Pieaugot ekstremālu laikapstākļu biežumam vai intensitātei, pieaug arī apdrošinātāju atlīdzību izmaksas, un tas ietekmē apdrošināšanas nozari visā pasaulē.

Palielinās risks

Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” Risku parakstīšanas departamenta direktors Oskars Zvejnieks skaidro: “Dabas stihiju - spēcīgu lietusgāžu, krusas, vētru un vēja brāzmu - radītie zaudējumi pēdējos gados kļūst arvien jūtamāki. Šie riski tiešā veidā skar īpašumus, transportlīdzekļus un arī lauksaimniecības sējumus, kas krusas vai ilgstošu lietavu rezultātā var tikt būtiski bojāti. Līdz ar to palielinās apdrošinātāju izmaksāto atlīdzību apmērs un kopējais risks, ko apdrošinātāji uzņemas.

BTA novērojumi liecina, ka interese par apdrošināšanu pret dabas stihiju radītiem zaudējumiem pieaug, īpaši brīžos, kad meteoroloģiskās prognozes paredz paaugstinātus riskus. Piemēram, pēc jūnija sākumā izsludinātā negaisa brīdinājuma BTA vienas dienas laikā saņēma vairāk nekā 30 pieprasījumu apdrošināt sējumus.

Aizvadītais gads kopumā bija salīdzinoši rāms, izņemot Latgales un Vidzemes reģionus, kur dabas stihiju radītie zaudējumi bija būtiski. Īpaši Latgales reģiona lauksaimnieki jau vairākus gadus pēc kārtas cieš nozīmīgus zaudējumus.

Pieaugot dabas stihiju biežumam un smagumam, apdrošinātājiem jārēķinās ar lielāku atlīdzību izmaksu risku. Tas attiecas uz īpašumiem, sējumiem un arī jauniem apdrošināšanas objektiem, piemēram, saules paneļu parkiem, kuru skaits Latvijā pieaug un kurus var skart krusa vai vētras. BTA stratēģija paredz līdzsvarotu risku izvietošanu un to sabalansēšanu starp reģioniem.”

Apdrošināšana riska zonās var palikt dārgāka

Apdrošināšanas sabiedrības “ERGO” Privātīpašuma un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produktu vadītājs Renārs Duntavs saka: “Klimata pārmaiņu rezultātā pieaug dabas katastrofu biežums un intensitāte, tādēļ apdrošinātāji saskaras ar lielākiem atlīdzību izmaksu apjomiem. Tas ietekmē gandrīz visus apdrošināšanas segmentus. Mājokļu apdrošināšanā būtiskākie riski ir vētras, stipras lietavas, plūdi un krusa, kas var radīt bojājumus ēkām un mantai. Līdz ar to ilgtermiņā klimata pārmaiņas rada spiedienu uz apdrošināšanas prēmiju pieaugumu, jo apdrošinātājiem jāveido lielākas rezerves potenciālo zaudējumu segšanai.

Pēdējos gados pieaug gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu interese par apdrošināšanas risinājumiem, kas sedz dabas stihiju radītos zaudējumus. Arvien vairāk cilvēku apzinās, ka ekstrēmi laikapstākļi nav reti izņēmumi, bet kļūst par regulāru parādību. Latvijā cenu kāpumu ietekmē ne tikai klimata riski, bet arī būvniecības un remonta izmaksu pieaugums, tomēr klimata faktora nozīme kļūst arvien būtiskāka.”

Par to, vai Latvijā nākotnē varētu būt teritorijas, kur īpašumu apdrošināšana kļūs ievērojami dārgāka, viņš saka: “Šāds scenārijs ir iespējams. Attīstoties klimata pārmaiņām, apdrošinātāji arvien detalizētāk izvērtē konkrētu teritoriju riskus. Īpašumi vietās, kur regulāri pastāv plūdu risks vai kur biežāk novērojami vētru postījumi, nākotnē var saskarties ar augstākām apdrošināšanas izmaksām. Patlaban Latvijā šī tendence vēl nav tik izteikta kā atsevišķās Eiropas valstīs, tomēr ilgtermiņā var sagaidīt lielāku cenu diferenciāciju atkarībā no īpašuma atrašanās vietas un pakļautības klimata riskiem.”

