Vērtējot situāciju enerģētikas jomā, daudzi eksperti runā par pasaules vēsturē lielāko enerģētikas krīzi, turklāt piebilst, ka šis ir tikai sākums. Salīdzinoši lēta nafta un dabasgāze, ļoti iespējams, paliks pagātnes atmiņas, un daudzi politiķi brīdinājuši, ka situācija var kļūt vēl sliktāka atkarībā no tā, kā attīstīsies notikumi Tuvajos Austrumos. Krīzes apstākļos Eiropā ar jaunu sparu tiek diskutēts par enerģētikas neatkarību, un šajā kontekstā neiztikt bez kodolenerģijas plusu un mīnusu apsvēršanas.

Brisele aicina paplašināt kodolenerģijas ražošanu ES

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 10. martā starptautiskajā kodolenerģijai veltītajā samitā Francijā paziņoja, ka atteikšanās no kodolenerģijas bija stratēģiska kļūda un aicināja paplašināt kodolenerģijas ražošanu Eiropas Savienībā (ES).

"Kamēr 1990. gadā trešdaļa elektrības Eiropā tika iegūta kodolspēkstacijās, šodien tie ir tikai aptuveni 15%," norādīja EK prezidente. Viņasprāt, bija stratēģiska kļūda uzgriezt muguru "enerģijas avotam, uz ko var paļauties, ko var atļauties un kam ir maz izmešu". Eiropa tika padarīta pilnībā atkarīga no dārga un nepastāvīga fosilā kurināmā importa, norādīja Leiena, atzīstot, ka Eiropa tagad ir neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem.

Samitā viņa prezentēja plānus kodolenerģijas ražošanas paplašināšanai ES, tostarp paredzot ieviest mazas jaudas modulāros kodolreaktorus (small modular reactors - SMR). Tie ir reaktori ar jaudu līdz 300 megavatiem, salīdzinot ar aptuveni 1000 megavatiem, ko ražo lielākā daļa atomelektrostaciju. Šādu kodolreaktoru komponentus būs iespējams saražot rūpnīcās sērijveidā.

Leiena pauda cerību, ka šādi kodolreaktori darbību ES sāks līdz nākamās desmitgades sākumam, bet, lai to panāktu, ir jāsaskaņo regulējumi visā ES teritorijā. ES arī izveidos 200 miljonu eiro garantiju, lai atbalstītu privātos ieguldījumus progresīvās kodoltehnoloģijās un stiprinātu Eiropas kodolenerģētikas ekosistēmu.

"Pēdējos gados esam novērojuši globālu kodolenerģijas atdzimšanu, un Eiropa vēlas būt daļa no tās," uzsvēra EK priekšsēdētāja.

Eiropas kodolenerģijas pretinieki

Eiropa ir sašķelta kodolenerģijas fanos un pretiniekos. Lai gan vairākas valstis pakāpeniski maina savu nostāju par labu kodolenerģijas izmantošanai, Vācija joprojām ir viena no stingrākajām pretiniecēm, lai gan kanclers Frīdrihs Mercs šomēnes atzina, ka pēdējo Vācijas kodolreaktoru slēgšana pirms trim gadiem bija kļūda. Pret kodolenerģijas izmantošanu joprojām stingri iestājas arī Austrija un Portugāle.

Vācijā lēmumu pakāpeniski pārtraukt kodolenerģijas izmantošanu savulaik ierosināja bijušās kancleres Angelas Merkeles valdība, reaģējot uz Fukušimas kodolkatastrofu 2011. gadā. Trīs pēdējās Vācijas atomelektrostacijas tika slēgtas 2023. gada aprīļa vidū. Mercs atzina, ka tas bija nepareizs lēmums, bet uzsvēra, ka tas ir neatgriezenisks. Šīs kļūdas labošana neatrisinātu nevienu no Vācijas pašreizējām energoapgādes problēmām, uzskata Mercs. Vienlaikus viņš izteicās, ka ir līdzīgās domās ar Vācijas Bundestāga konservatīvo frakcijas vadītāju Jensu Špānu, kurš paudis gatavību apspriest Vācijas atomelektrostaciju atkārtotu nodošanu ekspluatācijā. "Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka mums kā sabiedrībai šīs debates ir nepieciešamas," žurnālistiem sacīja Špāns, piebilstot, ka pēdējos gados slēgto reaktoru darbības atjaunošanai pietiktu ar aptuveni desmit miljardiem eiro. Jaunu AES būvniecība izmaksā krietni dārgāk. Arī Merca tuvs sabiedrotais, Bavārijas premjerministrs Markuss Zēders izteicies, ka pienācis laiks jaunai kodolenerģijas ērai, un paudis vēlmi būvēt SMR objektu Bavārijā.

