Tāpat Tramps nekavējoties sāka realizēt daudzas piekritēju gaidītās iniciatīvas, atkal pārliecinot, ka viņš ir biznesmenis. Jauno Baltā nama saimnieku vispirms interesē jebkura jautājuma finanšu komponente, tāpat viņš izteikti nostādījis amerikāņu intereses savas politikas centrā.

Jau tuvākajās dienās ASV Bruņoto spēku lidmašīnas nogādās emigrantus atpakaļ dažādās valstīs, 22 štati uzreiz vienu no viņa rīkojumiem pārsūdzēs tiesās, raisīsies apšaudes uz robežas, Brisele paudīs savu reakciju uz iespējamā tirdzniecības kara fona, tiks saņemts solījums investēt pustriljonu dolāru amerikāņu mākslīgā intelekta un medicīnas sistēmā, pasaule apsvērs zemāku naftas cenu iespējamību, 170 miljonu amerikāņu sekos līdzi sociālās platformas TikTok turpmākajam liktenim, Eiropā tvers ikvienu viņa vārdu par kariem Ukrainā un Tuvajos Austrumos.

Tomēr vispirms spoži notikumi - prezidenta inaugurācijas ceremonija un tikšanās ar piekritējiem Vašingtonas Capital One arēnā.

Solījums visu izmainīt ļoti ātri

Oficiāli auksto laikapstākļu, bet neoficiāli - drošības apsvērumu dēļ ASV 47. prezidenta inaugurācijas ceremonija norisinājās nevis ārienē pie Kapitolija, bet gan tā iekšienē, otrā stāva vidusdaļā esošajā apaļajā rotondas zālē. Tā atrodas zem masīva kupola - vēršot skatienu augšup, redzama milzu freska, kurā attēlots Džordžs Vašingtons.

Donaldam Trampam, ieejot rotondas zālē, viesi, kājās stāvot, sarīkoja ovācijas. Ņujorkas arhibīskaps, katoļu kardināls Timotijs Dolans nolasīja lūgsnu, zvērestu sniedza viceprezidents Džeimss Dī Venss, pēc kā Tramps nolasīja sava zvēresta tekstu, paceļot vienu roku, bet otru uz viņa sievas Melānijas turētajām abām Bībelēm neuzliekot.

Pēc kā jaunais Baltā nama saimnieks teica savu inaugurācijas runu, ko piesātināja daudzas patosa un patētikas pildītas frāzes: “Sākas Amerikas zelta ēra, pārējās valstis atkal sāks cienīt ASV un apskaust tās.” - “Narkokarteļi tiks atzīti par teroristiskām organizācijām.” - “Sākas Amerikas un skaidrā saprāta atjaunošana.” - “Tagad Amerikā ir tikai divi dzimumi - vīriešu un sieviešu.” - “Atgriezīsies vārda brīvība, jebkura valsts cenzūra tiks aizliegta, izmaiņas sāksies šodien un notiks ļoti ātri.” - “ASV pieliks punktu tiem kariem, kas patlaban pasaulē norisinās. Pats galvenais - pašiem neiesaistīties karā.” Atšķirībā no iepriekšējās Trampa prezidentūras laikā lietotā lozunga “Padarīsim Ameriku atkal dižu!” šoreiz viņš izsaucās: “Amerika - pirmā!”

Savā pirmajā runā 47. ASV prezidenta postenī Tramps ļoti bieži lietoja priedēkli “re”, ar ko apzīmē kaut kā atjaunošanu - bijušās ASV varenības atjaunošanu, suverenitātes atjaunošanu, autoritātes atjaunošanu. Viņa retorika lielā mērā tika būvēta uz pagātnes atgriešanu.

Gan inaugurācijas, gan sekojušās citās pirmajās runās prezidents fiksēja Amerikas priekšā stāvošos izaicinājumus: korumpēts isteblišments; valdība visā pasaulē finansē svešu robežu nosargāšanu, kamēr nespēj nosargāt pati savas robežas; medicīnas sistēma ir dārgākā pasaulē un pie tam darbojas ļoti slikti; izglītības sistēma spiež bērnus kaunēties pašiem no sevis.

Un apsolīja, ka viss izmainīsies ļoti ātri, apsolot atgriezt likumu un kārtību amerikāņu pilsētu ielās, apsolīja, ka Amerika nevadīsies pēc ādas krāsas un seksuālajām preferencēm, bet gan balstīsies uz cilvēku kompetencēm.

Tramps arī apsolīja, ka armijas rindās atgriezīsies tās militārpersonas, kas savulaik tika atbrīvotas tālab, ka kritizēja pret COVID-19 vērstus pasākumus, un apsolīja izveidot visvarenāko armiju pasaulē, kas nevis sāks, bet pabeigs karus. 47. ASV prezidents akcentēja, ka viņš grib būt miera nesējs un apvienotājs. Miljoniem cilvēku, kas gaida Ukrainas kara pabeigšanu, šī bija gaidīta vēsts, vienlakus inaugurācijas uzrunā Tramps ģeogrāfisko nosaukumu “Ukraina” nepieminēja.

Runas sākuma daļā 47. ASV prezidents atsevišķi vērsās pie afroamerikāņu un spāniski runājošajām kopienām un pateicās to pārstāvjiem, kuri bija par viņu balsojuši un apsolīja to neaizmirst, bez tam savā runā pieminēja Martinu Luteru Kingu. To prezidents darīja ar skatienu nākotnē - šo divu milzīgo vēlētāju grupu balsis tradicionāli ļoti daudz ko noteiks turpmākajā Kongresa locekļu un nākamā prezidenta izvēlē.

Amerikā nepastāv tradīcija sasaukt uz inaugurāciju ārvalstu līderus, kuru klātbūtne ļautu izdarīt papildus secinājumus par gaidāmo ārpolitiku. Īpašu viesu godu izpelnījās tikai daži, kuri ir viņa politiskie domubiedri - Argentīnas prezidents Havjers Milejs, Itālijas premjerministre Džordža Meloni. Tāpat uzaicināja arī līdztekus Trampam interneta mīmu pasaulē popularitāti guvušo Ķīnas viceprezidentu Haņu Čžeņu: viens no signāliem, kas liecina - prognoze, ka jaunais prezidents ieturēs ļoti stingru līniju attiecībā pret Ķīnu, pagaidām neattaisnojas.

Ko nozīmē vieta Trampa tuvumā

Inaugurācijas ceremonijās arvien interesanti vērot, kas atrodas pirmajās rindās tā saucamajā ģimeņu nodalījumā. Tie bija paši bagātākie cilvēki Savienotajās Valstīs un pasaulē. Vēl viena neparasta Trampa prezidentūras pirmās dienas iezīme bija inaugurācijas pasākumiem savākto ziedojumu rekordapjoms - 250 miljoni dolāru. Pati inaugurācija tiek apmaksāta no budžeta, ar ziedojumiem finansē dažādus notikumus ap inaugurāciju - ballītes, balles, mītiņus.

Ko līdzdalība jaunā prezidenta amatā stāšanās dienā nozīmē pārstāvēto kompāniju vadītājiem? To, ka šie cilvēki saņem biļetes uz inaugurācijas pasākumiem, viņi var aprunāties ar prezidenta komandas locekļiem un varbūt ar pašu Trampu. Inaugurācijas ziedojumus apmaksāja ne tikai tradicionālo biznesa laineru - Goldman Sachs, Bank of America, IT&T, Johnson & Johnson, Delta, McDonald’s - kapteiņi.

Auditorija ar dīvainiem skatieniem aplūkoja tos, kas iemieso sevī jauno realitāti, gūstot atbildi uz jautājumu “kas ir kas IT industrijā” - Amazon, Meta, Apple, Google, Microsoft, Uber, OpenAI, TikTok īpašniekus un top menedžerus; protams, šo sarakstu vajadzēja sākt ar Ilonu Masku, kuru šobrīd daudzi sauc par līdz-prezidentu. Viņi kopā ar sievām ieņēma labākās vietas, Trampa tribīnes tuvumā.

Ieejas cena IT kompānijai sastādīja 1 miljonu dolāru. 47. ASV prezidents administrācijas darbinieki laikrakstam The Wall Street Journal pastāstīja, ka ziedojums pa miljonam ir veids, kā “pieņemt atvainošanos no biznesa”. Starp citu, daudzi biznesa kapteiņi nevarēja saņemt ielūgumus un no viņiem nepieņēma naudu, neraugoties uz šo miljardieru un miljonāru vēlmēm.

Lai arī korporāciju ietekme ir milzīga. Pietiek atbraukt uz Vašingtonu un aplūkot lobēšanas organizāciju dižās ēkas, kas galvaspilsētā, šķiet, aizņem vairāk vietas, nekā valdībai paredzētie kvadrātkilometri. Protams, lobētāju kompānijas atrodas ēku, kurās tiek veidota valsts politika, tuvumā. Dižajās celtnēs atrodamas visas lobēšanas organizācijas, ko apmaksā lielais bizness savu interešu realizēšanai. Kas attiecas uz IT industriju, tie ir gan kosmosa programmu realizētāji, gan sociālo tīklu un dažādu servisu īpašnieki.

