmām nevajadzētu būt. Bet tomēr vajadzētu paskatīties līgumu, kas tur rakstīts.

- Tātad, jālasa tie “mazie burtiņi” polises līguma apakšā.
- Tie burtiņi vairs nav tik mazi, burti ar katru gadu paliek lielāki. Ir noteikumi, kas jāņem vērā, un tie ir ļoti rūpīgi jāizlasa. Taču apdrošinātāji pēdējos gados ir ieviesuši pamatinformācijas dokumentus, kuros parasti ir atrodama vispārējā informācija par apdrošināšanas produktu. Šie dokumenti ir skaidri un viegli saprotami. Katram apdrošināšanas veidam ir pieejama šāda informācija, kas ir vieglāk lasāma, nekā sarežģīti līgumi.

Ja cilvēks nezina, kā izvēlēties apdrošināšanas polisi, viņam ir iespēja piekļūt ceļvežiem, kas palīdz izvēlēties atbilstošu produktu, un tādā veidā izvairīties no “kaķa maisā” pirkšanas. Apdrošinātājiem ir svarīga reputācija, tāpēc viņi nevēlas slēpt svarīgu informāciju. Ja ir kādi jautājumi, apdrošinātājiem vajadzētu sniegt pilnīgu un skaidru atbildi.

- Ir polises, kas atsaka atlīdzību, ja apdrošinātais bijis alkohola reibumā. Tas arī rakstīts līguma noteikumos.
- Ir, piemēram, ceļošanas apdrošināšanas noteikumi, kur iedzeršana ir atļauta līdz 0,5 promilēm. Bet ir tādas, kur ir nulle. Jāskatās kādu mēs to apdrošināšanu pērkam.

- Vai ir tā, ka apdrošinātāji līgumu nosacījumus piedāvā aizvien “saprotamākā valodā”?

- Tieši tā. Pēdējos gados ir notikušas izmaiņas, un apdrošinātājiem būs jāpārveido līgumu nosacījumi vienkāršākā valodā, lai pat 8. klases skolēns tos varētu izlasīt un saprast. Šīs izmaiņas veicina cilvēku izpratni par apdrošināšanu, lai nebūtu pārpratumu. Turpmākajos gados arī būs uzlabojumi, piemēram, polises pirmās lappuses sadaļā būs redzams, kuri riski ir segti, un kas nav. Papildus tam mēs izstrādājam ceļvežus, kas ļaus cilvēkiem ātri orientēties dažādos apdrošināšanas veidos un iegūt skaidru priekšstatu par to, ko viņi iegādājas. Apdrošinātāji šos ceļvežus piedāvās klientiem, lai tie varētu izdarīt informētu izvēli un nebūtu jābaidās no slēptiem nosacījumiem. Ir deviņi galvenie apdrošināšanās veidi: dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, nelaimes gadījumu apdrošināšana, OCTA, KASKO, veselības apdrošināšana, ceļojuma apdrošināšana, mūža pensija un īpašuma apdrošināšana.

Termini, kas apdrošinātājiem “kož ausīs”

- Cik daudz strīdu tiek izskatīti apdrošinātāju ombuda līmenī?
- Pagājušajā gadā ombudam (tiesību aizsargam) tika iesniegtas 60 sūdzības par apdrošināšanas jautājumiem, kas ir salīdzinoši maz. Tomēr tas bija vētras gads, un cilvēki kļūst arvien informētāki un saprot, ka viņiem ir iespēja vērsties pie ombuda, ja viņi uzskata, ka apdrošinātāji ir rīkojušies nepareizi. Ombuds palīdz risināt strīdus pirms tiesas, kas ir ļoti svarīgi. Tā ir arī daļa no apdrošinātāju darba - nodrošināt, lai noteikumi būtu skaidri un saprotami klientiem. Tas palīdz novērst jebkādus pārpratumus un strīdus, kas var rasties.

Mēs, apdrošinātāju asociācija, esam izveidojuši ombudu, kas darbojas kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem un ir viens no vecākajiem ombudiem Latvijā. Aizpagājušajā gadā bija 45 sūdzības. Vai tas ir daudz vai maz? Es teiktu, ka diezgan maz, bet skaidrs, ka arī apdrošinātājiem nevajadzētu ļaunprātīgi atbalstīt “kaķa maisā” pārdošanu.

