Tās ir ikdienas ietekmes, bet dabas resursu nodokli DRN maksā arī par daudz lielākām jeb parastam cilvēkam neredzamākām lietām – piemēram, par grants ieguvi karjeros, ko izmanto ceļu būvniecībai, vai gaisa piesārņošanu, ko var izraisīt katlumājas. DRN Latvijā pēdējos gados piedzīvojis vairākas būtiskas izmaiņas.

No 2026. gada paaugstinātas likmes atkritumu apglabāšanai, minerālu ieguvei un kūdrai, kā arī paplašināts nodokļa maksātāju objektu loks. Taču aktuāls ir jautājums – vai DRN patiešām veicina vides aizsardzību, vai arī tas kalpo galvenokārt kā valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumu avots? Kas maksā DNR, un kur nonāk iekasētā nauda?

Par ko un kāpēc maksājam

DRN maksā par dabas resursu izmantošanu, zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, atkritumu apglabāšanu un piesārņojošu vielu emisiju vidē, emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā, videi kaitīgām precēm (piemēram, akumulatoriem); iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, tekstilizstrādājumiem, radioaktīvām vielām, oglēm, koksu, transportlīdzekļiem, uguņošanas ierīcēm un vēl vairākām citām lietām.

Oficiālais nodokļa iekasēšanas mērķis ir veicināt saudzīgāku resursu izmantošanu un samazināt piesārņojumu, padarot videi kaitīgu rīcību dārgāku. Praksē tas nozīmē vienkāršu principu: jo vairāk piesārņo vai izmanto dabas resursus, jo vairāk maksā.

2026. gadā DRN celšanu ikviens visredzamāk izjūt komunālo maksājumu rēķinā, jo no 1. janvāra DRN par sadzīves atkritumu apglabāšanu pieauga no 120 līdz 130 eiro tonnā. Tas automātiski ietekmē atkritumu apsaimniekošanas tarifus, jo poligona maksa ir viena no galvenajām izmaksu komponentēm. Pieaugums mājsaimniecībai ar trīs četriem cilvēkiem ir ap vienu diviem eiro mēnesī (piemēram, ja tiek saražots ap vienu kilogramu sadzīves atkritumu).

Tā kā DRN pieaudzis par būvniecības un minerālu ieguvi, tad arī, piemēram, grants karjeru īpašnieki maksā vairāk. Līdz ar to ceļu un ēku būvniecība kļūst dārgāka; un izmaksas var tikt iekļautas gala cenā. Ietekme nav dramatiska, taču ilgtermiņā tā palielina būvniecības izmaksas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām.

Ja pērn nodoklī par kubikmetra smilts-grants ieguvi bija jāmaksā 44 centi, tad tagad jau 55 centi. Par centu pieaudzis arī kūdras kubikmetram, bet no nākamā gada kūdrai paredzēts būtisks – pieckārtīgs – DRN pieaugums. Tas īpaši ietekmēs siltumnīcu nozari, dārzkopību un substrātu ražotājus. Kūdru uzskata par ar klimatu saistītu resursu, tādēļ nodokļa paaugstināšana tiek pamatota ar klimata mērķiem.

Nauda valstij un pašvaldībām

Pagājušajā gadā DRN sadalījums bija puse uz pusi – valsts budžetā un pašvaldībām. Likumā noteikts, ka pašvaldība šo iekasēto nodokli izmantos atkritumu apsaimniekošanai, poligonu uzturēšanai un vietējiem vides projektiem, bet valsts to izmanto gan klimata politikai un vides programmām, gan vispārējiem budžeta izdevumiem.
DRN kopējā summa budžetā nav liela salīdzinājumā ar citiem nodokļiem. Pērn DRN iekasēja 61,3 miljonu eiro, bet 2024. gadā tas bija lielāks – 61,1 miljons eiro.

DRN atlaides vai atbrīvojumi iespējami gadījumos, ja:

uzņēmums veic atkritumu reģenerāciju vai pārstrādi;
tiek izmantotas videi draudzīgākas tehnoloģijas;
tiek īstenoti aprites ekonomikas risinājumi;
darbojas depozīta sistēmas operatori noteiktos apstākļos.