Pagājušajā gadā atjaunojamie energoresursi nodrošināja 56% no Vācijā saražotās elektroenerģijas, bet pārējo - ogles un dabasgāze. Izdevums "Politico" norāda, ka Vācija joprojām iegūst brūnogles, bet akmeņogles un dabasgāzi lielākoties importē, taču dabasgāzes piegādātāji dažkārt mēdz būt autoritāras vai nestabilas valstis. Ja no 33 reaktoriem, ko Vācija slēgusi, atkal darbotos tikai trīs nesen slēgtie, tas vien būtu liels atbalsts valstij elektroenerģijas nodrošināšanai, norāda "Politico". Savulaik AES nodrošināja ceturto daļu no Vācijas elektroenerģijas patēriņa.

Lai gan daudzi eksperti apgalvo, ka Vācija AES likvidēšanā aizgājusi pārāk tālu un atpakaļceļa vairs nav, "Politico", aptaujājot dažādus viedokļus, sliecas secināt, ka tā gluži nav un jautājums par iespējamo reaktoru darbības atjaunošanu nav tehnisks, bet politisks. Pirms 2025. gada parlamenta vēlēšanām Merca pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) solīja izskatīt nesen slēgto AES darbības atjaunošanu, taču pēc negaidīti sarūgtinoša vēlēšanu rezultāta Mercs bija spiests veidot koalīciju ar SPD, kas iebilst pret kodolenerģijas ražošanas atjaunošanu.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) direktors Fatihs Birols ir viens no asākajiem Vācijas enerģētikas politikas kritiķiem, savukārt kā pozitīvu piemēru viņš minējis Poliju.

Kodolenerģijas atbalstītāji Eiropā

Kamēr Vācija nojauc savas atomelektrostacijas, Polijas valsts uzņēmums "Polskie Elektrownie Jądrowe" (PEJ) būvē savu pirmo atomelektrostaciju. Pagaidām tas ir tikai zemes gabals piekrastes mežā dažus simtus metru no Baltijas jūras. Pirmo betonu paredzēts ieliet 2028. gada beigās, un pirmo no trim reaktora blokiem plānots nodot ekspluatācijā 2036. gadā.

PEJ vadītājs Mareks Voščiks Polijas pievēršanos kodolenerģijai raksturoja ar vienu vārdu: "suverenitāte". Viņš norādīja, ka Polija izmantos pārbaudītus un modernus reaktorus, kas spēj darboties 60 līdz 80 gadus un varbūt pat ilgāk un kas kļūst ļoti konkurētspējīgi pēc sākotnējiem lielajiem ieguldījumiem. Pēdējo gadu aptaujas liecina, ka liela daļa poļu atbalsta kodolenerģijas izmantošanu.

Kodolenerģijas izmantošanu turpina atbalstīt daudzas Eiropas valstis. Francija, Lielbritānija, Somija, Zviedrija, Nīderlande un Čehija būvē jaunus reaktorus vai plāno šādus projektus, bet citas valstis, kā, piemēram, Polija, pirmo reizi iesaistās šajā jomā vai arī apsver iespēju atgriezties pie kodolenerģijas izmantošanas, kā to dara Beļģija un Itālija. 2011. gadā, tikai dažus mēnešus pēc Fukušimas katastrofas, Itālijā notika referendums, kurā vairāk nekā 90% vēlētāju noraidīja valdības plānu atsākt valsts kodolprogrammu. Balsojums faktiski paralizēja Itālijas ambīcijas kodolenerģijas jomā uz vairāk nekā desmit gadiem, nostiprinot tās atkarību no importētās elektroenerģijas un dabasgāzes. Tagad premjerministres Džordžas Meloni valdība ierosinājusi izstrādāt jaunas kodoltehnoloģijas, lai līdz 2050. gadam kodolenerģija segtu 11% līdz 22% no Itālijas elektroenerģijas pieprasījuma. Šis plāns pašlaik tiek izskatīts parlamentā.