- Apdrošinātājiem “ausīs kož” nepareizu terminu lietošana, tas, ka cilvēki nesaprot, kas apdrošināšanā ir prēmija, bet kas atlīdzība.
- Tā ir tāda jocīgā joma. To, ko cilvēks maksā apdrošinātājiem, saucam par prēmiju. Tā, ko mēs maksājam ārā, kad kādam sanākušas “ziepes”, ir atlīdzība. Šajos terminos cilvēki regulāri putrojas un tos jauc. Tas nu tā jocīgi skan priekš mūsu ausīm.

- Kāpēc tas tā?
- Tas nāk no ārzemēm, no britiem – “insurance premium” (apdrošināšanas prēmija - apdrošināšanas līgumā noteiktais maksājums par apdrošināšanu), tā ir nevis cena, bet prēmija, jo zinātnieki vai matemātiķi savā laikā to tā nosaukuši, jo ar prēmiju ir jāspēj nosegt saistības. Šī terminu jaukšana mums reāli “sit pa smadzenēm”, jo ar prēmiju mēs, piemēram, saprotam, gada prēmiju, nevis apdrošināšanu. Un tā ir ne tikai pie mums, bet arī citās valstīs. Šitais mums “jauc galvu”.

Cik reāli apdrošināt “pilnīgi visu”?

- Runājot par īpašuma apdrošināšanu, vai var noslēgt līgumu, kurā iekļauti pilnīgi visi riski?
- Visdrīzāk tā nebūs. Ja polisē ierakstīta visu risku apdrošināšana, tas nozīmē, ka tomēr kaut būs kādi limiti, kaut kādi pašriski.

- Cik izmaksā apdrošināt māju, dzīvokli?
- Normālu omammas simt kvadrātmetru māju Pierīgā ne pārāk dārgi pret uguni, plūdiem, zagšanu, tā sakot – “džentelmeņa komplektu” – var nopirkt par apmēram 200 eiro gadā: no 150 līdz 300 eiro, atkarībā no polises veida.

Bet gandrīz vienmēr polisēs ir termins “forsmažors” (nepārvaramā vara - piemēram, karš). Kad sākās Ukrainas karš, daudzi cilvēki jautāja, kā var apdrošināties pret kara riskiem, un atbilde ir: nevar. Nu, varbūt lielie korporatīvie klienti, piemēram, “Mikrotīkls” vai “Latvenergo”, varētu kaut ko panākt, bet parasti runa ir par klasiskajiem forsmažora apstākļiem, pret kuriem apdrošināties būtībā nav iespējams. Arī dabas katastrofas ir forsmažora kategorijā,

- Vai apdrošinātājs var pateikt: “Nē, šito neapdrošināšu”
- Ir dažādas situācijas, piemēram, klasiskos gadījumos, kad cilvēks vēlas apdrošināt tikai savu mazdārziņu vai privātmāju. Apdrošinātājs varētu atteikt apdrošināšanu, ja cilvēks vēlētos apdrošināt tikai siltumnīcu, sakot, ka to var izdarīt tikai tad, ja tiks apdrošināta visa māja. Savukārt, ja runājam par konkrētām ēkām, piemēram, ar salmu vai niedru jumtiem, apdrošinātājs var teikt, ka viņš vispār nepiedāvā apdrošināšanu šādām mājām, vai arī piedāvāt apdrošināšanu, bet ar augstu pašrisku, piemēram, 1000 eiro. Ja pašrisks ir mazāks par 1000 eiro, tad tas būs uz paša apdrošināmā atbildību.

Cits piemērs ir saistīts ar motociklu OCTA. Var redzēt, kuri apdrošinātāji piedāvā motociklu apdrošināšanu, kuri nē. Piemēram, viens piedāvā polises uz deviņiem mēnešiem par 20-30 eiro, bet cits to pašu var piedāvāt par 300 eiro. Ja apdrošinātājs piedāvā par 300 eiro, tas liecina, ka viņš nevēlas strādāt ar motociklistiem, bet tiem, kas piedāvā lētākas cenas, ir pieredze un zināšanas par šiem klientiem.

Ir jāņem vērā arī Eiropas noteikumi, kas paredz, ka, neatkarīgi no tā, vai motocikls vai mašīna ir kustībā vai stāv, bet transportlīdzeklis nodara kaitējumu, apdrošināšana ir jāsedz. Tas attiecas uz visām situācijām, piemēram, ja transportlīdzeklis aizdegas vai nodara citus bojājumus. Eiropa ir izstrādājusi noteikumus, lai nodrošinātu atlīdzību cilvēkiem, kuri cietuši no šādu transportlīdzekļu bojājumiem.