Inaugurācijas ceremonijā klātesošajiem IT līderiem maz interesē lielās politikas veidošana, varbūt virkne necer uz kādu īpašu atbalstu, varbūt viņiem pat galvenais - lai viņus nekritizētu. Trampa sacītais vārds arvien izskan skaļi - gan sociālajos tīklos, gan uzstāšanās reizēs, un viņa paziņojumi pilnīgi noteikti var ietekmēt to cilvēku biznesu, kas tur atradās. Ja iepriekšējais ASV prezidents Džo Baidens, pēdējo reizi vēršoties pie nācijas, runāja par oligarhāta bīstamību un ka lielā biznesa ietekme pārāk izjūtama, tad IT korporāciju līderiem, kas bija ieradušies uz inaugurācijas ceremoniju - tieši otrādi -, pastāvēja bažas, ka Tramps var ietekmēt viņu biznesus.

Savā inaugurācijas runā 47. ASV prezidents atainoja zvaigžņsvītroto karogu uz Marsa, tomēr līdztekus Maskam virkne gigantu, ko apzīmē kā “platforma-plus-visi-pārējie-biznesi”, pievērsušies kosmiskajām programmām. Amazon īpašnieka Džefa Bezosa Blue Origin ir viena no lielākajām kompānijām - ja apmeklēt Kanaverala zemesragu, tur netālu no Ilona Maska Space X paviljona izvietotas kompānijas Blue Origin telpas.

Arī tā pretendē uz to, lai strādātu roku rokā ar valdības aģentūru NASA, un šeit jau ir runa par spraigu konkurenci starp IT gigantiem, kuri citstarp pretendē uz dažādiem federālajiem projektiem un finansējumiem. Protams, viena pati draudzība ar Trampu valsts pasūtījumus nenodrošina, taču viņi grib būt redzami tuvumā jaunajam prezidentam, lai pieņemot lēmumus, NASA un Kongress ņemtu vērā šo faktu.

Pietiekami daudz naudas, lai nopirktu necieņu

Tuvumā valsts prezidenta tribīnei sēdēja arī Džefs Bezoss un viņa līgava Lorēna Sančesa. Platformas Amazon un kosmosa kompānijas Blue Origin dibinātājs ir viens no tiem miljardieriem, kuri netracina, jo ir viegli izprotami. Viņš bija botāniķis, ļoti cītīgi strādāja, izveidoja savu biznesu, iegrima tajā līdz ausīm un pēkšņi attapa, ka ir visbagātākais cilvēks pasaulē un tagad viņam gribas, lai kāda blonda lelle uzspridzinātu viņa smadzenes. Bezoss vienkārši aizgāja un nopirka tādu.

Viņš arī pieder pie tiem, kas ne sevišķi interesējas par politiku. Viens no iemesliem - Bezoss pastāvīgi pavada laiku ar melnmataino Lorēnu Sančesu, kurai ir helikoptera vadīšanas licence. Grūti bija iedomāties, ka viņa kaut ko tādu vilks mugurā inaugurācijas ceremonijā - Sančesa bija tērpusies bezmaz krūšturī. Ļoti dīvaini, ka viņai šāds balts tērps šķitis pieņemams - varbūt tas ir fetišs, kas noder lidojumiem virs Santropē Francijas Rivjērā, jo laikam ļoti iet pie sirds arī Bezosam.

Var jau komentēt, ka Sančesa bija izvēlējusies visnepiemērotāko lietu, ko uzģērbt inaugurācijas ceremonijā, taču varbūt tieši šeit ir āķis. Ļaudis domā, ka tā ir necieņa - un Bezosam ir pietiekami daudz naudas, lai izrādītu necieņu. Viņš ir tik bagāts, ka spēj nopirkt tiesības necienīt ceremonijas.

Savdabigi, ka cilvēki “noķēra” Zaka Zakerberga skatienu, kas bija iemaldījies starp - savādāk nepateikt - Sančesas apskatei izliktajām krūtīm. Viņš bija nolēmis tās aplūkot, uzdodot sev jautājumus: “Vai es to varu atļauties? Vai varbūt tomēr varu atļauties vairāk, nekā Džefs Bezoss?” Rezultāts - kārtējais internetskandāls inaugurācijas dienā. Tomēr visas inaugurācijas uguņošanas un saviesīgos skandālus pārliecinoši aizēnoja efekti, ko radīja Trampa parakstītie rīkojumi.

Capital One arēnā publikā lido flomāsteri

Uzreiz pēc inaugurācijas ceremonijas jaunais ASV prezidents steidza uz Capital One arēnu, kas atrodas dažu kvartālu attālumā no valdības ēkām. Tur naktī tika sarīkots šovs, uz ko pulcējās 20 000 viņa piekritēju. Šova elementiem jākļūst par vienu no 47. ASV prezidenta darbības raksturlielumiem. Tas, ko mēs sagaidīsim tuvāko 4 gadu laikā - skaļi, spilgti paziņojumi un rīkojumi, kas gūs un jau gūst lielu pretsparu, arī tiesās.

Tramps izgāja arēnā, kurā spēlē Vašingtonas hokeja komanda Capitals, sacīja runu saviem uzticamajiem vēlētājiem, un turpat sāka parakstīt desmitiem savu - prezidenta rīkojumu. Viņš to darīja, aplausu pavadīts, viņš to darīja uz skatuves, viņš veidoja šovu - lūk, klasiskais Donalds Tramps, lūk, visīstākais politiskais šovs. Septiņus flomāsterus, ar kuriem tika parakstīti rīkojumi, prezidents iesvieda publikā.

Pirmos no sākotnējiem rīkojumiem 47. ASV prezidents parakstīja jau Kapitolija kalnā, vēlāk tas, pats par sevi, notiks Baltā nama Ovālajā kabinetā preses ielenkumā, taču pats galvenais - arī Capital One arēnā. Gandrīz 200 prezidenta rīkojumu diennakts laikā - tas ir satriecoši daudz. Savas pirmās kadences laikā Tramps parakstīja caurmērā 55 rīkojumus gadā, viņa sekotājs un priekštecis amatā - Džo Baidens - vidēji 46 rīkojumus gadā.

Izteikti simboliski un viegli uztverami rīkojumi bija Meksikas līča, kuram ar ASV ir garāka krasta līnija, nekā ar jebkuru citu valsti, pārdēvēšana par Amerikas līci. Tāpat arī visaugstākajam kalnam Amerikā, ko 1917. gadā nosauca prezidenta Viljama Makinlija vārdā, bet kas demokrātu prezidentūras laikā tika pārdēvēts par Denali kalnu, tika atgriezts iepriekšējais nosaukums.

Prezidenta rīkojums - tā ir īpaša izpildvaras izpausme, kas, kā pausts ASV likumdošanā, adresēts ierēdņiem un institūcijām, bet ne parastiem pilsoņiem. Tam ir likuma spēks, taču vienlaicīgi rīkojums nevar atcelt vai nomainīt pastāvošos likumus. Kopumā Tramps nelika vilties - gandrīz visu, kas iepriekš tika sagaidīts, apstiprināja viņa paraksts. Vienīgi muitas tarifu jautājumu jaunais Baltā nama saimnieks apsolīja risināt februārī.

Uzbrukums Kapitolija ēkai 2021. gada 6. janvārī

Viens no pirmajiem un iespaidīgākajiem jaunā prezidenta lēmumiem - tika apžēloti 1583 cilvēki, kuri tika vainoti 2021. gada 6. janvāra protesta notikumos Vašingtonā, par kuru kulmināciju kļuva Kongresa ēkas šturmēšana. Demonstranti centās traucēt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātu sertifikācijas procedūrai.

Dumpinieki uzskatīja, ka Tramps patiesībā nav zaudējis prezidenta vēlēšanās. Tika ierosināta lieta, kas pārvērtās par plašāko kriminālizmeklēšanu ASV vēsturē. Tagadējā prezidenta attieksme pret šo nekārtību organizētājiem mainījās. Toreiz, 2021. gada janvārī, viņš ierakstīja divus video. Viens - visai neitrāls, otrā nosodīja tos, kas veica uzbrukumu Kapitolijam un pielietoja spēku pret policistiem. Taču vēlāk Tramps sāka runāt par dumpiniekiem, ko vainoja Kapitolija šturmēšanā, vienīgi kā par upuriem un attiecībā uz viņiem lietoja vienīgi vārdu “ķīlnieki”.

Viņa priekšvēlēšanu mītiņos tika ieslēgts ASV himnas ieraksts, kur notiesāto Trampa piekritēju koris ASV himnu “The Star-Spangled Banner” nodzied cietumā.
Lai arī attiecīgu jaunā Baltā nama saimnieka rīkojumu gaidīja, pārsteidza tas, ka viņš apžēloja pilnīgi visus protesta dalībniekus, lai arī priekšvēlēšanu kampaņas laikā domubiedri runāja, ka ikvienu personu aplūkos individuāli.