Grieķija plāno izveidot ministru komiteju mazo kodolreaktoru izstrādei, lai papildinātu valsts energoresursu klāstu. Igaunijas parlaments 2024. gada vasarā apstiprināja gatavošanos kodolenerģijas ieviešanai valstī un atbilstoša tiesiskā pamata izstrādi. Uzņēmums "Fermi Energia", kas dibināts 2019. gada sākumā, vēlas Igaunijā izveidot AES, izmantojot mazjaudas modulāros reaktorus. Kompānijas ieplānotie reaktori pašlaik pasaulē nekur nav izmantoti.

Arī Lietuva izvērtēs tehnisko un ekonomisko potenciālu maza modulārā kodolreaktora būvniecībai valstī, februārī paziņoja Ekonomikas ministrija. "Atjaunojamā enerģija ir un paliks Lietuvas skaidra izvēle, bet, lai sasniegtu pilnīgu klimata neitralitāti līdz 2050. gadam, mums ir jānovērtē arī šo tehnoloģiju potenciāls Lietuvā," norādīja enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.

Padomju laikā Lietuvā tika uzcelta Ignalinas AES, kas sāka darboties 1983. gadā. Tās pirmais reaktors tika slēgts 2004. gada nogalē, bet otrais - 2009. gada beigās. Šīs spēkstacijas slēgšana bija viens no nosacījumiem, lai Lietuvu uzņemtu ES, jo tajā izmantotie padomju ražojuma RBMK tipa reaktori tiek uzskatīti par nedrošiem. Spēkstacijas demontāža, kas ir dārgs un sarežģīts process, joprojām turpinās, un šos darbus paredzēts pabeigt līdz 2038. gadam.

SMR tehnoloģijas izmantošanu apsver arī Zviedrija un Rumānija.

Francija, kas ir lielākā kodolenerģijas ražotāja Eiropā, aptuveni 65% elektroenerģijas iegūst no savām AES un eksportē pārpalikumu. Francijas prezidents Emanuels Makrons kodolenerģijai veltītajā samitā 10. martā sacīja, ka kodolenerģija ir atslēga, lai salāgotu neatkarību un suverenitāti enerģētikas jomā ar dekarbonizāciju un oglekļa neitralitāti. Makrons arī norādīja uz mākslīgā intelekta radīto pieaugošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas, uzsverot, ka Francijas kodolreaktoru parks devis valstij "iespēju atvērt datu centrus, vairot skaitļošanas jaudu un atrasties mākslīgā intelekta izaicinājumu centrā".

Pēdējos gados pasaulē ir mainījusies kodolenerģijas uztvere, kas atspoguļojas gan sabiedriskās domas aptaujās, gan valdību politikā. 2023. gadā kodolenerģija pirmo reizi tika iekļauta ANO Klimata pārmaiņu konferences globālajā novērtējumā, un šajā konferencē vairāk nekā 20 valstis apņēmās līdz 2050. gadam trīskāršot kodolenerģijas jaudu, lai sasniegtu klimata mērķus. Kopš tā laika šim solījumam ir pievienojušās gandrīz 40 valstis, tostarp četras - Beļģija, Brazīlija, Ķīna un Itālija - pavisam nesen.

Mazas jaudas modulārie kodolreaktori (SMR)

Brisele un daudzas valstis liek lielas cerības uz mazas jaudas modulārajiem kodolreaktoriem. Tos raksturo standartizācija un rūpnieciski ražotu konstrukciju izmantošana, kā arī mazākas izmaksas un īsāki būvniecības termiņi, ja salīdzina ar tradicionālajām AES, kuru celtniecība ir ļoti dārga un laikietilpīga. SMR ir arī piemēroti nomaļiem apgabaliem, industriāliem objektiem, kam nepieciešama liela jauda, vai esošo elektrotīklu papildināšanai.