Savukārt pilnas atlaides parasti nepienākas:

ja atkritumi tiek vienkārši apglabāti;
ja resursi tiek iegūti bez papildu vides pasākumiem;
ja nav investīciju ietekmes mazināšanā.

Argumenti par DRN:

palielina apglabāšanas izmaksas, kas veicina atkritumu šķirošanu;
padara resursu izmantošanu dārgāku, kas stimulē taupību;
veido finanšu resursus vides projektiem.

Argumenti pret DRN:

ieņēmumi nonāk kopējā budžetā, ne vienmēr tieši vides projektiem;
slodzi izjūt galvenokārt patērētāji;
cenu pieaugums bieži tiek pārlikts uz mājsaimniecībām.

Valsts argumentē, ka nodokļa celšana palīdz sasniegt klimata mērķus, samazina atkritumu apglabāšanu un veicina aprites ekonomiku, bet uzņēmēji norāda, ka tas palielina izmaksas, samazina konkurētspēju, sadārdzina būvniecību un pārtiku.

DRN Latvijā ir viens no galvenajiem instrumentiem, ar kuru valsts cenšas ietekmēt uzņēmumu un sabiedrības attieksmi pret dabas resursu izmantošanu un vides piesārņošanu. Par tā politiku atbild Klimata un enerģētikas ministrija, administrēšanu nodrošina Valsts ieņēmumu dienests (VID), savukārt uzraudzību pār aprēķiniem un ar nodokli apliekamajiem objektiem veic Valsts vides dienests (VVD).

Visu nosaka likums

VVD Atkritumu aprites departamentā “Likumam un Taisnībai” skaidroja: “DRN mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.

Dabas resursu nodokļa administrēšanu nosaka Dabas resursu nodokļa likuma 30. pants. Ar Dabas resursu nodokli apliekamie objekti un piemērojamās nodokļa likmes ir noteiktas Dabas resursu nodokļa likuma 4. pantā. Savukārt faktisko nodokļa ieņēmumu apmēru (mēneša un gada griezumā) apkopo un administrē VID.

Par nodokļa maksātājiem uzskatāmas personas, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savā saimnieciskajā darbībā Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā iegūst vai realizē ar nodokli apliekamus dabas resursus, emitē piesārņojošas vielas, apglabā vai sadedzina atkritumus, izmanto videi kaitīgas preces, kā arī pirmās realizē vai izmanto ar nodokli apliekamas preces, iepakojumu, tekstilizstrādājumus un vienreizlietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus. Nodokļa maksātāja statuss likumā noteikts arī atsevišķiem subjektiem, tostarp ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu apsaimniekotājiem, depozīta sistēmas operatoram un citām personām.

Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 28. pantam nodokļa maksājumi tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā un pašvaldību budžetos. Savukārt 29. pants nosaka, ka pašvaldību pamatbudžetā ieskaitītie dabas resursu nodokļa ieņēmumi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar vides aizsardzību, tostarp izglītībai un audzināšanai vides aizsardzības jomā, vides monitoringam, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, gaisa, ūdeņu, augšņu un grunts aizsardzībai, atkritumu apsaimniekošanai, kā arī citiem likumā noteiktiem vides aizsardzības pasākumiem. VID “Likumam un Taisnībai” skaidroja, ka DRN nav vienotas likmes – katram nodokļa objektam ir sava likme.

DRN jaunais sadalījums

No šī gada 40% dabas resursu nodokļa nonāks valsts budžetā, bet 60% pašvaldību budžetā. Valsts budžetā nonāk iekasētais nodoklis par minerālresursiem (smiltīm, granti, kūdru un citiem minerāliem, kas tiek iegūti no dabas), kā arī nodoklis par mežizstrādi un citiem valsts resursiem (piemēram, purviem un dziednieciskajām dūņām). Pašvaldību budžetos nonāk nodoklis par vietējiem resursiem – piemēram, vietējie smilšu un grants ieguves nodokļi, kā arī nodoklis par atkritumu apglabāšanu, kas tiek iekasēts no uzņēmumiem vai iedzīvotājiem par atkritumu apglabāšanu vietējos poligonos, jo pašvaldības ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu un poligonu uzturēšanu.

