Savukārt Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šīs jomas attīstību šobrīd izceļ kā vienu no būtiskākajiem instrumentiem ekonomikas transformācijai, tehnoloģiskās konkurētspējas stiprināšanai un sabiedrības noturībai pieaugošas ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos.

Zem jēdziena "deep tech" slēpjas risinājumi, kuru pamatā ir sarežģīti zinātniski atklājumi un pētniecība - no mākslīgā intelekta, biotehnoloģijām un medicīnas tehnoloģijām līdz robotikai, fotonikai, kvantu tehnoloģijām, jaunajiem materiāliem un aizsardzības risinājumiem. Šo nozaru attīstība bieži prasa ilgstošu pētniecību, modernu laboratoriju infrastruktūru, augsti kvalificētus speciālistus un ievērojamas investīcijas. Vienlaikus tieši zināšanu ietilpīgie uzņēmumi rada augstāku pievienoto vērtību, labi atalgotas darbavietas un ievērojamu eksporta potenciālu, tādēļ nozare piesaista arvien lielākas privātās investīcijas, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu.

Arī Latvijā zināšanu ietilpīgās tehnoloģijas un īpaši biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, fotonika un viedie materiāli definēti kā viens no valsts stratēģiskajiem attīstības virzieniem. Šīm tēmām īpaša uzmanība šogad tiks pievērsta arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā pasākumā - Ziemeļeiropas vadošajā zinātnē balstīto tehnoloģiju konferencē “Deep Tech Atelier 2026”, kas 14. un 15. maijā Rīgā pulcēs zinātniekus, jaunuzņēmumus, investorus, politikas veidotājus un tehnoloģiju ekspertus no vairāk nekā 60 valstīm.

Šī gada konferences fokusā būs veselības tehnoloģijas, bioinženierija, mākslīgais intelekts un duālā pielietojuma risinājumi, īpašu uzmanību pievēršot inovāciju praktiskam pielietojumam veselības aprūpē un sabiedrībā. Konferences programmā paredzētas investoru prezentācijas, jaunuzņēmumu prezentācijas investoriem, EXPO stendi un praktisku tehnoloģiju risinājumu demonstrācijas, savukārt uz trim skatuvēm uzstāsies vairāk nekā 100 starptautisku ekspertu un nozares pārstāvju.

Viena no viņām būs arī Ukrainas inovāciju eksperte Marija Krasnoščoka, kura savā profesionālajā ikdienā darbojas zinātnes, inovāciju un politikas krustpunktā. Marija ir Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrijas inovāciju eksperte, kas iesaistīta inovāciju politikas un pētniecības attīstības iniciatīvās Ukrainā un Eiropā.

Ukraina kā globāla testēšanas vide

Pēc viņas domām, viens no būtiskākajiem medicīnas tehnoloģiju attīstības paātrinātājiem pēdējos gados ir bijis tieši karš Ukrainā, kas inovācijas no teorētiskām idejām pārvērtis praktiskos risinājumos reālām dzīvības glābšanas situācijām. “Pēc kara sākuma zinātne Ukrainā no ekonomikas attīstības virzītājspēka ir kļuvusi par nacionālās izdzīvošanas pamatu. Ja agrāk pētniecības un attīstības cikls varēja ilgt gadiem, tad šobrīd inovācijas līdz praktiskam pielietojumam nonāk pat dažu nedēļu laikā. Tām jāspēj risināt konkrētas un steidzamas problēmas, tādēļ lielākā daļa intelektuālās kapacitātes šobrīd koncentrējas medicīnas un aizsardzības tehnoloģiju jomās,” viņa skaidro.

Ukrainā karadarbības iespaidā īpaši strauji attīstās gan taktiskā medicīna, gan rehabilitācijas risinājumi, telemedicīna, bioniskās protēzes un mākslīgā intelekta pielietojumi diagnostikā. “Priekšplānā šobrīd noteikti ir izvirzījusies taktiskā medicīna, sarežģītu protēžu izstrāde un sprādzienu izraisītu traumu ārstēšana. Vienlaikus arvien lielāka nozīme ir arī psiholoģiskā atbalsta sistēmām tā saukto “neredzamo ievainojumu” ārstēšanai, tādēļ Ukraina šobrīd faktiski kļuvusi par globālu testēšanas vidi jauniem rehabilitācijas un ārstniecības risinājumiem,” saka Marija Krasnoščoka.