SMR vēl netiek plaši komerciāli izmantoti. Patiesībā pabeigtas tikai divas šādas stacijas (Ķīnā un Krievijā), taču šī tehnoloģija straujiem soļiem attīstās. Pie SMR projektiem strādā uzņēmumi daudzās valstīs, no kurām vadošās ir ASV un Ķīna. Arī Lielbritānija, Kanāda, Krievija, Japāna, Indija, Dienvidkoreja, Dānija un Dienvidāfrika darbojas šajā jomā. Pasaulē tiek izstrādāti desmitiem dažādu SMR dizainu, taču šajā aspektā, iespējams, saskatāma viena no problēmām.

Kamēr SMR atbalstītāji norāda uz daudzajiem šīs tehnoloģijas plusiem, kritiķi bažījas, ka finansiāli šī tehnoloģija var nebūt nemaz tik izdevīga. Samazinot reaktoru izmērus, visas saistītās izmaksas nesamazinās proporcionāli. Finansiāli situāciju varētu uzlabot viena SMR dizaina masveida ražošana dažās milzu fabrikās, taču tas, visticamāk, nenotiks. Problēmas ir arī ar rūpniecisko ekosistēmu, kas nepieciešama šādu reaktoru atbalstīšanai. Runa ir par degvielu, kas nepieciešama šādiem reaktoriem, to piegādes tīkliem, drošības regulējumiem un virkni citu jautājumu, un nedrīkst aizmirst arī radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Vai SMR ir drošāki par lielajām tradicionālajām AES? Cerība ir, ka tā būs, taču viennozīmīgas atbildes nav.

SMR jauda ir mazāka, kodoldegvielas krājumi ir mazāki, un tie izmanto pasīvās drošības sistēmas, kas paredzētas darbam bez ārējas enerģijas padeves. Šie aspekti vedina domāt, ka SMR būs drošāka izvēle par tradicionālajām AES. Sāra Beka no Vācijas centrālās ekspertu organizācijas kodoldrošības jomā "Gesellschaft für Anlagen- und Reaktorsicherheit" (GRS) uzskata, ka "vispārīgi paziņojumi par SMR drošību nav iespējami", norādot uz "būtiskām tehniskām un konceptuālām atšķirībām starp atsevišķiem SMR projektiem". Pašlaik SMR nav vienota standarta dizaina un līdz šim ir uzbūvēti tikai divi SMR projekti - viens Krievijā un otrs Ķīnā, un abi balstās uz atšķirīgiem dizainiem.

Daudzos jaunos SMR projektos tiek izmantoti jauni materiāli, kas rada specifiskas, ar drošību saistītas problēmas", norādīja Beka. Kodoldrošības eksperte arī brīdināja, ka SMR izmantošana jauniem rūpnieciskiem lietojumiem rada jaunus riskus. "SMR savienošana ar papildu lietojumiem, piemēram, ūdeņraža ražošanu, siltumapgādi vai jūras ūdens atsāļošanu, var radīt papildu potenciālos riskus," viņa skaidroja, minot tādas problēmas kā ķīmiskā ietekme uz sastāvdaļām un savstarpējs piesārņojums.

Britu Kolumbijas Universitātes profesors M. V. Ramana norādīja, ka visās kodolspēkstacijās, tostarp SMR, var notikt avārijas, kas var izraisīt plašu radioaktīvo piesārņojumu. Viņš arī uzsvēra, ka, neraugoties uz gadu desmitiem ilgu finansējumu un pētniecību, droša un pārbaudīta metode radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai joprojām nav atrasta.

Nevalstiskās organizācijas "Clean Air Task Force" (CATF) Kodolenerģijas programmas direktore Malvina Kvista uzsver, ka ar atjaunojamajiem energoresursiem un elastīgu elektroenerģijas ražošanu nepietiek, lai panāktu ekonomiku bez oglekļa dioksīda emisijas. Viņa norādīja, ka SMR joprojām ir jauna tehnoloģija, kuras ekonomiskie rādītāji Rietumu tirgos lielākoties nav pārbaudīti, taču, viņasprāt, SMR ir liels potenciāls, ņemot vērā strauji augošo pieprasījumu pēc tīras un uzticamas enerģijas.

