Lomās: O.Kolmena, E.Stouna, R.Veiza u. c. Ir XVIII gadsimta sākums. Anglija karo ar Franciju, tomēr, neraugoties uz to, pīļu sacīkstes skriešanā un mielošanās ar ananasiem ir gluži ikdienišķa augstdzimušo izklaide. Tronī valda vārgulīgā karaliene Anna, taču sliktās veselības dēļ viņas vietā par valstī notiekošo ir atbildīga draudzene, lēdija Sāra. Kad pilī ierodas jaunā kalpone Ebigeila, viņas šarms Sāru apbur. Sāra uzņemas rūpes par Ebigeilu, kura nu saskata iespēju atgriezties pie savām aristokrātiskajām saknēm. Karš un ārpolitika pamazām aizņem arvien vairāk Sāras ikdienas, un Ebigeila nevilcinās kļūt par jauno karalienes kompanjoni. Abu starpā uzplaukst draudzība, dodot Ebigeilai iespēju īstenot savas ambīcijas. Un viņa neļaus stāties sev ceļā nedz sievietei, nedz vīrietim, nedz politikai vai zaķim
Lomās: T.Makenzija, S.Johansone, S.Rokvels u. c. Neveiklais un vienaudžu atstumtais desmitgadīgais vācu puisēns Džodžo cenšas atrast savu vietu viņam tik neierastajā pasaulē. Lai kompensētu tēva un draugu neesamību, viņš rada iedomu draugu – Ādolfu Hitleru, kurš nemaz nav līdzīgs Trešā reiha vadonim. Taču reiz viņš nejauši atklāj, ka māte slēpj mājās ebreju meitenīti, un drīz Džodžo būs jāizdara izvēle, kas viņa dzīvē ir galvenais
Lomās: Dž.Klūnijs, F.Makdormanda, Dž.Malkovičs, T.Svintone, B.Pits. CIP aģents Osborns Kokss zaudē darbu. To uzzinājusi, viņa nomocītā, neuzticīgā sieva vēršas pie jurista, lai pārrunātu iespēju šķirties. Osborns izlemj sarakstīt grāmatu par savām darba gaitām, taču disks ar melnrakstu noklīst sporta zāles ģērbtuvē. Tur to atrod darbinieki – neaptēstais Čeds un ar plastikas ķirurģiju apsēstā Linda. Viņi sāk šantažēt Osbornu. Stāvoklis kļūst vēl sarežģītāks, kad Linda iesaistās attiecībās ar Hariju, kurš, izrādās, guļ arī ar Koksa sievu
Lomās: D.Dejs-Lūiss, S.Fīlda, D.Strathērns, Dž.Gordons-Levits, Dž.Speiders u.c. Ir 1865. gads. ASV Pilsoņu karš tuvojas noslēgumam. Prezidents Ābrams Linkolns ir apņēmies panākt nozīmīga konstitūcijas labojuma pieņemšanu, lai uz visiem laikiem aizliegtu verdzību ASV. Tomēr laika to panākt ir maz, jo kuru katru brīdi karš var beigties. Ja tas notiks pirms labojuma pieņemšanas, dienvidu štati nepieļaus, lai tas iegūst likuma spēku. Izmantojot visus līdzekļus, Linkolnam nepakļāvīgajā Kongresā jāiegūst pietiekami daudz balsu, pirms karš beidzas, un visas pūles izrādās veltas. Tomēr prezidentu moka pretrunas, jo agri panākts miers glābtu tūkstošiem dzīvību. Svaru kausos ir likta valsts sirdsapziņa un tās iedzīvotāju brīvība. Vienlaikus Linkolnam jāatrisina vēl kāda dilemma – beigt verdzību vai karu?