Klimata ietekme ir īpaši jūtama

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas sekretāre Sandija Šaicāne pastāstīja: “Pieaugot plūdu, vētru, krusas, ilgstošu lietavu un citu ekstremālu laikapstākļu izraisīto notikumu biežumam vai intensitātei, pieaug arī apdrošinātāju atlīdzību izmaksas, un tas ietekmē apdrošināšanas nozari visā pasaulē.

Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka apdrošināšanas prēmiju attīstību nav iespējams vienkārši prognozēt. Prēmijas veidojas brīvā tirgus apstākļos, kur darbojas konkurence starp apdrošinātājiem. Tās ietekmē ne tikai klimata riski, bet arī remontdarbu un būvmateriālu izmaksas, rezerves daļu cenas, pārapdrošināšanas izmaksas starptautiskajos tirgos, inflācija, procentu likmes, apdrošinātāju efektivitāte un daudzi citi faktori.

Mājokļu un automašīnu apdrošināšanā arvien nozīmīgāki kļūst vētru radīti bojājumi, krusas sekas un applūšanas gadījumi. Savukārt uzņēmumu īpašumu apdrošināšanā tiek vērtēta gan ēku atrašanās vieta, gan uzņēmuma darbības nepārtrauktības riski ekstremālu laikapstākļu gadījumā.

Lauksaimniecībā klimata ietekme ir īpaši jūtama, jo nozare ir tieši atkarīga no laikapstākļiem. Sausums, pārmērīgas lietavas, krusa, vētras vai sals var radīt būtiskus zaudējumus ražai. Kopumā var novērot, ka sabiedrības izpratne par dabas stihiju riskiem pieaug. Pēc nozīmīgiem plūdiem, vētrām vai krusas postījumiem iedzīvotāji un uzņēmumi biežāk izvērtē savas apdrošināšanas aizsardzības apmēru un interesējas par segumiem, kas saistīti ar dabas katastrofu radītiem zaudējumiem. Īpaši tas attiecas uz mājokļu īpašniekiem teritorijās, kur iepriekš piedzīvoti plūdi vai spēcīgas vētras, kā arī uz lauksaimniekiem, kuri arvien biežāk saskaras ar ekstremāliem laikapstākļiem. Latvijā apdrošināti ir tikai mazāk par pusi no apdzīvotajiem īpašumiem un 70-80% no juridisko personu īpašumiem; tirgus potenciāls vēl ļoti liels.

Nevar konkrēti pateikt, vai augusi apdrošināšana pret dabas stihijām, jo īpašuma apdrošināšanā šis ir viens no pamata riskiem, kas tiek automātiski iekļauts, attiecīgi apdrošināšana pret dabas stihiju riskiem pieaug, ja klienti vairāk pērk īpašuma apdrošināšanu vispār.

Arī apdrošinātāji lielu kataklizmu ietekmē bieži pielāgo savus segumus vai pat maina līguma noteikumus, iekļaujot aizvien jaunus riskus vai precizējot nosacījumus esošajiem.”

Sarežģīts process

Apdrošināšanas cenu veidošanās ir sarežģīts process. Ja kādā risku grupā pieaug zaudējumu biežums vai apmērs, tas var radīt spiedienu uz prēmijām. Taču vienlaikus tirgū darbojas konkurence, un apdrošinātāji nepārtraukti meklē veidus, kā saglabāt konkurētspējīgus piedāvājumus klientiem. Šobrīd cenu pieaugumu saistībā ar dabas stihijām nav novērots, teic Sandija Šaicāne un turpina:

“Turklāt lielas dabas stihijas notiek arvien biežāk, taču ne ar noteiktu regularitāti: piemēram, 2024. gada vasarā bija stipra vētra un lietavas, kas radīja plūdus arī pilsētās, taču 2025. gads šajā ziņā bija daudz mierīgāks un stipras dabas katastrofas Latvijā nenotika.