Pēc viņas teiktā, mākslīgais intelekts (MI) jau šobrīd tiek plaši izmantots datortomogrāfiju un rentgenu analīzē, palīdzot ārstiem ātrāk identificēt šķembas un citus ievainojumus, savukārt protezēšanas jomā MI tehnoloģijas palīdz pielāgot un “apmācīt” bioniskās ekstremitātes konkrētā pacienta vajadzībām. “Īpaši strauji attīstās arī imersīvās tehnoloģijas un datorredzes risinājumi, kas palīdz pacientiem pēc amputācijām mazināt fantoma sāpes un pielāgoties protēzēm. Daudzas tehnoloģijas, kas sākotnēji tika izstrādātas militārām vajadzībām, šobrīd arvien plašāk nonāk arī civilajā medicīnā,” norāda eksperte.

Ukrainā šo kara gadu laikā radīti arī vairāki starptautisku atzinību guvuši medicīnas tehnoloģiju risinājumi, tostarp “Esper Bionics” viedās bioniskās protēzes, “SYLA” ar mākslīgo intelektu darbinātās ceļa protēzes, “Allbionics” 3D drukātās rokas protēzes, “Aspichi” virtuālās realitātes rehabilitācijas risinājumi, kā arī “Tayra.ai” - ar mākslīgo intelektu darbināts asistents, kas paredzēts medicīniskās dokumentācijas automatizēšanai un administratīvā sloga mazināšanai veselības aprūpes speciālistiem. Daudzas no šīm tehnoloģijām sākotnēji tika izstrādātas kara radīto problēmu risināšanai, taču šobrīd tās arvien plašāk tiek izmantotas arī civilajā medicīnā un rehabilitācijā.

Vienlaikus strauji attīstās telemedicīna un attālinātās veselības aprūpes risinājumi, kas kara apstākļos daudzos gadījumos kļuvuši kritiski svarīgi nepārtrauktas pacientu aprūpes nodrošināšanai. “Telemedicīna šobrīd ir vitāli svarīga, jo tā ļauj pasaules līmeņa speciālistiem attālināti palīdzēt ķirurgiem frontes tuvumā īpaši sarežģītu operāciju laikā. Cilvēkiem frontes teritorijās, veterāniem, iekšēji pārvietotajām personām un pacientiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām tā bieži ir vienīgā iespēja saņemt nepārtrauktu medicīnisko aprūpi un speciālistu konsultācijas,” viņa stāsta.

Mērķtiecīgi atvieglo birokrātisko slogu

Ukrainas pieredze spilgti parāda, cik strauji krīzes apstākļos var mainīties inovāciju attīstības temps un sadarbības modeļi starp valsti, zinātniekiem, slimnīcām un tehnoloģiju uzņēmumiem. Pēc ekspertes teiktā, viens no būtiskākajiem ieguvumiem bijusi ievērojama birokrātisko šķēršļu mazināšana un daudz ātrāka inovāciju ieviešana praksē.

Šajā laikā ciešāka kļuvusi arī sadarbība starp valsti, zinātniekiem, slimnīcām un jaunuzņēmumiem. Ukrainas Veselības ministrija, piemēram, ieviesusi “MedTech Sandboxes” modeli, kas ļauj droši testēt medicīniskā mākslīgā intelekta algoritmus un 3D tehnoloģijas slimnīcās, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija attīsta “valsts kā pasūtītāja” pieeju, kur valsts definē problēmas, bet zinātnieki un inovatori piedāvā risinājumus.

