Tradicionālā kapātās gaļas maizīte

Jēla gaļa ir visdabiskākā – tā apgalvo ne viens vien pavārs un gardēdis. Un tikpat daudzi par to šausminās. Bet, piemēram, Vācijā maizītes ar kapātu gaļu – tatārmaizītes jeb tartarmaizītes – itin bieži var nopirkt katrā daudzmaz cienījamā skārnī. Un ne tikai maizītes vien – arī speciāli sagatavotu jēlu gaļu kā piedevu kartupeļiem, olām un vēl citiem produktiem.Kapāta gaļa agrāko laiku eiropiešiem esot asociējusies ar tatāriem, kas ar saviem zobeniem kapājuši pa labi un pa kreisi, savukārt viens lieks burts r ieviesies no grieķu vārda tartaros – elle (kas ar tiem pašiem tatāriem vien esot saistījusies). Un tā nu kulinārijā sastopami abi nosaukumi.Tartaram izmanto ļoti labas kvalitātes gaļu, parasti liellopa filejas gabalu, ko sakapā (nevis samaļ!) ļoti smalki un vijīgi. Meistarīgs pavārs to dara ar diviem lieliem, ļoti asiem nažiem – katrā rokā pa nazim, ar ko kapā pārmaiņus. Šādi gaļa saglabā elastīgumu un nepārvēršas putrā. Klasiskajā variantā gaļai pievieno sāli un maltus piparus, tad izveido plakanu kotletīti, vidū iespiež iedobumu, kurā iepilda jēlu olas dzeltenumu, sakapātus sīpolus un anšovu fileju, arī kaperus. Pēc tam katrs savā šķīvī pats var visu samīcīt kopā, kā vēlas.