Divi ierēdņi, kas strādāja kopā ar Trampu pārejas laika komandā, pauda, ka šāda izšķiršanās notika tikai dažas dienas pirms inaugurācijas par spīti daudz piesardzīgākiem plāniem iepriekš. Daudzi Trampa piekritēji, ieskaitot Vašingtonā notikušā mītiņa dalībniekus, jaunā prezidenta lēmumu sagaidīja ar sajūsmu, to vērtējot kā priekšvēlēšanu solījuma izpildi. Notiesātos nodēvēja par “politizētās sistēmas upuriem”.

Pārvilkta svītra lielākajai izmeklēšanai Tieslietu ministrijas vēsturē. Tās figuranti bija ne tikai paši nekārtību dalībnieki, bet arī labēju ekstrēmisku grupu līderi, kuri tika notiesāti par vardarbību un sazvērestībām. 14 6. janvāra demonstrantiem sodi tika mīkstināti.

“Viņi ēd suņus, viņi ēd kaķus. Kas viņi ir?”

Jau pirmajās dienās pēc inaugurācijas mēs kļuvām par ļoti dramatisku ainu lieciniekiem. Savienotajās Valstīs, pat pēc ļoti konservatīviem novērtējumiem, dzīvo 11 miljoni nelegālo emigrantu, no tiem ļoti liels īpatsvars mitinās ASV jau ilgus gadus. Kāds gan bija vissvarīgākais Trampa priekšvēlēšanu kampaņas mīms? “Viņi ēd suņus, viņi ēd kaķus. Bet kas viņi ir? “Nelegālie emigranti!”” Šis bija viens no augstākajiem viļņiem, kura virsotnē Tramps tika aiznests līdz uzvarai vēlēšanās.

“Mēs īstenojam pasākumus, lai pārtrauktu ielaušanos caur mūsu dienvidu robežām, jo pie mums ierodas migranti neierobežotos daudzumos,” jaunievēlētais ASV prezidents pauda Davosas ekonomikas foruma auditorijai. “Pats svarīgākais - es ieviesu ārkārtas stāvokli uz dienvidu robežas. Tas nozīmē, ka visi robežas nelegālas šķērsošanas gadījumi tiks novērsti. Šie cilvēki tiks nosūtīti uz turieni, no kurienes atbraukuši. Jūs droši vien redzējāt, ka šādas politikas īstenošana jau sākusies. Es nosūtīju mūsu Bruņotos spēkus, Nacionālo gvardi uz robežu, lai apstādinātu šo invāziju.”

Trampa parakstītais rīkojums migrācijas kontroli tagad pārvieto uz militārpersonu pleciem. Ja agrāk tās vienīgi atbalstīja migrācijas varas iestādes, tad tagad militārpersonas tieši kontrolē robežu un aiztur migrantus. Jau paziņots, ka uz dienvidu robežu dosies tūkstošiem amerikāņu militārpersonu. Migrantu plūsmas Tramps pat oficiālos dokumentos apzīmē kā “ielaušanos” un apsolījis tās apturēt nevis kā prezidents, bet gan kā Bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks, šajā gadījumā sapludinot civilās un militārās funkcijas.

Pirmais signāls tiem, kas vēlas iekļūt Savienotajās Valstīs - pārstāja darboties aplikācija CBP One, ko mobilajiem telefoniem bija izstrādājusi ASV Muitas un robežu aizsardzības aģentūra. Šī aplikācija iekaroja ļoti lielu popularitāti tāpēc, ka tā faktiski bija online loterija simtiem tūkstošu cilvēku, kuri vēlējās iekļūt Savienotajās Valstīs pāri Meksikas robežai. Ar CBP One palīdzību ASV migrācijas iestādes tiem, kas vēlējās tikt pie emigrācijas vīzas, noteica tikšanos pārrunām 8 robežpunktos.

Prezidentam ir tiesības piešķirt šādus zaļos koridorus un Džo Baidens tās izmantoja biežāk nekā jebkurš cits prezidents kopš šīs programmas radīšanas 1952. gadā. Un pēkšņi Donalds Tramps anulēja uzvarējušās un visas pārējās “loterijas biļetes”. Saskaņā ar amerikāņu varas iestāžu novērtējumu, Meksikā CBP One darbības pārtraukšanas brīdī apmēram 30 000 cilvēku jau gatavojās nozīmētajām pārrunām robežpunktos un vēl 270 000 gaidīja iespēju iekļūt ASV.

Otra šī stāsta puse - izziņota iespaidīga nelegālo migrantu, kuri jau atrodas ASV, deportācija. Tās uzsākšana bija viens no pirmajiem Trampa priekšvēlēšanu kampaņas solījumiem. Procesu sarežģī apstāklis, ka vietējās varas iestādes, štatu valdības ne vienmēr gatavas atbalstīt federālās valdības iniciatīvas. Dažas pilsētas - tādas kā Čikāga -, kuras ASV sauc par “pilsētām-patversmēm”, atklāti paziņojušas, ka izrādīs pretestību deportācijām. Lai tiktu galā ar lokālu pretdarbību, 47. ASV prezidenta administrācija apsolījusi rosināt krimināllietas pret tiem ierēdņiem, kuri traucēs federālās valdības darbībām.

Kopumā, kā aprēķinājusi The New York Times, deportācija var skart 14 miljonus cilvēku. 40% no viņiem ir laicīgs legāls statuss dažādu programmu ietvaros, vēl 60% legāla statusa vispār nav. Tiešs deportācijas risks šobrīd apdraud 2 miljonus cilvēku.

Pirmais oficiāli ieceltais jaunās valdības ministrs bija Marko Rubio. Viņš ieņēmis valsts sekretāra amatu un viņa pirmā vizīte šim postenim netradicionāla - tieši pa Latīņamerikas valstīm. Viens no galvenajiem turnejas jautājumiem ir emigrācija - piemēram, no tādām valstīm kā Gvatemala un Salvadora. Par to, ka Rubio šim jautājumam veltīs nozīmīgu daļu sava laika, liecina viena no pirmajām vēstulēm, ko viņš adresēja padotajiem uzreiz pēc savas kandidatūras apstiprināšanas Kongresā. Rubio nelegālo migrāciju raksturoja kā vienu no laikmeta galvenajām problēmām un paziņoja, ka gatavs vest pārrunas par nelegālo emigrantu izsūtīšanu.

Cīņa pret importēto bandītismu: lodes jau lido

Ārkārtas situācija uz ASV dienvidu robežas ieviesta tālab, lai varētu iedalīt federālos līdzekļus Trampa tik iemīļotās sienas, kas oficiāli saucas “Aizsargājošā barjera”, uzbūvēšanai. ASV Iekšējās drošības ministrijas oficiālā statistika par 2023. gada novembrī un decembri liecina, ka ASV robežu nelegāli šķērsoja 10 000 cilvēku dienā jeb 300 000 cilvēku mēnesī. Tā tiešām ir humanitārā katastrofa drošības un dažādu sociālo jautājumu aspektos.

Viens no Trampa emigrācijas iniciatīvu mērķiem balstīts uz konstatāciju, ka ASV robežas pieredz dažāda veida karteļu, noziedznieku bandu, narkotiku tirgotāju, teroristisku organizāciju ofensīvu. 47. ASV prezidents definē, ka šie bandīti valsts teritorijā sākuši kontrolēt dzīvojamo ēku kompleksus, ievākt meslus no biznesa, veic noziegumus, tirgo narkotikas bērniem tieši skolās.

Latīņamerikas valstu karteļi tagad pasludināti par teroristiskām organizācijām un pret tiem tiks pielietoti visi cīņas pret teroristiem veidi. Sākusies nelegālo emigrantu, kuri pastrādājuši noziegumus, izķeršana un nosūtīšana uz Meksiku un citām Latīņamerikas valstīm ar armijas lidmašīnām.

Jauno pasākumu kontekstā Federālā izmeklēšanas biroja pretterorisma struktūras tiks iesaistītas Trampa pretemigrācijas politikas īstenošanā. Līdztekus federālajiem prokuroriem uzdots panākt visstingrākās apsūdzības šāda veida lietās un vajāt vietējos ierēdņus, kuri liks šķēršļus lēmumu, kas pieņemti federālajā līmenī, izpildei. Īpaša uzmanība piešķirta fentanila izplatības krīzei, kas memorandā nosaukta par bezprecedenta draudu.

Jau fiksēta pirmā apšaude uz ASV un Meksikas robežas, pie Riograndes upes, starp robežsardzes patruļu un nelegālajiem migrantiem. Kā norādīja TV kanāls Fox News, bruņotajā sadursmē iesaistītie migranti varēja būt narkotiku karteļa locekļi.

Mēģinājums likvidēt dzemdību tūrismu

Paredzams, ka visi Trampa rīkojumi emigrācijas jomā lielā mērā darbosies, izņemot vienu, ko patlaban var raksturot kā simbolisku. Tas attiecas uz “dzemdību tūrismu”, kas neeksistē nevienā citā pasaules valstī. Šobrīd praktiski ikviens, kurš piedzimis Savienotajās Valstīs, gūst pilsonību.

Daudzi to sauc arī par “nelegālās migrācijas magnētu”: grūtas sievietes ierodas ASV, šeit dzemdē bērnu, kas saņem pilsonību un līdz ar jaundzimušo uz šejieni pārceļas visa ģimene, nereti 13-15 cilvēki. Bērni kļūst par savdabīgu enkuru radiniekiem, šos jaundzimušos tā arī dēvē - “enkura bērni”.