“Pēc kara sākuma mēs piedzīvojām faktiski tūlītēju birokrātiskās berzes samazināšanos - tika ieviestas regulatīvās smilškastes, lai būtiski paātrinātu gan aizsardzības, gan medicīnas tehnoloģiju testēšanu, sertificēšanu un ieviešanu praksē. Situācijā, kur tehnoloģijas var tieši ietekmēt cilvēku dzīvību glābšanu, inovāciju ieviešanas ātrums kļuva tikpat svarīgs kā paši risinājumi. Tas radīja daudz elastīgāku sadarbības modeli starp valsti, slimnīcām, zinātniekiem un jaunuzņēmumiem. Var teikt, ka Ukraina ir pierādījusi - 21. gadsimtā nacionālā drošība ir tikpat bioloģiska un digitāla, cik teritoriāla,” uzsver Marija Krasnoščoka.

“Deep Tech Atelier” - vieta, kur satiekas zinātne, investori un industrija

Nepieciešamība ātri pārnest inovācijas no laboratorijām reālā pielietojumā ir arī viens no centrālajiem fokusiem. Divu dienu laikā konferencē norisināsies ekspertu diskusijas, jaunuzņēmumu prezentāciju investoriem sesijas, investoru prezentācijas, EXPO zona un praktisku risinājumu demonstrācijas. Pasākums pulcēs starptautisku inovāciju ekosistēmu - pētniekus, mediķus, uzņēmējus, investorus un politikas veidotājus.

Marija Krasnoščoka uzsver, ka šādu platformu nozīme mūsdienās tikai pieaug: “Šādi pasākumi darbojas kā inovāciju ekosistēmas sinapses, savienojot zinātniekus, investorus, jaunuzņēmumus un politikas veidotājus. Tā ir vieta, kur var rasties uz uzticību balstītas partnerības, kuras nav iespējams izveidot tikai attālināti vai caur monitoru,” viņa norāda. “Deep Tech inovācijās īpaši svarīga ir iespēja satikt cilvēkus, kuri spēj palīdzēt pārvērst tehnoloģiju reālā produktā un ieviest to tirgū. Izstrādātājiem tā ir arī iespēja integrēties Eiropas inovāciju telpā un atrast partnerus sarežģītu medicīnas un duālā pielietojuma tehnoloģiju attīstībai.”

RIS3 - inovāciju specializācija Eiropas konkurētspējai

Latvijā inovāciju attīstības politika tiek īstenota, balstoties RIS3 jeb Viedās specializācijas stratēģijā, kas nosaka prioritārās nozares ar augstu attīstības un eksporta potenciālu. RIS3 aptver bioekonomiku, biomedicīnu, medicīnas tehnoloģijas un farmāciju, fotoniku un viedos materiālus, viedo enerģētiku un mobilitāti, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Šīs pieejas mērķis ir veidot koordinētu inovāciju pārvaldības modeli, stiprinot saikni starp zinātni, industriju un investīcijām, kā arī veicinot tehnoloģiju pārnesi un starptautisko konkurētspēju.

Pēc Marijas Krasnoščokas domām, Latvijai ir potenciāls kļūt par nozīmīgu partneri Ukrainas un Eiropas veselības tehnoloģiju ekosistēmā: “Latvijas kompetence deep tech jomā padara to par ideālu partneri, lai reālos apstākļos pārbaudītas Ukrainas inovācijas ieviestu Eiropas Savienības tirgū. Ukraina nodrošina unikālu praktiskās pielietošanas pieredzi, bet Eiropa - regulatīvo ietvaru un izaugsmes resursus,” viņa uzsver.

Tāpat viņa uzsver, ka investīcijas zinātnē, veselības tehnoloģijās un deep tech inovācijās nevajadzētu vērtēt tikai no ekonomiskā skatpunkta. “Zinātnes un deep tech attīstība jāuztver arī kā preventīvs instruments, kas var palīdzēt mazināt turpmāku ģeopolitisko eskalāciju un polarizāciju Austrumeiropā. Spēcīgas inovāciju ekosistēmas veicina sabiedrības noturību, sadarbību un ilgtermiņa stabilitāti - un šobrīd tas kļūst arvien svarīgāk visam reģionam,” viņa uzsver.

Reģistrēties dalībai konferencē bez maksas var šeit: https://deeptechatelier.com/. “Deep Tech Atelier” tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” un “MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība” ietvaros, kā arī ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (NextGenerationEU) līdzfinansējumu.

TV Programma