Pieaug pieprasījums pēc tīras un stabilas enerģijas

"Pasaulē strauji pieaug pieprasījums pēc tīras un stabilas enerģijas, un attīstības valstu ekonomikām, rūpniecības centriem un datu centru operatoriem ir vajadzīga uzticama zemas oglekļa emisijas enerģija," norāda Kvista. Saskaņā ar Pasaules Kodolenerģētikas asociācijas datiem kodolenerģija pašlaik dod aptuveni 9% no pasaulē saražotās elektroenerģijas, un aptuveni 30 valstīs ir uzbūvēti apmēram 440 reaktori.

Kvistas skatījumā ES ir nepieciešama labi īstenota SMR programma, koncentrējoties uz standartizētiem projektiem un koordinētu iepirkumu. Globāli konkurētspējīgas eksporta platformas izveide ES kodolenerģētikas nozarei būtu tas pats, ko "Airbus" izdarīja aviācijā, uzskata Kvista. Viņa brīdināja, ka gadījumā, ja "ES neizstrādās konkurētspējīgu piedāvājumu, tā riskē pilnībā atdot šo vietu ģeopolitiskajiem konkurentiem".

Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) dati liecina, ka pašlaik visā pasaulē tiek būvēti 63 reaktori, un pēdējo piecu gadu laikā ir pieņemti lēmumi par vairāk nekā 60 reaktoru ekspluatācijas laika pagarināšanu. Lai gan tiek attīstīti vairāki inovatīvi reaktoru projekti, esošajās AES un tuvākajā nākotnē plānotajos projektos joprojām dominē lielie ūdens spiediena reaktori (large pressurized water reactors - PWR). Lielākā daļa reaktoru, kas tiek būvēti, pasūtīti un plānoti, arī ir lielie PWR reaktori.

Gadiem ilgi viens no lielākajiem šķēršļiem kodolenerģijas atdzimšanai bijušas izmaksas, taču tas var mainīties. Jau tagad projekti tiek virzīti no vienreizējiem projektiem uz atkārtošanos, standartizāciju, moduļu izmantošanu un spēcīgākām piegādes ķēdēm. Francijas prezidents Emanuels Makrons kodolenerģijai veltītā samitā martā aicināja turpināt piesaistīt finansējumu šai nozarei, tostarp privātās investīcijas, un pauda gandarījumu, ka lielie starptautiskie fondi pievēršas kodolenerģijai.

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi tajā pašā samitā norādīja, ka kodolenerģijas projekti vēsturiski bijuši izslēgti no daudzu starptautisko finanšu institūciju darbības loka, taču sacīja, ka situācija sāk mainīties, norādot uz nozīmīgu sadarbības nolīgumu, ko IAEA pagājušajā gadā Parīzē parakstīja ar Pasaules Banku. Viņš atklāja, ka kopš tā laika aģentūra ir paplašinājusi sadarbību ar citām attīstības bankām, tostarp Āzijas attīstības banku un reģionālajām finanšu iestādēm, lai palīdzētu piesaistīt finansējumu kodolenerģijas projektiem.

Grosi norādīja, ka jaunpienācēji kodolenerģētikas jomā no Āfrikas un Āzijas galu galā gūs labumu no šādas attīstības, piebilstot, ka trīs jaunpienācējas - Bangladeša, Ēģipte un Turcija - jau ir pavirzījušās uz priekšu savu pirmo atomelektrostaciju būvniecībā.

Mākslīgā intelekta uzņēmumiem pietiekamas un uzticamas elektroenerģijas trūkums ir eksistenciāls drauds viņu datu centriem un uzņēmumiem, tādēļ finansējuma atrašana kodolspēkstaciju būvniecībai tiem var nebūt tik liela problēma.

Kodolenerģija kļūst populāra arī citur pasaulē

Japāna ir atsākusi 15 reaktoru darbību un tagad plāno aktīvāk pievērsties šai tehnoloģijai, lai panāktu drošību, ko sniedz tīra un uzticama enerģija, samitā norādīja Japānas pārstāvis. Ķīna pašlaik ir pasaules līdere AES būvniecībā un plāno turpināt attīstīt kodolenerģijas tehnoloģijas un veicināt inovācijas. Ķīna ir pabeigusi un nodevusi ekspluatācijā pasaulē pirmo ceturtās paaudzes kodolspēkstaciju ar augstas temperatūras gāzes dzesēšanas reaktoru (high-temperature gas-cooled reactor - HTGR) un šogad elektrotīklam plānots pieslēgt pirmo sauszemes mazo modulāro PWR "Linglong One", norādīja Ķīnas pārstāvis. Saskaņā ar Pasaules Kodolenerģētikas asociācijas datiem Ķīnā pašlaik darbojas 61 reaktors un 38 ir būvniecības stadijā.