Attiecīgās ģimenes locekļi tiek pie pagaidu dzīvesvietas, un pēc pieciem gadiem - pie absolūti legālas pilsonības, sekojoši gūst arī valsts medicīniskos pakalpojumus, pensijas un citus sociālus bonusus. Saskaņā ar ASV plašsaziņas līdzekļu publikācijām, ik gadu šādā veidā pilsonību saņem ap 1 miljons jaundzimušo.

47. ASV prezidenta rīkojums vērsts pret “dzemdēšanas tūrismu” un nelegālajiem emigrantiem, kuri cenšas laist saknes Amerikā, pateicoties bērnu piedzimšanai. Savukārt ASV Konstitūcijas 14. labojuma 1. sadaļa garantē pilsonību jebkuram cilvēkam, kas “dzimis Savienotajās Valstīs un kas nonācis zem to jurisdikcijas”.

Trampa 14. labojuma traktējums nozīmē, ka ASV jurisdikcijas ietvaros nenonāk bērni, ko laiduši pasaulē vecāki, kas Savienoto Valstu teritorijā atrodas nelikumīgi vai arī kuriem ir likumīga, taču uz laiku izdota vīza. 47. ASV prezidents ar savu rīkojumu nevar izmainīt Konstitūciju, taču šis ir aicinājums ierēdņiem traktēt 14. labojumu daudz šaurāk un nedot pilsonību nelegālu un laicīgu migrantu bērniem.

Šis ir juridiski visslidenākais Trampa rīkojums, ko apbrīnojamā ātrumā tiesās apstrīdēja 22 štati, Sanfrancisko un Kolumbijas apgabals, kā arī virkne cilvēktiesību organizāciju, apgalvojot, ka tas pārkāpj Konstitūcijā pausto. Ģenerālprokurors un demokrāti cenšas nobloķēt šo Trampa rīkojumu. Šīs tiesvedības prasīs daudz laika un visdrīzāk nonāks līdz Augstākajai tiesai, un mēs ieraudzīsim, kā tā interpretē 14. labojumu. Uz tās pozitīvu lēmumu cer daudz republikāņu, kas kaislīgi atbalsta cīņu pret dzemdību tūrismu.

Pastāv virkne būtisku argumentu par to, ka šis rīkojums neko nevar izmainīt. Ja lietas nonāks līdz labojuma veikšanai Konstitūcijā, tas prasīs trīs ceturtdaļu štatu un un divu trešdaļu kongresmeņu atbalstu abās palātās, kas diez vai ir reāli pašreizējā politiskajā situācijā.

47. ASV prezidenta pretemigrācijas politika jau kļūst par izaicinājumu amerikāņu biznesam. The Wall Street Journal raksta, ka virkne kompāniju spiestas veidot situatīvos centrus un karstās līnijas saviem darbiniekiem, kuri var sadurties ar deportācijas iespēju. Virkne kompāniju jau gatavojas migrācijas reidiem.

TikTok: “dejojošā spiegošana”

ASV un Ķīna rada praktiski pusi no pasaules IKP. 17. janvārī notika telefonsaruna starp Donaldu Trampu un Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, daži Baltā nama saimnieka komentāri bija sekojoši:

“Patiesībā viņš bija tas, kurš man piezvanīja. Mēs esam uzkrājuši milzīgus tirdzniecības deficītus. Nav vajadzīgs, lai mums būtu brīnišķīgas attiecības, mēs vienkārši gribam, lai tās būtu taisnīgas. Un mēs ceram, ka Ķīna mums palīdzēs apstādināt karu starp Ukrainu un Krieviju. Pirms iepriekšējām vēlešanām jau apspriedām abu mūsu valstu denuklearizāciju. Jūs zināt, ka Ķīnai patlaban daudz mazāki stratēģiskā bruņojuma atomspēki, nekā mums, un es domāju, ka viņi centīsies mūs panākt.”

Tomēr šajās nedēļās, šķiet, par aktuālāko jautājumu, kas var iedragāt ASV un Ķīnas attiecības, kļuvusi sociālā platforma TikTok. Tās eksistence bija zem jautājuma zīmes, jo iepriekšējā prezidenta Baidena administrācija bija pamanījusies aizliegt šo sociālo platformu - divas dienas pirms Trampa inaugurācijas tā tika atslēgta. 47. ASV prezidenta administrācija šī lēmuma stāšanos spēkā atlika uz 75 dienām, norādot ģenerālprokuroram nespert nekādus soļus tā realizācijai norādītajā laikposmā.

TikTok aizliegums raisīja papildus spriedzi ASV un Ķīnas attiecībās, amerikāņu politiskajā sistēmā, sociālo tīklu sektorā, satrauca miljonus amerikāņu, kuri no TikTok atkarīgi ekonomiskajā un kultūras aspektā. Platforma ir miljoniem mazo uzņēmumu komercijas un satura radītāju, kas iespraukušies starp dejām Bejonse un Nikijas Mināžas izpildīto dziesmu pavadījumā, dzinējspēks, tā arī iekarojusi grandiozu popularitāti jauno amerikāņu vidū.

“Esmu jau sacījis, ka mēs uzvarējām balsojumu jaunatnes vidū, pateicoties TikTok,” komentēja Tramps. “Tā ka manā sirdī atrodas silts nostūrītis priekš TikTok.”

Sociālā platforma atgriezusies, kas īpaši svarīgi bija paaudzei Z. Kāpēc demokrāti gribēja tikt vaļā no TikTok? Tāpēc ka nespēja kontrolēt izteikumus. Kad kāds cenšas apslāpēt izteikumus, viņš arvien atrod iemeslus: “O, mēs uztraucamies, ka ķīnieši par mums ievāc datus, o, mēs uztraucamies par rasisma pieaugumu.” Nekad neuztveriet pilnīgi nopietni šādus lozungus: vārda brīvība ir ļoti būtiska. TikTok aizliegums bija runas cenzūra un vēlme kontrolēt internetu - šajā jomā maz kas mainās.

Pērn Amerika kļuva par liecinieci smagam Eidana Kon-Mērfija rosinātam tiesas procesam pret Misūri štatu, kas aizceļoja līdz Augstākajai tiesai. Kon-Mērfija argumentācija: pastāv mēģinājumi sociālajās platformās apspiest vārda brīvību. Tas ir kļuvis par svarīgu dienaskārtības jautājumu Savienotajās Valstīs. Zināms, ka Meta pēc Zakerberga sarunas ar nākamo ASV prezidentu nolēma atteikties no savas ziņojumu “fact check” (faktu pārbaudes) politikas, lai īstenotu jaunu pieeju - ļoti strīdīgs lēmums, ko Trampa piekritēji uzskata par vārda brīvības uzvaru, kamēr 47. ASV prezidenta kritiķi tradicionāli pauž, ka tas sekmēs tālāku konspiroloģijas teoriju un citu apšaubāma satura ideju izplatību.

Ļoti daudz amerikāņu vēlas, lai valdība necenstos sociālajos tīklos kontrolēt to, ko tā uzskata par dezinformāciju internetā. Tas ir sarežģīti: tas, ko viens cilvēks valdībā uzskata par dezinformāciju, otra skatījumā ir nevienprātības izpausme, uz kuru, kā šis otrais uzskata, viņam ir tiesības saskaņā ar Konstitūcijas 1. labojumu.

Tiklīdz valdība cenšas ieņemt arbitra pozīciju, raisās nopietnas problēmas. Trampa parakstītais rīkojums realizē divas lietas. Pirmkārt, tas prasa no izpildorgāniem pārtraukt nekonstitucionālu vārda brīvības apspiešanu - tas drīzāk ir simbolisks žests, jo arī bez šīs norādes valdībai Konstitūcija jāievēro. Otrs rīkojuma aspekts, kam daudzi neveltīja uzmanību, ir ievērojami interesantāks - ASV Ģenerālprokuroram uzdots, pārskatot pēdējo 4 gadu notikumus, sagatavot atskaiti par šajā laikposmā īstenoto cenzūru.

Grūti aptvert, cik emocionāli svarīga bija svētdiena - diena pirms Trampa inaugurācijas - paaudzei Z. Viņi jutās emocionāli satricināti, atrauti no pasaules un saviem tīklojumiem perspektīvas, ka nespēs komunicēt šajā sociālajā tīklā, dēļ. Tik Tok iepriekš bija atrodami daudzi video, kur jaunieši raudāja. Tomēr paaudzei Z jauniešiem nācās pretoties īsu laiku.

Saskaņā ar jaunā Baltā nama saimnieka parakstīto rīkojumu, šis straumēšanas serviss vai nu jāaizliedz, vai 50% tā akciju jānonāk ASV kapitāla rokās. Prezidents paziņoja, ka atbalsta servisa pirkšanas ideju no Ilona Maska vai Lerija Elisona, kompānijas Oracle izpilddirektora, puses. Ja ķīnieši izrādīsies nepierunājami, tad lietā tiks likti muitas nodevas Ķīnas precēm 60% apmērā - tik drastisku procentu Tramps turot piedurknē tieši līguma nenoslēgšanas gadījumam.