Veselības apdrošināšanu Latvijā lielākā daļa apdrošinātāju piedāvā darba devējiem, kuri apdrošina savus darbiniekus, bet individuālā veselības apdrošināšana ir nepopulāra, lai gan tā pakāpeniski kļūst populārāka.

Runājot par mājokļu apdrošināšanu, ir svarīgi ievērot ugunsdrošības prasības, jo, ja tās netiek ievērotas, piemēram, netīrot skursteni, apdrošinātāji var samazināt atlīdzību.

Ceļojumu apdrošināšana sedz medicīniskos izdevumus un citus ar ceļojumiem saistītus riskus, taču aviokompānijas kaprīzi, piemēram, ja kādu neielaida lidmašīnā bez skaidra iemesla, šāda apdrošināšana, visticamāk, netiks segta. To ir svarīgi precizēt, izvēloties konkrētu apdrošinātāju.

- Viens mūsu lasītājs dalījās ar savu pieredzi par ceļojumu apdrošināšanu: aviokompānija viņu neielaida lidmašīnā vienkārši, neizprotot iemeslu vai kādu savu kaprīžu dēļ? Vai apdrošināšana sedz tādu situāciju, ja aviokompānija atteicās ielaist pasažieri lidmašīnā?

- Ja runājam par standarta polisi, tad tā noteikti nesegs šādu situāciju. Bet, ja runa ir par paplašinātu polisi, ir iespējams, ka tā sedz šādus gadījumus, tomēr tad būtu jāizpēta konkrētā apdrošinātāja noteikumi un jāsaprot, vai šāda kaprīze tiek segta. Ceļojuma apdrošināšana, kā parasti, sedz medicīniskos izdevumus vai, piemēram, ceļojumus, kas tiek pārtraukti, ja notikusi kāda nelaime vai ceļojums tiek atcelts veselības problēmu vai tuvinieka nāves dēļ. Tomēr, ja runājam par aviokompānijas kaprīzi, tad šāda apdrošināšana, visticamāk, to nesegs.

Apdrošināšanas polises cenas

- Cik izmaksā apdrošināšanas polises?
- Kopumā apdrošināšanas cenas atšķiras atkarībā no apdrošināmā cilvēka vēstures un uzvedības. Salīdzinot piedāvājumus un izvēloties apdrošinātāju, kurš strādā ar lielāku klientu bāzi, cena būs mazāka, savukārt individuāla apdrošināšana būs dārgāka.

- Cik zemniekam izmaksā apdrošināt labības lauku – graudaugu hektāru?
- Tas ir atkarīgs no graudaugu veida. Ja tiek audzēti ziemas kvieši, kuru raža ir ap 60 centneriem no hektāra, apdrošināšanai būs viena cena. Savukārt, ja tas ir auzu lauks ar 20 centneriem no hektāra, cena būs cita. Tāpat cenu ietekmē arī tas, pret kādiem riskiem zemnieks vēlas apdrošināt savus laukus. Vidēji apdrošināšana par hektāru var maksāt no 20 līdz 50 eiro.

Ir arī jautājums par putniem. Pašlaik nav dzirdēts, ka lauksaimnieki apdrošinātu savus sējumus pret zosīm vai citiem putniem. Tomēr tas ir jauns risks, ko apdrošinātāji, iespējams, vēl neņem vērā, taču tas var mainīties. Piemēram, Latgalē nesen bija spēcīgs lietus, un tas izraisīja plūdus, kas noskaloja laukus. Tas bija risks, kas iepriekš netika apdrošināts, bet vēlāk apdrošinātāji izstrādāja jaunu produktu, lai segtu šāda veida riskus. Savukārt aitkopji bieži apdrošina savas aitas pret plēsējiem. Tomēr šāds apdrošināšanas veids prasa, lai aitkopji aktīvi rūpētos par savām aitām un mēģinātu ierobežot plēsējus, piemēram, vilkus. Katrs apdrošinātājs pieprasa, lai apdrošinātais veiktu konkrētas darbības, lai novērstu riskus.