Vērtējot pēc kopējās darbojošos reaktoru elektronenerģijas jaudas (neto), pirmo desmitnieku veido ASV, Francija, Ķīna, Japāna, Krievija, Dienvidkoreja, Ukraina, Kanāda, Indija un Spānija. Pēc būvniecības procesā esošo reaktoru elektronenerģijas jaudas (neto) pirmo desmitnieku veido Ķīna, Indija, Krievija, Turcija, Ēģipte, Dienvidkoreja, Lielbritānija, Japāna, Bangladeša un Ukraina. Šajā kategorijā Ķīna ir izvirzījusies pārliecinošā vadībā. Savienotās Valstis, kur kodolenerģija dod gandrīz piektdaļu elektroenerģijas, pastiprināti cenšas ieviest progresīvas kodoltehnoloģijas, tostarp SMR, un ir izvirzījušas mērķi līdz gadsimta vidum četrkāršot savu kodolpotenciālu.

Āfrikā vairāk nekā 20 no 54 valstīm ir izstrādāti ilgtermiņa plāni kodolenerģijas ieguvei, un daudzas no tām apsver SRM tehnoloģiju. Ruandas prezidents Pols Kagame kodolenerģijai veltītajā samitā martā pauda pārliecību, ka Āfrika turpmākajos gados būs viens no svarīgākajiem pasaules tirgiem mazajiem reaktoriem. Pagaidām Āfrikā, kur par ietekmi sacenšas ASV un Krievija, tostarp nākotnes kodolenerģijas sektorā, atomelektrostacijas ir tikai Ēģiptē un Dienvidāfrikā.

Lai gan pēdējo divdesmit gadu laikā atjaunojamā enerģija ir ievērojami attīstījusies, vēja, saules un ūdens enerģija kopā joprojām nodrošina mazāk nekā pusi no ES patērētās elektroenerģijas. Leiena kodolenerģijai veltītā samitā 10. martā atgādināja, ka Eiropa nav ne naftas, ne gāzes ražotāja, tāpēc tā ir ļoti atkarīga no dārga energoresursu importa. Tas savukārt spiež Eiropu meklēt stabilākus un neatkarīgākus enerģijas avotus.

Kodolenerģijas oponenti kritizē ES pievēršanos šim enerģijas veidam, uzskatot to par lieku naudas tērēšanu. Eiropas vides organizāciju tīkla "Eiropas Vides birojs" (EEB) Klimata un enerģētikas nodaļas vadītājs Lūks Hejvuds raidorganizācijai "Deutsche Welle" pauda viedokli, ka "naudas ieguldīšana jaunā kodolenerģētikas nozarē, jo īpaši nepārbaudītos SMR, neatrisinās nevienu no mūsu enerģētikas problēmām". Viņaprāt, atgriešanās pie kodolenerģijas ir "dārga uzmanības novēršana". Taču mākslīgais intelekts, datu centri un nestabila ģeopolitiskā vide veicina pieprasījumu pēc drošākas, pieejamākas un tīrākas elektroenerģijas. Arī cīņā pret klimata pārmaiņām kodolenerģija ir viens no videi draudzīgākajiem elektroenerģijas ražošanas veidiem. Tā spēj nodrošināt lielu, stabilu elektroenerģijas apjomu neatkarīgi no laikapstākļiem. Galvenie izaicinājumi joprojām saistīti ar augstām būvniecības izmaksām un sabiedrības bažām par drošību.

Vairums ekspertu un politiķu ir vienisprātis, ka neviena tehnoloģija pati par sevi neatrisinās enerģētikas krīzi un būs nepieciešams risinājumu kopums, un kodolenerģija, visticamāk, būs daļa no tā. Jautājums ir par to, cik liela daļa tā būs.

Avoti: AFP, BBC, DW, "Euronews", "EurAsian Times", "Politico" u.c.

TV Programma