Interesanti, ka Tik Tok pilnībā nav ķīniešu īpašums, ievērojama akciju daļa jau pieder amerikāņu investīciju fondiem. Tātad vajag precizēt, ko tieši domā Tramps, sakot, ka 50% TikTok jāpieder Savienotajām Valstīm, un kādā veidā darījums varētu tikt realizēts. Sagaidāmas nopietnas Ķīnas un ASV valdību pārrunas, lai TikTok darbība vienlaicīgi atbilstu kā amerikāņu, tā Ķīnas likumdošanai - dzirksteles šķīdīs. TikTok guvis milzīgus panākumus gan dzimtajā Ķīnā, gan pasaulē, ieskaitot ASV, kur platformu izmanto 170 miljoni cilvēku. Būtisks jautājums - kurā pusē nostāsies amerikāņu lietotāji, ja raisīsies lielas domstarpības TikTok saskaldīšanas procesā.

Izstāšanās no Parīzes klimata nolīguma

Acīmredzot, Tramps sevi nepieskaita tiem, kuri uzskata, ka atdodot naudu un nodokļus valdībai, iespējams izmainīt globālo temperatūru. Pats pirmais rīkojums, ko izdeva 47. ASV prezidents, pēc viņa teiktā, Amerikai ļaus izkļūt no Parīzes klimata nolīguma. Tieši tādu pat dokumentu Tramps parakstīja savas pirmās kadences laikā; Baidens to atcēla.

ASV atkal izšķīrušās soļot reindustrializācijas, tostarp tradicionālās autobūves virzienā, nevēloties atteikties no tradicionālās enerģijas. Līdz ar to Tramps paziņoja - pārejas uz zaļo ekonomiku vietā Amerikai vajadzīgas darba vietas un rūpniecība.

Izstājoties no Parīzes nolīguma un atceļot CO2 kvotas Savienotajās Valstīs, jau pēc gada starp Eiropu un ASV var izveidoties interesanta kolīzija. Piemēram, vietējie tēraudlējēji varētu sacīt: “Tas nav godīgi. Mēs maksājam par CO2 izmešiem, kamēr no tonnas tērauda, kas tiek importēta no ASV, kvota netiek maksāta. Darbojoties šādai netaisnīgai sistēmai, tērauda ražošana no Eiropas pārcelsies uz Ameriku, un viss Eiropā esošais tērauds būs ar ļoti netīrām oglekļa pēdām.”

Lai visi ražotāji justos vienlīdzīgi, ES ieviesusi oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (CBAM) jeb oglekļa tarifu uz Eiropu eksportētajai produkcijai. Līdz ar to veidojas sekojoša situācija. Ražotājs, ievedot savu preci Eiropā, piemēram, saka: “Esmu savā valstī nomaksājis 100 dolārus par CO2 izmešiem uz katru saražoto tonnu.” Eiropā viņam atbildēs: “Bet pie mums prevalējošā likme ir 120. Lūdzu, piemaksājiet trūkstošos 20.”

Ja ASV atcels oglekļa tarifu pilnībā, tad CBAM mehānisma iedarbība uz precēm, kas tiks ievestas no ASV, izrādīsies ļoti iespaidīga. Zinot, cik Tramps kaujinieciski noskaņots izrīkoties ar tirdzniecības deficītu, tarifiem, amerikāņu eksporta jomu, un zinot to, cik maz amerikāņu produkcijas iegādājas Eiropā, iespējams, jau gatavoties nopietnam tirdzniecības karam starp ASV un ES.

“Urb, urb, urb!”

Ārkārtējas situācijas izsludināšana enerģētikas sektorā - viens no Trampa visradikālākajiem soļiem. Grūti iedomāties prezidentu publiski izrunājam frāzi “Drill, drill, baby, drill” (“Urb, urb, meitēn, urb”) taču tā izskanēja inaugurācijas uzrunā un turklāt izskanēja organiski. Tā lieliski atbilst Trampa globālajai vīzijai - ASV dabas resursu maksimāla izmantošana un pārdošana visā pasaulē. Urbšana gan Aļaskā un arktiskajā zonā, gan indiāņu teritorijās un dabas rezervātos, kur līdz šim tā bija aizliegta, tagad atļauta.

Šajā situācijā būs neērti noņemt jebkuras ar naftas sektoru saistītas sankcijas no Krievijas, jo tagad būs izdevīgi kontrolēt naftas cenas un pasaules naftas tirgu. Ja teorētiski iztēloties amerikāņu turpmākās darbības, tad ASV kopīgi ar Tuvo Austrumu valstīm iespējams saārdīt globālo tirgu - par to Tramps devis nepārprotamus mājienus. Tāpat viņš atcēlis ierobežojumus sašķidrinātās dabasgāzes eksportam un bieži piemin ogles.

Trampam rīkojums enerģētikas jomā nepieciešams, lai apietu birokrātiskos ierobežojumus un ļautu uzņēmējiem iegūt vairāk naftas un gāzes ASV teritorijā, līdz ar to pazeminot cenas patērētājiem. Jaunā prezidenta rīkojumā pausts, ka ASV ražo un transportē nepietiekami daudz enerģijas - tas apdraud nacionālo ekonomiku un drošību. Tramps cer, ka politika “urb, urb, meitēn, urb” pazeminās degvielas cenas un novedīs pie cenu krišanās valstī. Baltā nama saimnieks patiesi gatavs pasliktināt situāciju atjaunojamās enerģijas sektorā, kas nodrošina ASV ar 14% enerģijas.

Pārmaiņas auto industrijā

Reforma enerģētikā nozīmē vienlaikus arī atcelt to, ko Tramps sauc par “Baidena mandātu uz elektromobiļiem”, proti, tagad netiks izdarīts īpašs spiediens uz auto industriju, lai tā ražotu elektromobiļus.

Uz ASV auto ražošanas sašaurināšanās fona aug imports. 2023. gadā Savienotajās Valstīs no ārzemēm tika ievesti automobiļi kopsummā par 200 miljardiem dolāru. Daudzi no tiem Savienotajās Valstīs iekļuva no Meksikas, kur atrodas gan Eiropas, gan pašu ASV autokompāniju ražošanas laukumi. Auto industrija ir uzskatāms piemērs, kas atspoguļo ASV tirdzniecības bilanču deficītus. 2023. gadā šie negatīvie saldo sastādīja: ar Kanādu - 75 miljardi, ar Meksiku - 161, ar ES - 201, ar Ķīnu - 279 miljardi dolāru. Uz to Trampam ir skaļa atbilde: “Priekš manis visskaistākais vārds vārdnīcā ir “tarifs”.” Tomēr šī nav vienīgā atbilde.

Baidena administrācija ieviesa autoparkam prasības, kas piespieda elektromobiļus pārdot ar atlaidi. Eksistējušie noteikumi paredzēja - aprēķinot noteikta ražotāja visu realizēto automobiļu oglekļa izmešu summu, tai vajadzēja atrasties zem noteikta līmeņa. Tas tika panākts, ja ražotāja portfelī atradās noteikts īpatsvars elektromobiļu un hibrīdauto.

Lai pircējus motivētu iegādāties elektromobiļus un vienlaikus saglabātu iespēju pārdot K4 klases pikapu Ford F150 - vispopulārāko amerikāņu mašīnu ar nozīmīgu benzīna patēriņu -, nācās šo “fordu” pārdot dārgāk, kamēr elektromobiļus - lētāk. Noteikti Tramps šo politiku pārsvītros, lai arī šeit zināma daļa ironijas - ko par to sacīs viņa šībrīža konfidents un labākais draugs Masks, kurš ražo elektromobiļus un uzstāda atjaunojamās enerģijas glabāšanas sistēmas. Vienlaikus Ilonam Maskam ir plašs biznesa interešu loks, turklāt kompānija Tesla pretendē uz 7,5 miljardiem valsts līdzekļu uzpildes staciju būvēšanai.

Neviens no pirmajās dienās parakstītajiem rīkojumiem neieviesa solītos muitas tarifus uz importu, ar ko Tramps bija piedraudējis Kanādai un Meksikai. Tomēr žurnālistiem viņš apsolīja, ka tie stāsies spēkā. Tas var izrādīties milzīgs trieciens ne tikai Kanādas un Meksikas biznesiem, bet arī amerikāņu uzņēmējiem, kuri šajās zemēs izvietojuši savas - tostarp auto nozares - ražotnes. 47. ASV prezidents uzskata, ka ar tarifu palīdzību amerikāņu bizness atgriezīsies dzimtenē un dos darbu amerikāņu strādniekiem.

“Ko mēs darīsim?” retoriski Tramps vaicāja savā uzrunā Davosas ekonomikas foruma dalībniekiem. “Mēs pieprasīsim pārējo pasauli mūs cienīt. Piemēram Kanāda. Mums ar to ir milzīgs tirdzniecības deficīts. Es viņiem vienmēr saku, ka jūs varat kļūt par jauno amerikāņu štatu, un tad mums nebūs tik milzīgs tirdzniecības deficīts. Taču Kanāda nav vienkāršs tirdzniecības partneris un nav pareizi, ka mums ir 200 vai pat 250 miljardu liels tirdzniecības deficīts. Nav pareizi, ka viņi ražo mūsu mašīnas, mums ir pašiem savas, mums nav vajadzīga viņu koksne un citas preču pozīcijas.”