- Pastāstiet par kredītmaksājumu apdrošināšanu.
- Šī apdrošināšana sedz risku, ja cilvēks pēkšņi nevarēs maksāt kredītmaksājumus. Tas ir specifisks apdrošināšanas veids, ko piedāvā tikai daži apdrošinātāji. Pamatbūtība ir tāda - ja cilvēks paliek bez darba vai iekuļas veselības problēmās, kas traucē strādāt, apdrošinātājs maksā kredītmaksājumus uz noteiktu periodu, piemēram, sešus mēnešus vai pat uz gadu. Tā ir ļoti specifiska apdrošināšana.

Šāda apdrošināšana noteikti nebūs lēta, jo tā ir specifiska. Cena būs atkarīga no kredīta lieluma, kredīta perioda ilguma, kā arī no tā, cik ilgi cilvēks ir maksājis kredītu. Tā būs dārga apdrošināšana, taču precīzu cenu ir grūti noteikt, jo tā ir atkarīga no konkrētām niansēm.

- Par veselības apdrošināšanu. Pārsvarā to apdrošina darba devējs saviem darbiniekiem, bet kā ir ar individuālo veselības apdrošināšanu?
- Individuālo veselības apdrošināšanu nevaram uzskatīt par ļoti populāru. Pēdējos gados mēs mēģinājām aprēķināt, cik daudz cilvēku Latvijā iegādājas individuālo veselības apdrošināšanu – tā veido mazāk nekā 1% no kopējā veselības apdrošināšanas tirgus. Pārsvarā tie ir apmēram 2000 cilvēki. Šī apdrošināšana aug pamazām, bet tā joprojām ir neliela tirgus daļa, jo tikai trīs apdrošinātāji piedāvā šāda veida pakalpojumus.

Ja apdrošinātājs apdrošina darba kolektīvu, tas ņem vērā dažādas cilvēku īpašības, piemēram, veselības stāvokli, un tā polise bieži būs lētāka kolektīvam. Savukārt, ja apdrošina individuālu personu, apdrošinātājs rūpīgi pārbauda tās veselību un vēsturi, kas parasti palielina apdrošināšanas izmaksas.

Kā izvēlēties pareizo apdrošinātāju?

- Cik Latvijā ir apdrošināšanas kompāniju, un kā izvēlēties sev piemērotāko?
- Latvijā ir apmēram desmit reģistrētas risku apdrošināšanas kompānijas. Tās apdrošina mājas, automašīnas, kravas transportlīdzekļus un citus līdzīgus objektus. Ir arī dzīvības apdrošinātāji – to ir seši, un šī apdrošināšana ir nedaudz sarežģītāka. Ir arī apdrošināšanas veidi, kas var būt gan riska apdrošināšanā, gan dzīvības apdrošināšanā, piemēram, veselības apdrošināšana un nelaimes gadījumu apdrošināšana.

Kā izvēlēties pareizo apdrošinātāju? Cilvēks vari lūgt piedāvājumus no vairākiem apdrošinātājiem, piemēram, no trim, un pēc tam salīdzināt viņu polises. Skaties, kurš piedāvājums tev šķiet izdevīgāks un loģiskāks. Ir svarīgi izvēlēties to, kas tev vislabāk atbilst. Reizēm izvēle var būt sarežģīta, jo apdrošinātāju ir daudz. OCTA apdrošināšanai ir viens obligāts regulējums, kas attiecas uz visiem apdrošinātājiem, tāpēc tur ir salīdzinoši vieglāk izvēlēties, jo visiem noteikumi ir vienādi un polises līdzīgas.

- Par kādu summu pagājušajā gadā noslēgtas apdrošinātas polises un kāda ir apdrošinātāju pelņa?
- Pagājušajā gadā tika izrakstīti rēķini par 816 miljoniem eiro. Cik no tiem ir nomaksāti, tas ir labs jautājums, bet apdrošināšanā ir viena nianse. Piemēram, tika izrakstīti rēķini par 816 miljoniem eiro, un no tiem apmēram 510 miljoni varētu būt atlīdzības, kas tika izmaksātas. Tā ir starpība, un, ja prasītu studentiem, viņi varētu domāt, ka šī starpība ir peļņa. Bet tā nav peļņa, tie ir tikai izrakstītie rēķini. No tiem 816 miljoniem tiek atskaitīti visi izdevumi, piemēram, nodokļi, algas, telpu un pārapdrošināšanas izmaksas, un tad paliek tas, kas atkarīgs no katra apdrošinātāja – var būt gan peļņa, gan zaudējumi.

TV Programma