Mūsu ēras 922. gads. Kāds ievērojams arābu vīrs vārdā Ahmeds Ibn Fadlans pievienojas vikingu pulkiem, lai dotos tiem līdzi uz barbaru apdzīvotajām ziemeļu zemēm. Ibn Fadlans nav nekāds pasaules žēlotājs, tomēr viņu satriec vikingu paradumi un tradīcijas – atklātā seksualitāte, netīrība, spēja aukstasinīgi nogalināt cilvēku. Jo vairāk Ibn Fadlans tuvinās vikingiem, jo vairāk atklājumu jāpiedzīvo. Par attieksmi pret tiem, ko savākuši savā pusē, par upurēšanu, par to, kas notiek ar upuru miesu