ASV un ES: meklējot iespējas izvairīties no tirdzniecības kara

Kārtējais signāls par gaidāmo spriedzi ASV un ES attiecībās pienāca pēc Trampa Davosas ekonomikas forumam adresētās uzrunas, kad aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Black Rock izpilddirektors Lerijs Finks vaicāja par ES regulēšanas politiku. Baltā nama saimnieks pārmeta Eiropai gan Amerikas precēm uzliktos augstos nodokļus, gan birokrātiju.

Ilgi nebija jāgaida EK tirdzniecības komisāra Valda Dombrovska atbilde - ES gatava vest pārrunas par lielākiem ASV sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) un ieroču iepirkumiem, lai izvairītos no tarifiem. Vēl iepriekš Tramps faktiski izvirzīja ES ultimātu: vai nu eiropieši iepērk vairāk amerikāņu SDG, vai arī viņš ievieš tarifus Savienotajās Valstīs ievestajai Eiropas produkcijai. Dombrovskis atzīmēja, ka labāk vienoties, taču ES gatava ķerties pie atbildes pasākumiem gadījumā, ja šie tarifi tiks ieviesti, piebilstot, ka Brisele tieši tā jau ir rīkojusies, kad prezidents Tramps savas pirmās kadences laikā ieviesa tarifus Eiropas tēraudam un alumīnijam.

ES jau apspriež atbildes pasākumus - piemēram, atkal aplikt ar tarifiem burbonu un motociklus. Cits variants - kompromiss, kura rezultātā ES ievērojami kāpinās amerikāņu ieroču un SDG iegādes. Šobrīd nav zināms, kā tādā gadījumā rīkosies Ķīna, kas šajā cīņā var iesaistīties ar krasiem pretpasākumiem. Tai jaunā prezidenta plāns vairāk atgādina eksperimentu, lai arī Baltā nama saimnieks jūtas pārliecināts par savu stratēģiju.

ASV pieprasa Panamas kanālu atpakaļ

47. ASV prezidents kā vienu no saviem mērķiem iezīmējis kontroles pār stratēģiski svarīgā jūras maršruta - Panamas kanāla - pārņemšanu Amerikas ziņā. Pēdējā laikā par šo tēmu Tramps izsakās bieži, to viņš darīja arī inaugurācijas runas ietvarā: “Ar mums apietas ļoti slikti šīs muļķīgās dāvanas, ko nevajadzēja pasniegt, dēļ. Panamas sniegtais solījums tika pārkāpts, Ķīna pārvalda Panamas kanālu. Mēs to neatdevām Ķīnai, mēs to atdevām Panamai, un tagad ņemam to atpakaļ.”

Panamas kanālu uzbūvēja Savienotās Valstis, tas tām ilgstoši piederēja, līdz 1970-ajos gados tika pieņemts lēmums kanālu atdot Panamai; 1999. gadā nodošana kļuva par faktu. Pēdējo ceturtdaļgadsimtu kanālu pārvalda īpaša administrācija, ko izveido Panamas varas iestādes. Tramps uzskata, ka ASV kuģi pārmaksā par pārvietošanos pa kanālu. Pagaidām nav skaidrs, vai jaunā prezidenta sacītais ir viņa pārrunu pozīcija, vai arī stingrs paziņojums un ASV oficiāli pieprasīs kanālu atpakaļ.

Panamas prezidents Hosē Rauls Mulina, uzstājoties Davosas ekonomikas forumā, kategoriski noraidīja jebkurus pieņēmumus par to, ka viņa valsts varētu atteikties no kontroles pār Panamas kanālu: “Panamas kanāls pieder Panamai un tā tas turpināsies.” Uzmanīgi sekojam līdzi notikumiem - kādus instrumentus Tramps liks galdā sava mērķa īstenošanai.

Kam piederēs Grenlande?

Vēl pirms inaugurācijas runāja, ka Trampa komanda jau sagatavojusi likumdošanas aktu ar nosaukumu “Make Greenland Great Again” (“Padarīsim Grenlandi atkal diženu”). Šāda likumdošanas akta pieņemšanas gadījumā jaunais prezidents var paātrinātā režīmā uzsākt sarunas ar Dānijas valdību par Grenlandes pirkšanu. Jau tad Tramps skaļi paziņoja, ka šī teritorija ASV vajadzīga nacionālās drošības apsvērumu dēļ, piebilstot: “Es runāju par brīvās pasaules brīvību.”

Masks sev piederošajā platformā X ierakstīja: “From MAGA to MEGA: Make Europe great again!” (“No MAGA uz MEGA: padarīsim Eiropu atkal diženu!”). Parādījās dzēlīgi komentāri: lūk, viņš jau arī Eiropu piedāvā padarīt diženu, it kā dodot mājienu, kas būs nākamā pēc dižās Grenlandes.

Tramps inaugurāciju negaidīja. 15. janvārī notikušajā 45 minūšu ilgajā telefonsarunā ar Dānijas premjeri Meti Frederiksenu viņš uzstāja uz Grenlandes iegādi. Saskaņā ar laikraksta The Financial Times avotiem, premjere pasvītrojusi, ka Dānija neko nepārdod un Trampam piedāvājusi ciešāku sadarbību militārajā un derīgo izrakteņu jomā. Saruna esot izrādījusies ļoti nepatīkama, Tramps pēc Frederiksenas atbildes bijis noskaņots uz konfrontāciju un pieļāvis muitas tarifu paaugstināšanu virknei Dānijas piegādāto preču amerikāņu tirgum, kas šīs valsts eksportam kļuvis par galveno.

The Financial Times citēja vienu no sarunas lieciniekiem: “Viņš bija ļoti izlēmīgi noskaņots, tā bija kā auksta duša. Agrāk bija grūti pret šādu piedāvājumu attiekties nopietni. Taču tagad es redzu, cik tas nopietni un bīstami.” Dānijas premjeres administrācijā komentēja, ka “neatzīst sarunas interpretāciju, ko snieguši anonīmi avoti”.

19. janvārī, dienu pirms Trampa inaugurācijas, dāņu TV raidījumā Dānijas aizsardzības ministrs paziņoja, ka jaunā realitāte diktē jaunus noteikumus, kuriem valstij nāksies pakārtoties: “Mums jāatzīst, ka par to nāksies maksāt, jo mums vajag vairāk investēt mūsu aizsardzībā. NATO problēma ir tā, ka tie spēki, kuriem jānosaka, kā mums vajag aizsargāt mūsu aliansi, neņem vērā Arktiku. Taču par to nākas maksāt - un mēs ciešāk sadarbosimies ar dažām Arktikas valstīm, ieskaitot ASV, arī Kanādu. Tā ka jā - mums nāksies samaksāt ar salas cenu par to, lai valstis, kas vēlas destabilizēt situāciju kā, piemēram, Krievija, nevarētu to izdarīt.”

Davosas ekonomikas foruma ietvaros NATO ģenerālsekretārs Marks Rite komentēja, ka izslēdz scenāriju, kurā ASV izmanto militāru spēku Grenlandes ieņemšanai, kā arī aicināja izvairīties no spekulācijām par šo tēmu: “Viņš [Tramps] teica, ka mums jāpārliecinās, ka Arktika raisa milzu ģeopolitisku interesi un mums jādarbojas kopējiem spēkiem. Un viņam šeit acīmredzami taisnība.”

Grenlandes teritorijā līdz šim izvietota liela ASV karabāze. Pasaulē lielākā sala, kurā atrodas pavisam 56 000 iedzīvotāju, ir autonoma Dānijas teritorija. Savukārt Grenlandes premjers Mute Egede sacīja, ka grenlandieši nevēlas būt ne amerikāņi, ne dāņi, un ka savu nākotni Grenlande izvēlēsies pati. Saskaņā ar aptaujām, 57% pašu grenlandiešu nekas nebūtu pretī, ja viņi saņemtu pasi ar ērgli uz tās.

PVO: Izstāšanās no bagātas, taču neefektīvas organizācijas

ASV izstāšanās no Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ir viens no simboliskiem apliecinājumiem tam, ka Tramps savas politikas centrā nostādījis Amerikas intereses, īpašu uzmanību piešķirot medicīnas sistēmai. Viņš jau otrreiz parakstījis rīkojumu par izstāšanos no PVO. Iepriekšējā reize bija 2020. gadā - saistībā ar to, kā PVO un pasaules medicīnas aizsardzība reaģēja uz COVID-19.

Faktiskā iziešana var notikt gadu pēc Trampa paraksta likšanas un tas izrādīsies trieciens PVO, jo ASV, nerunājot par amerikāņu fondiem, ir šīs institūcijas galvenās donores. Jāizstājas no globālās veselības institūcijas, pēc Trampa vārdiem, tāpēc, ka “viņi mūs faktiski aplaupīja” un ka amerikāņi par iemaksāto naudu no PVO nesaņemot praktiski neko. Tramps saredz, ka šī veselības organizācija apkalpo citu savu lielo donoru intereses.