Tāpēc nav iespējams precīzi prognozēt, kā nākotnē mainīsies prēmijas konkrētam īpašuma veidam vai reģionam. Cenu izmaiņas būs atkarīgas no faktiskās zaudējumu pieredzes, pārapdrošināšanas tirgus situācijas un konkurences intensitātes un apdrošinātāju efektivitātes.
Ja ilgākā laika periodā konkrētās teritorijās regulāri atkārtosies plūdi, vētru postījumi vai citi klimata riski, apdrošinātāji šos riskus vērtēs arvien rūpīgāk un ar individuālu pieeju, ņemot vērā pieejamos datus, zaudējumu statistiku un savu risku apetīti. Visticamāk, nākotnē arvien lielāka nozīme būs individuāliem riska faktoriem: piemēram, ēkas novietojumam applūstošā teritorijā, būvniecības kvalitātei, aizsardzības infrastruktūrai un citiem riska mazināšanas pasākumiem, ko veic pašvaldība, klients vai cita institūcija.

Pašlaik nav pamata apgalvot, ka Latvijā tuvākajā nākotnē veidosies plašas teritorijas, kurās īpašumu apdrošināšana kļūs nepieejama. Taču klimata riskiem pieaugot, iespējams, ka atsevišķās vietās ar augstāku riska līmeni apdrošināšanas nosacījumi un cenas var atšķirties.”

Rodas riskantas situācijas

“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš situāciju vērtē: “Klimata pārmaiņas ir reāla, nevis izdomāta problēma un to galvenais iemesls ir cilvēku saimnieciskā darbība. Taču to ietekme krasi atšķiras dažādās pasaules vietās. Ir teritorijas, kuru iedzīvotājiem notiekošās pārmaiņas rada eksistenciālus riskus. Ir salu valstis – Maldīvas, Tuvalu, Kiribati, kur jau līdz šim notikušais ūdens līmeņa kāpums ļoti ietekmē turieniešu dzīvi un kuru apdzīvošana līdz šī gadsimta beigām var kļūt praktiski neiespējama. Ir vietas, kur jau pie “tradicionālā” klimata temperatūra karstajās sezonās bija tuvu slieksnim, ko var raksturot kā tīri bioloģiskās, nevis psiholoģiskās izturības robežu.

Ir vietas, kuras jau agrāk pastiprināti cieta no ekstrēmām dabas parādībām un šie riski tagad pieaug. Piemēram, Floridas dienvidu piekrastē aug ēku apdrošināšanas izmaksas. Šis reģions cieš no tā, ka gan atrodas ļoti zemu virs jūras līmeņa, gan iežu struktūra padara dambju būvēšanu bezjēdzīgu – ūdens vienkārši izsūcas cauri. Savukārt vairākos ASV rietumu štatos (Kalifornija, Kolorādo) ugunsgrēku riskiem pakļautajās vietās prēmijas klimata pārmaiņu dēļ augušas apmēram par trešdaļu.

Latvija šajā ziņā ir samērā labā situācijā. Mums nav plašu teritoriju, kurām draudētu tūlītēja applūšana. Savvaļas ugunsgrēki, ja par tādiem neuzskata kūlas dedzināšanu, nekad nav bijis liels drauds cilvēku dzīvībai un ēkām. Plūdu riski ir galvenokārt saistīti ar pavasara paliem, tie ir risks atsevišķās vietās gar lielajām upēm. Vai klimata pārmaiņas tos pastiprina vai samazina? Sniega un ledus uzkrāšanās ziemās samazinās, līdz ar to varbūt arī šie riski. Taču var rasties arī riskantas situācijas, kas agrāk nebija raksturīgas, kā ledus iešana ziemas vidū. Var pieļaut, ka nākotnē klimata pārmaiņu dēļ pieaugs spēcīgu vētru risks tādā mērā, ka tas kļūs par nopietnu draudu mežsaimniecībai.”