DRN palielināšanās sekmējusi to, ka atkritumu poligonos apglabātais apjoms procentuāli samazinās katru gadu, norādījis VVD Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs.

2025. gadā noglabātais atkritumu daudzums bija 198 633 tonnas, 2024. gadā – 267 662 tonnas, 2023. gadā – 319 533 tonnas, 2022. gadā – 326 537 tonnas, bet 2021. gadā – 285 397 tonnas. Atis Treijs skaidroja, ka būtiska nozīme ir dabas resursu nodokļa likmei par nepārstrādāto plastmasu. Tā motivē ražotāju atbildības sistēmas ne tikai sasniegt noteiktos mērķus, bet arī mazināt izmaksas, jo par katru nesavākto kilogramu jāmaksā nodoklis (piemēram, DRN par vieglās plastmasas iepirkuma maisiņu kilogramu ir 4,80 eiro). DRN ar likmi 800–1250 eiro/t piemērošana par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu gada laikā ir būtiski palielinājusi savāktos un pārstrādātos apjomus, kā rezultātā valsts budžetā ienākušā nodokļa apmērs ir mazāks, nekā tika plānots.

Bet vienlaikus iedzīvotāju un uzņēmēju vēlme ietaupīt uz DRN rada arī zaudējumus valsts budžetā. Pērn valsts budžetā DRN iekasēja par 28,1 miljons eiro mazāk nekā bija plānots – 61,3 miljonus.

Tāpat pašlaik tiek diskutēts par to, lai vēl lielāka daļa DRN paliek pašvaldību budžetos. Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis norāda: “Tur vēl būs diskusija par daudziem jautājumiem, Finanšu ministrija pret to neiebilst, bet tas nebūs ātri un vienkārši.” Tikmēr pašvaldības šī gada budžetos ir ieplānojušas ievērojamus ieņēmumus DRN: piemēram, Dienvidkurzemē – ap pusmiljonu, bet Talsu novadā – 270 000.

Atbrīvojums no nodokļa

Likumā ir noteikti vairāki veidi, kā uzņēmumi vai personas var tikt atbrīvotas no DRN, piemēram, atbrīvojumi no nodokļa par dabas resursu lietošanu (nevis par visu DRN, bet par konkrētām darbībām):

fona piesārņojuma nodoklis netiek piemērots, ja to pierāda ar monitoringu;
atbrīvojumi ūdens lietošanai (caurplūdes) noteiktos vietējos hidrotehniskos objektos, zivju audzētavās un citviet;
balasta smilšu novietošana noteiktās publiskās vietās;
piesārņojuma emisijas, kas tiek savāktas vai neitralizētas pēc avārijas.

Šie atbrīvojumi nav saistīti ar konkrētiem uzņēmumiem, bet ar situāciju/darbību, kādā DRN netiek piemērots. Daudz DRN atbrīvojumu rodas nevis tāpēc, ka konkrēts uzņēmums ir īpašs, bet gan tāpēc, ka tas piedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā vai depozīta sistēmā. Tas nozīmē, ka uzņēmums var saņemt atbrīvojumu tikai tad, ja ir noslēdzis līgumus un izpilda noteiktas saistības.

Pastāv atsevišķi atbrīvojumi, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību tipiski uzņēmumiem, bet ar īpašām situācijām:

diplomātiskās, konsulārās un starptautisko organizāciju pārstāvniecības Latvijā var būt atbrīvotas no DRN noteiktos gadījumos;
transportlīdzekļi, kuri tiek pirmo reizi reģistrēti Latvijā ar nodokļa atbrīvojumu – piemēram, ja ražotājs vai pilnvarotais pārstāvis ir noslēdzis līgumu par nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanu.

Saskaņā ar VVD datiem, 2024. gadā 5536 uzņēmumi Latvijā saņēmuši DRN atbrīvojumu par dažādiem objektiem.

PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.

TV Programma