Izstāšanās pamatojumu daudz, šajā kontekstā iespējams aplūkot daudzas epizodes PVO vēsturē. Pandēmijas sākumā organizācija ilgi neizziņoja starptautiska līmeņa sabiedrības veselības ārkārtas situāciju - neraugoties uz to, ka ārstiem, kuri sekoja līdzi notikumiem kopš pirmās ziņas par dīvaina vīrusa parādīšanos, bija skaidrs, ka tas izplatās ļoti strauji, ka gadījumu un letālu iznākumu skaits aug neticamos tempos. PVO izsludināja globālu trauksmi tikai pēc 8000 oficiāli apstiprinātu nāvju gadījumiem - 30. janvārī. Pēc tam starptautiskā institūcija vēl vairāk - līdz 11. martam - vilcinājās ar pandēmijas statusa izziņošanu - pie šī trauksmes līmeņa valstīm atļauts izmantot papildu līdzekļus no budžetiem.

Tāpat labi zināms, ka organizācija, kuras rīcībā milzu līdzekļi un kurai plašas pilnvaras, izteikti neefektīvi organizēja informēšanas kampaņu: galu galā, datu dinamika bija strauja, jaunā informācija noliedza veco. Vēl viens stāsts, kas arī saistīts ar pandēmiju - programma COVAX.

PVO tiešs pienākums bija palīdzēt ar līdzekļiem vakcīnu iegādei nabadzīgajām zemēm, kurām pašām grūti nest COVID-19 slogu. COVAX pilnībā izgāzās: cilvēki nesaņēma vakcīnas, vai arī saņēma tādas, kurām derīguma termiņš izbeidzies. PVO netika galā ne ar vakcīnu loģistiku, ne ar to izdalīšanu ārstiem. Starptautiskā institūcija nemitīgi skandināja, ka tai nav iespēju un trūkst cilvēku. Saprotams, tas raisīja jautājumu: “Un ko gan jūs īstenībā spējat?”

Kad PVO apsprieda, ko darīt, parādoties pērtiķu bakām, nevarēja nekaitināt birokrātiskās apspriedes, kurās organizācijas vadības modus operandi bija “apspriedīsim, ko mēs apspriedīsim nākamajā sēdē, kurā mums vajadzēs apspriest apspriesto”.

2014. gadā notika Ebolas vīrusa, kas izraisa iekšējo orgānu asiņošanu, kolosāls uzliesmojums Āfrikā. Tika fiksēti 28 000 gadījumu un 11 000 letālu iznākumu, skaitliski pārspējot visus iepriekšējos Ebolas uzliesmojumus, kopā ņemtus. Daudzi eksperti - vēlāk arī pati PVO - atzina, ka tieši institūcijas neveiksmīgā darbība noveda pie tā, ka slimības izplatības mērogi izvērtās tik grandiozi.

Parasti Ebolas vīruss, kas ir gaisa pilienu infekcija, nogalina vienu ģimeni, viena ciema iedzīvotājus, bet ģeogrāfiski neizplatās - Āfrikā starp ciemiem komunikācija ir maza. Organizācija “Ārsti nez robežām” sāka brīdināt, ka šis ir neparasts Ebolas uzliesmojums, taču PVO nelikās ne zinis. Kad beidzot PVO nosūtīja speciālistus, attiecībā uz viņiem radās jautājums: vai viņi vispār par Ebolu kaut ko lasījuši?

Šie cilvēki pat pamanījās pārkāpt pretinficēšanās noteikumus. Vēl vairāk - šiem medicīnas speciālistiem nez kāpēc neizdevās nosūtīt ziņojumus uz PVO štābmītni Ženēvā. Kad starptautiskā institūcija beidzot atzina situācijas nopietnību un izrādīja darbības pazīmes, 2016. gadā sekoja jau otrais Ebola vīrusa vilnis, kad gāja bojā vēl vairāk afrikāņu. Izteikti birokrātisku iemeslu dēļ Gvineja tā arī nesaņēma tai piešķirtos 500 000 dolārus.

Daudzas valstis uzmanīgi vēro Savienoto Valstu piemēru: ja ASV nav iekļautas starptautiskajās iniciatīvās, tas iedragā starptautisko solidaritāti problēmu risināšanā. PVO, tāpat kā Parīzes klimata savienība, nonākusi nopietnu izaicinājumu priekšā.

Slēptās varas sagraušana

Pilnīgi skaidrs, ka turpmākajos 4 gados Tramps atklāti iedzīs respektu isteblišmentam, pildot no sirds dotos solījumus - iznīcināt slēpto varu (“deep state”) un izsusināt birokrātijas purvu. Kā pretsvaru tam viņš savā komandā uzaicina atklātus pastarīšus, kas nepieder tradicionālajam ASV isteblišmentam, birokrātijai, kuri nekad nav bijuši nekādu politiku veidotāji, profesionāli publiskā sektora menedžeri. Starp citu, viceprezidents Venss pirms inaugurācijas nekad nebija spēris kāju Ovālajā kabinetā.

Šīs būs iespaidīgas pārmaiņas, lai arī no malas maz samanāmas - šī nav aisberga redzamā daļa, bet gan pats aisbergs. Inaugurācijas dienā tika pavēlēts nākamajā dienā ierasties darba vietās visiem. Baidena laikā ap 70% valsts kalpotāju Vašingtonā 4 gadus, kopš COVID-19 sākuma, uz darbu vispār nenāca. Saprotams, absolūtais vairākums šo birokrātu pēc pārliecības bija demokrāti. Simtiem ēku Vašingtonā stāvēja tukšas, no mājām strādāja arī sekretāres, kurām jāiznēsā papīri, elektriķi - kādā veidā viņi veica attālinātu darbu, īsti nav skaidrs.

Papildus jaunais prezidents sagatavojis nosacījumus tūkstošiem vispār darba vietas neapmeklējošu birokrātu atlaišanai. Tūkstošiem ierēdņu pārcelti no kategorijām, kurās esot, viņus bezmaz neiespējami atlaist no darba, uz citām kategorijām. Jaunu darbinieku pieņemšana valsts darbā, izņemot militārpersonas un vēl dažas grupas, pārtraukta. Tāpat Tramps atcēla rīkojumu, ka visiem ierēdņiem jātiek potētiem pret COVID-19.

47. ASV prezidents oficiāli uzdeva jaunveidojamajam Valdības Efektivitātes departamentam (DOGE), kura galvgalī ir ar plašām pilnvarām apveltītais Masks, padarīt valdības darbu efektīvāku un sniegt rekomendācijas federālo programmu izdevumu samazināšanai. Intrigas, kam sekot līdzi: vai DOGE gūs oficiālas aģentūras statusu un kāds būs tās aparāta spēks.

Darbā pieņems, vadoties no profesionalitātes kritērijiem

47. ASV prezidents atcēlis visus iepriekšējās administrācijas rīkojumus, saskaņā ar kuriem izglītības gūšanai un darbā vajadzēja pieņemt, ņemot vērā personas ādas krāsu, seksuālās preferences, kā arī sociālos aspektus. Tāpat viņš aizliedzis veikt dzimuma maiņas operācijas bērniem.

Trampa rīkojums slēgt daudzveidības, vienlīdzības un inkluzīvuma (DEI) programmas federālajā valdībā tiek vērtēts kā viens no pretrunīgākajiem. Šīs programmas aktīvi atbalstīja Baidena administrācija. Šī dienaskārtība ASV tiek uzskatīta par kreisi orientētu un tās kritiķi - labējie - apvaino DEI realizētājus pārāk agresīvā nostājā, cīnoties par mazākumu tiesībām, dabas likumu pārkāpšanā un, pats par sevi, tradicionālo vērtību noliegšanā.

Vārds, ko konservatīvie izmanto šāda veida iniciatīvu un uzskatu apzīmēšanai, ir “voukisms” (termina izcelsme rodama afroamerikāņu angļu valodā). Šīs politikas ietvaros Baidena komanda centās piesaistīt darbam iestādēs vairāk etnisko mazākumu, daiļā dzimuma, LGBT un citu mazākumu pārstāvju. DEI darbojās federālajā līmenī, šo politiku aktīvi pārņēma privātais sektors. “Voukisms” kļuva par vispārēju parādību, kas labi zināms ikvienam amerikāņu masu kultūras patērētājam.

Cilvektiesību grupas sveica šo politiku kā taisnīgu un daudzi to izskatīja par absolūti taisnīgu, kamēr konservatīvie uzsvēra, ka DEI noved pie apgriezeniskās diskriminācijas. Amatu kandidātiem, kas pārstāvēja vairākumu, piemēram, baltajiem vīriešiem, salīdzinājumā ar analoģiskiem kandidātiem no mazākumiem, bija zemāka prioritāte.
Amerikā federālajā līmenī tagad tikai divi dzimumi

Paralēli visu valdības DEI apakšstruktūru kuratoru nosūtīšanai atvaļinājumā, Tramps norādīja, ka federālajai valdībai tagad jārēķinās tikai ar diviem dzimumiem, kas ir sieviete un vīrietis. Un dzimums var tikt noteikts, vienīgi pamatojoties uz to, vai cilvēks piedzimis ar olšūnām vai ar sēklu šķidrumu - bet nevis uz hromosomu pamata.