Pārsteidzošā dinamika

Apdrošināšana Latvijā ir augoša nozare. Starp galvenajiem faktoriem ir: * augoša labklājība, kas dod iespējas rūpēties par risku samazināšanu; * hipotekārās kreditēšanas attīstība – ieķīlāto īpašumu apdrošināšana ir obligāta; * lauksaimniecībā to ietekmē valsts politika, kas mudina uzņēmumus pašiem rūpēties par risku samazināšanu, nevis paļauties uz valsts palīdzību, teic Pēteris Strautiņš un turpina:

“Apdrošināšanas izmaksu dinamika ir ļoti pārsteidzošs stāsts. Kopumā apdrošināšana ir sadārdzinājusies nedaudz dārgāk par vispārējo dzīves dārdzību. Šī gada aprīlī attiecībā pret 2010. gada vidējo līmeni kopējais patēriņa grozs bija par 67,8% dārgāks, bet vidējās apdrošināšanas izmaksas augušas par 77,5%. Taču mājokļu apdrošināšana ir kļuvusi par 6,4% lētāka. Kas to var izskaidrot? Varbūt tas, ka līdz ar hipotekārās kreditēšanas attīstību šo pakalpojumu izmanto vairāk un risku vidējais līmenis kļūst pakalpojumu sniedzējiem labvēlīgāks. Ja liels mājokļu skaits ir jāapdrošina obligāti, tad ir mazāks negatīvās pašatlases faktors – kad polises pērk galvenokārt tie, kas paši zina, ka viņu riski ir lieli. Nedomāju, ka Latvijas gadījumā klimata pārmaiņas būs izšķirošs faktors.

Bet tas noteikti ir iespējams. Jau šobrīd var redzēt mājas jūras piekrastē, kuras to iedzīvotāji pret ieskalošanu jūrā sargā ar akmeņu kaudzēm. Jūras līmeņa celšanās ir galvenais risks arī nākotnē. Es nesagaidītu iekšzemes plūdu risku pieaugumu, jebkurā gadījumā, tie parasti skar labi zināmas vietas, palieņu pļavas, kurās gluži vienkārši nav ieteicams būvēt.”

Apdrošināšanas prēmijas pieaug mēreni

Lauksaimniecības zemju apdrošinātāji arvien vairāk izmanto meteoroloģiskos un satelītdatus. Dažos reģionos augstāka riska kultūrām tiek piemērotas augstākas likmes vai lielāki pašriski. Publiski pieejamie dati par Latvijas lauksaimniecības apdrošināšanas prēmiju vidējo pieaugumu 2025.–2026. gadā ir ierobežoti, jo lielākā daļa līgumu tiek slēgti individuāli. Tomēr no nozares tendencēm Baltijā un Eiropā redzams, ka

* sējumu apdrošināšanas prēmijas daudzos gadījumos pieaugušas aptuveni par 5–15%, īpaši riska kultūrām un reģioniem ar biežākiem krusas vai plūdu zaudējumiem; * lielākais sadārdzinājums vērojams polisēm, kurās iekļauts plašāks klimata risku segums (sausums, ilgstošas lietavas, salnas).

Ja klimata pārmaiņu tendences saglabāsies prēmiju cenas, visticamāk, pieaugs straujāk par inflāciju. Precīzu cenu, cik izmaksā lauksaimniecības apdrošināšana, nosaukt ir grūti, jo apdrošināšanas prēmija tiek aprēķināta individuāli atkarībā no kultūras, platības, ražas vērtības, atrašanās vietas un izvēlētajiem riskiem. Nozares speciālisti un lauksaimnieki parasti min šādas orientējošās cenas: * graudaugu sējumi (krusa, vētra, lietavas, ziemošanas riski) – 10-30 eiro/ha; * rapša sējumi – 20-50 eiro/ha; * dārzeņi, kartupeļi – 40-150 eiro/ha;
* augļu dārzi un ogulāji – no dažiem simtiem eiro/ha līdz ievērojami vairāk atkarībā no salnu seguma. Pēc Lauku atbalsta dienesta prēmiju daļējas kompensācijas faktiskās izmaksas lauksaimniekam var būt būtiski zemākas.

Dati arī liecina, ka gada laikā par 10–15% pieaugusi arī īpašumu apdrošināšana gadā (īpaši riska zonās – plūdu apdraudētas teritorijās – tā dažos gadījumos var būt pieaugsi pat uz pusi).

TV Programma