Citstarp šis iedalījums tagad attiecas arī uz vīzām un pasēm, jo Baidena administrācijas laikā parādījās iespēja šajos dokumentos ierakstīt “X” vīriešu vai sieviešu dzimuma vietā tiem, kas sevi neidentificē kā vīrietis vai sieviete.

Dramatiskāk tas, ka jaunais rīkojums, kurā tiek runāts par “sieviešu aizsardzību pret genderekstrēmismu”, paredz, ka federālajai varai jāaizsargā intīmā viendzimuma telpa - piemēram, ģērbtuves, dušas, tualetes. Aizliegums ielaist vīriešus vietās, kur uzturas sievietes, citstarp attiecas arī uz cietumiem un patversmēm izvarošanas upuriem. Tāpat sieviešu sporta sacensībās jāpiedalās vienīgi personām, kas bioloģiski dzimušas kā sievietes.

Formāli tas neietekmē štatu līmeņus, kas var rakstīt dokumentus, kādus paši vēlas. Tāpat 47. ASV prezidents nevar piespiest privātās kompānijas vai privātās organizācijas atteikties no savām pieejām vienlīdzībai un inkluzivitātei, taču iespējams izdarīt spiedienu uz federālo iepirkumu līgumu slēdzējiem, nepiešķirot valsts kontraktus kompānijām, kas atbalsta iepriekšējās administrācijas vērtības.

Teju acumirklī pēc Trampa stāšanās amatā kļuva zināms, ka McDonald’s, Meta, Walmart, Amazon un citas kompānijas atsakās no virknes DEI iniciatīvu. Pilnīgi iespējams, ka bizness tajās saskatīja vienīgi papildus tēriņus un tagad ar prieku no tām atbrīvojas.

Cik ilgi turpināsies Krievijas karš pret Ukrainu?

“Mēs patlaban ar Zeļenski vedam sarunas, drīz aprunāsim jautājumus ar Putinu un paskatīsimies, kas notiks,” pauda Tramps preses konferencē nākamajā dienā pēc inaugurācijas notikušajā preses konferencē. “Domāju, ka ES vajag palīdzēt [Ukrainai] daudz vairāk. Baidena laikā mēs maksājām 200 miljardus dolāru - vairāk nekā viņi, lai arī karš viņus ietekmē vairāk nekā mūs. Eiropai, ES vajadzētu maksāt tikpat lielu daļu, cik mēs. Vai mēs esam muļķi, ka maksājam vairāk? Droši vien, ka jā.”

Itālijas informācijas aģentūra ANSA, atsaucoties uz Eiropas diplomātisku avotu, pauda, ka ASV plāno samazināt savu militāro kontingentu Eiropā par 20 procentiem, proti, izvest no Eiropas 20 000 amerikāņu militārpersonu. Turklāt Tramps gatavojas pieprasīt no Eiropas valstīm piemaksāt par tiem amerikāņu kareivjiem, kas paliek Eiropā. Pēc ANSA datiem, pārrunas par šīm Eiropas piemaksām jau notiek, tiesa, par kādu summu ir runa, nav zināms.

Ne Trampa inaugurācijas runā, ne starp pirmajās divās dienās gandrīz 200 parakstītajiem rīkojumiem nebija nekā ne par karu Ukrainā, ne par Eiropu. Viņš deleģējis panākt mieru Ukrainā 80 gadus vecajam atvaļinātajam ģenerālim Kītam Kellogam 100 dienās. Grūti atrast nopietnu cilvēku Vašingtonā un Maskavā, kurš ticētu rezultāta sasniegšanai tieši šādā termiņā, turklāt nav ieskicētas nekādas miera plāna kontūras. Vispirms Tramps solīja panākt mieru vēl pirms inaugurācijas, tad - 24 stundās, Davosas ekonomikas forumā runāja par citu laika nogriezni.

Sākotnēji tika sagaidīti mēģinājumi nosēdināt Krievijas un Ukrainas pārstāvjus pie viena galda, motivējot vienus ar nākamajām sankcijām, otrus - ar ieroču piegāžu pārtraukšanu. Taču vai notiks kas tālāk, ir liels jautājums - Ukrainas kamols teju ik dienu samudžinās arvien vairāk.

“Man gribētos palūgt visas NATO dalībvalstis palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5 procentiem. Agrāk šīs latiņas augstums bija 2 procenti, un daudzas valstis netērēja pat tik daudz. Es lūdzu jūs palielināt aizsardzības izdevumus,” šādus vārdus Eiropai adresēja Tramps Davosas ekonomikas forumā. Tā sesijas moderators uzvaicāja: “Prezident, ceru, kad nākamgad atkal uzstāsieties Davosā, mums jau būs vienošanās par mieru starp Krieviju un Ukrainu?” “Ar šo jautājumu vajag vērsties pie Krievijas, jo Ukraina jau gatava,” atbildēja Tramps.

Uz šī fona ļoti loģiski izklausījās paziņojums, ko sniedza Francijas aizsardzības ministrs Senastjens Lekornī. Viņš, īpaši nemeklējot izteicienus, 47. ASV prezidenta vārdus nosauca par spērienu pa pakaļu visiem Eiropas līderiem, ar to saprotot, ka vecajam kontinentam jābeidz domāt par amerikāņu atomlietussargu un jāsāk apsvērt savas drošības sistēmas veidošanu. Frāze tika izsacīta franču istemblišmentam neraksturīgā valodā, un nav izslēgts, ka pēc zināma laika tā nešķitīs īpaši margināla.

Attiecībā uz karu Ukrainā Tramps pietiekami runājis par zvanu plānošanu, sarunu plānošanu, tomēr aiz visiem rīkojumiem un uguņošanas stāv cilvēks, kurš faktiski atbildēs par Krievijas jomu - valsts sekretārs. Lai ko arī Ilons Masks nedarīja, lai tā nenotiktu, šajā postenī tika iecelts kubiešu emigrantu dēls Marko Rubio. Tas pats Rubio, kurš 2014. gadā aicināja ieviest pret Krieviju tādas sankcijas, kādas ieraudzījām tikai 2022. gadā, līdz ar kara sākšanos. Rubio nosaucis Putinu par slepkavu, turklāt viņam kopš 2020. gada aizliegts iebraukt Ķīnā.

Kādas ir iespējas Trampa lēmumiem kļūt vēsturiskiem?

Cik efektīvi tiks realizēti Trampa idejas un nodomi? Iepriekšējās kadences laikā patlabanējam prezidentam pārsvarā pienācās pastarīša loma - gan Vašingtonā, gan Republikāņu partijā. Trampa iepriekšējā prezidentūra aizritēja konfrontācijā un cīņā ar kongresmeņiem, tostarp no paša partijas. Tramps atklāti pauda neapmierinātību gan ar Republikāņu partijas frakciju, gan ar to pašu “deep state”, Vašingtonas birokrātiju, kas atklāti bremzēja daudzas viņa ekstravagantas iniciatīvas.

Tagad Trampa ietekme uz Republikāņu partiju ir nesalīdzināmi lielāka, drīz vai var prognozēt sadumpošanos pret viņu Kongresā. Tajā gan republikāņu, gan demokrātu pārstāvniecība būs ievērojami paklausīgāka.

Un 47. ASV prezidents ir apņēmības pilns tikt galā ar ierēdņu aparātu - 4 iepriekšējās kadences gadi viņam radījuši skaidru priekšstatu, kā to izdarīt. Līdz ar to tagad no Trampa varam gaidīt daudz vairāk un daudz iedarbīgāku iniciatīvu un rīcību, nekā laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam.

Virkne 47. ASV prezidenta rīkojumu un lēmumu tiks apstrīdēta tiesās. Pateicoties Trampa izvēlētajām kandidatūrām, var uzskatīt, ka Augstākā tiesa nostāsies viņa pusē, un nosacīti runāt par spēku samēru 6:3 Trampa labā šajā institūcijā. Vai 47. ASV prezidenta rosinātās reformas saglabāsies gadus četrus, līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām, vai arī tās var ieiet vēsturē - uz 20-30 gadiem?

Ņemot vērā Augstākās tiesas konservatīvismu, būtu loģiski tuvāko 2 gadu laikā - pirms nākamajām Kongresa vēlešanām - redzēt aizejam pensijā divus konservatīvos tiesnešus no sešiem Trampam simpatizējošiem, kuru vietā jaunais prezidents attiecīgi piedāvās apstiprināt divas jaunas kandidatūras, kas visdrīzāk viegli izies caur balsojumu Kongresā.

Tas visdrīzāk nozīmēs, ka Augstākajā tiesā parādīsies divi jauni - proti, ap 50 gadus veci - tiesneši, kas attiecīgi uz 20-30 gadiem nodrošinās konservatīvo vairākumu ASV Augstākajā tiesā. Līdz ar to pašreizējās Donalda Trampa iniciatīvas var noturēties federālajā līmenī 20-30 gadus, tādējādi patiesi kļūstot par vēsturiskām.

Par

Par

Par

Jaunajai "Par" kustībai strauji augot biedru skaits